Šī sezona var kļūt par postošāko vēsturē. Kāpēc šovasar dienvidi deg? Šovasar Eiropas dienvidi piedzīvo meža ugunsgrēku vilni, veidojas karstuma kupoli, kas iesprosto nokaitēto gaisu, neļaujot attīstīties mākoņiem un lietum. Tveice mēdz tuvoties 50 grādiem, un izkaltušajos krūmājos pat niecīga dzirkstele pārtop nekontrolējamā uguns stihijā.

Doktors Tomass Smits, Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas vides ģeogrāfijas asociētais profesors, Londonā bāzētajam zinātnes ziņu avotam "Science Media Center" atzīst: "Ja es atpūstos Spānijas piekrastē vai Francijas dienvidos, es pārliecinātos, ka manā tālrunī ir uzstādītas ugunsgrēka trauksmes vai ugunsbīstamības laikapstākļu lietotnes, un iepazītos ar viesnīcas vai dzīvesvietas evakuācijas plāniem."

Sasniegts jauns rekords

Eiropas Savienībā šogad līdz jūlija beigām ugunsgrēkos jau bija izdeguši vairāk nekā 434 976 hektāri zemes. Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) dati liecina, ka situācija ir sliktāka nekā jebkad agrāk un šī sezona var kļūt par postošāko vēsturē. Izdegusī platība jau tagad ievērojami pārsniedz pagājušā gada tā paša perioda rādītāju (346 836 hektāri), iepriekš vēsturiski smagāko gadu.

Turklāt izdedzis divreiz vairāk par pēdējo divdesmit gadu vidējo rādītāju (172 186 hektāri). Eksperti skaidro, ka atsevišķi ugunsgrēki kļuvuši daudz lielāki, agresīvāki un grūtāk kontrolējami.