Angļu valodā ir izteiciens, ko bieži lieto arī politisko procesu raksturošanai. Burtiski tulkojot – "noplūkt zemāk augošos augļus". Proti, politiķis ne tikai runā, bet arī rīkojas – tas, protams, arī nav maz –, bet sāls ir tas, ka izvēle krīt uz sabiedrībā populāriem tematiem, kur iecere salīdzinoši viegli īstenojama. "Augstāk augošie augļi", piemēram, pensiju vai nodokļu reforma, tiek atstāti neaiztikti, jo prasa lielāku piepūli.

Premjers Andris Kulbergs prasmīgi piekopj šo paņēmienu. Jāuzsver, ka nekā aplama "augļu" izvēlē nav, bet tie ir "zemāk augošie". Daudziem ir aizdomīga – nereti pamatota – attieksme pret dažādiem publiskā sektora iepirkumiem. Viņiem par prieku valdības vadītājs aptur iepirkumus IT nozarē. Daudziem krīt uz nerviem Latvijas Banka (LB), jo ir viedoklis, ka ir liela nesakritība starp algām, kādas saņem tur strādājošie, un viņu darba jēgu. Kulbergs sadod publiski sutu LB par tās ieteikumiem lauksaimniekiem. Daļai sabiedrības nevalstiskās organizācijas asociējas ar netīkamiem "liberāļiem". Premjers saprot, cik ērts pretinieks. Kurš gan nezina, cik pārliecīgs Latvijā ir birokrātiskais slogs? Kulbergs šausminās kopā ar mums visiem. Un tā tālāk.

Spriežot pēc reitingiem, daudziem patīk. To var saprast, jo iepriekšējās valdības noslēguma posmā likās, ka