"Flamingu revolūcija" Albānijā

Albānijā pagājušajā nedēļā spēkā pieņēmās protesti pret ASV prezidenta Donalda Trampa znota Džareda Kušnera ieceri Adrijas jūras piekrastē būvēt kūrorta kompleksu vairāku miljardu eiro vērtībā.

Kritiķi uzskata, ka plāni par kūrorta būvniecību aizsargājamā vietā pieņemti necaurskatāmā veidā un to īstenošanas gadījumā tiks apdraudēta tur sastopamā bioloģiskā daudzveidība. Bažas par projekta virzību paudusi arī Eiropas Savienība (ES), kurai Albānija pēc pāris gadiem cer pievienoties.

Vērienīgas ieceres

Ar prezidenta Trampa vecākās meitas Ivankas vīra Džareda Kušnera vārdu saistītais projekts paredz viesnīcu būvniecību divās vietās – neapdzīvotajā Sazanas salā, kā arī Vjosas-Nartas piekrastē Albānijas dienvidos, kas ir aizsargājama teritorija. Kušners plānus par viesnīcām, villām un dzīvokļiem Albānijā izsludināja 2024. gadā. Tā gada nogalē Albānijas valdība piešķīra "stratēģiskā investora" statusu kompānijai "Atlantic Incubation Partners", kas tiek saistīta ar Kušnera investīciju firmu "Affinity Partners". Stratēģiskā investora statuss ļauj projektu uz priekšu virzīt straujāk, vēsta aģentūra AFP. Sazanas salā, kur komunistu varas gados atradās militārā bāze, paredzēts ieguldīt 1,6 miljardus dolāru jeb 1,4 miljardus eiro. Savukārt Vjosas-Nartas piekrastē attīstītāji investīcijas lēsuši aptuveni četru miljardu eiro apmērā. Šo ieguldījumu rezultātā tiktu radīti 10 000 jaunu darba vietu. Albānijas premjerministrs Edi Rama ir liels Kušnera projekta atbalstītājs, norādot, ka tas ļaus Albāniju padarīt redzamāku turīgu tūristu acīs.

"Albānija netiek pārdota"

Neapmierinātību Albānijā izsauca kūrorta būvniecības plāni Zverņecas pussalā Vjosas-Nartas piekrastē. Neapmierinātība ar būvniecības darbiem ir pāraugusi plašākā diskusijā par nekustamā īpašuma attīstīšanu aizsargājamā teritorijā, vides aizsardzību un Albānijas nākotni Eiropā, vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle". Vjosas-Nartas piekraste ir ļoti nozīmīga, domājot par dabas aizsardzību. Tās lagūnas, mitrāji, priežu meži un smilšu kāpas nodrošina dzīvotni simtiem dažādu sugu, tostarp rozā flamingiem, kuriem ir noteikts aizsargājams statuss. Šajā teritorijā sastopami arī roņi un jūras bruņurupuči. Sākotnēji sašutumu Albānijas sabiedrībā izraisījusi apsargu rīcība, ar spēku 30. maijā padzenot protestētājus no būvdarbu teritorijas. Kopš tā brīža galvaspilsētā Tirānā notikušas protesta akcijas, kuras aizvadītas ar lozungu "Albānija netiek pārdota", bet par protestu simbolu kļuvis sārtais flamings. Demonstranti pieprasījuši apturēt būvniecības projekta īstenošanu. Izskanējuši arī aicinājumi premjeram Ramam atkāpties no amata. Vides aizstāvji aicinājuši valdību publiskot dokumentus, kas saistīti ar Kušnera ieceri, norādot, ka nozīmīgākie lēmumi sabiedrībai nav darīti zināmi. 

"Albānija netiek pārdota. Albānija pieder albāņiem, un mēs izlemjam, ko šeit darīt. Ne jau korumpēti politiķi, kuri pārvalda Albāniju, var izlemt, ko darīt ar mūsu īpašumu, ar albāņu mantojumu, dabas mantojumu, kultūras mantojumu," 

aģentūrai "Reuters" pauda rakstniece Lindita Komani, kas Tirānā pie premjera biroja piedalījās protesta akcijā. Rama savukārt ir aizstāvējis kūrorta kompleksa būvniecību. "Mums jānonāk globālā tūrisma Čempionu līgā," paziņoja premjers, paužot uzskatu, ka Albānijai nevajadzētu koncentrēties tikai uz masu tūrismu, bet domāt arī par turīgāku viesu uzņemšanu. Viņš arī uzsvēra, ka ekonomiskā attīstība aizsargājamā teritorijā var notikt vienlaikus ar dabas aizsardzību. Rama arī uzsvēris, ka galīgā atļauja projekta virzībai vēl nav piešķirta un joprojām notiek ietekmes uz vidi izvērtēšana un arhitektoniskā izpēte. Rama arī izteicies, ka Albānija kritusi par upuri "hibrīdkaram" tūrisma nozarē. Šis komentārs esot domāts kā atsauces uz konkurentiem Grieķijā, norāda raidorganizācija BBC.

Brisele brīdina

Vērienīgās būvniecības ieceres aizsargājamā teritorijā tiek apspriestas brīdī, kad norit sarunas par Albānijas pievienošanos ES. Tiek uzskatīts, ka no visām ES kandidātvalstīm vistuvāk uzņemšanai ir tieši Albānija un Melnkalne, un premjers Rama ir paudis apņēmību panākt iestāšanos blokā līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija (EK) jau ir paziņojusi, ka "uzmanīgi vēro notikumus" Vjosas-Nartas teritorijā. Brisele ir aicinājusi Albānijas valdību nespert soļus, kas varētu apgrūtināt valsts ceļu uz dalību ES. "Albānijai vajadzētu atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt videi un klimatam veltītās 27 sarunu sadaļas slēgšanu," izdevumam "Politico" norādīja EK pārstāvis. "No Albānijas tiek sagaidīts, ka tā pilnībā pieskaņosies ES noteikumiem šajā jomā, tostarp putnu un dzīvotņu direktīvām," pavēstīja EK pārstāvis. Brisele arī aicinājusi atcelt 2024. gadā veiktās izmaiņas likumā par aizsargājamām teritorijām, kas atvieglojušas nekustamā īpašuma attīstīšanu šādās vietās. Tāpat Albānijai vajadzētu atteikties no Stratēģisko investīciju likuma, kas atvieglo iespējas īstenot noteiktus projektus. Jāpiebilst, ka Kušners 2024. gadā pavēstīja par viesnīcas būvniecību Serbijas galvaspilsētā Belgradā, tomēr no šīs ieceres protestu rezultātā nācās atteikties. Savukārt Albānijas pretkorupcijas iestādes jau ir sākušas izmeklēšanu par izmaiņām aizsargājamās teritorijas statusā un īpašumtiesībās.