16 °C
Lielāko sabiedrības šūmēšanos plānoto nodokļu pārmaiņu sakarā līdz šim izraisījuši Finanšu ministrijas priekšlikumi samazināt iemaksas no darba algas 2. pensiju līmenī no 6% līdz 5%, vienu procentu pārceļot uz pirmo pensiju līmeni pašreizējo pensionāru pensijām un to indeksācijai.
Ja balsojums platformā "Mana balss" ir sabiedrības noskaņojuma indikators, tad attieksmē pret šo priekšlikumu tas sasniedzis sabiedrības negatīvās attieksmes rekordu – jautājuma izskatīšanai Saeimas komisijā nepieciešamais balsu daudzums – 10 tūkstoši – tika sasniegts vienas dienas laikā. Piecu dienu laikā "Indexo" iesniegtā iniciatīva ar virsrakstu "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz pensiju uzkrājumu rēķina" parakstījuši vairāk nekā 17 tūkstoši pilsoņu.
Būtībā Latvijas sabiedrības attieksmē pret šo jautājumu varētu runāt par paaudžu konfliktu – nākotnes pensionāri negrib riskēt ar savām pensijām, lai atbalstītu šodienas pensionārus, un pieprasa atrast citus variantus.
Ņemot vērā, ka jau pašreizējās sistēmas ietvaros nākotnes pensionāru pensijas prognozējamas tikai 40% apmērā no pēdējām saņemtajām algām, bet komfortabls līmenis būtu ap 70%, šāda attieksme šķiet pamatota.
Te jāatgādina daži fakti no Latvijas pensiju sistēmas vēstures. Jau pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kad sadarbībā ar Pasaules banku sākās darbs, reformējot Latvijas pensiju sistēmu, bija skaidrs, ka, ņemot vērā straujo dzimstības kritumu un ar to saistīto strādājošo skaita samazinājumu, valsts pensija, kuru šobrīd dēvē par 1. pensiju līmeni, nākotnē nespēs nodrošināt adekvātas pensijas augošajam pensionāru skaitam. Tieši šī iemesla dēļ tika ieviests 2. un 3. pensiju līmenis – obligātais 2. līmenis uzsāka darbu 2001. gadā, bet brīvprātīgais 3. līmenis – 1998. gadā. Pašlaik no strādājošā algas tiek atskaitīti 33% sociālo iemaksu veikšanai – 20% aiziet pensiju kapitālam, bet pārējā summa tiek novirzīta apdrošināšanai pret bezdarbu, maternitātes un paternitātes pabalstiem u. c. Sākotnējā pensiju reformas ideja bija ieskaitīt 1. un 2. līmeņa pensijai vienādas summas – katrā pusi no visiem atskaitījumiem pensijām. Taču dažādu ar budžetu saistītu apsvērumu dēļ sākotnēji nolēma ieskaitīt 12% 1. pensiju līmenī un 8% – 2. līmenī. Doma bija, ka kaut kad vēlāk nonāks līdz vienādai 10 procentu proporcijai. Taču tad pienāca 2008. gada krīze, valsts finanses attapās bezdibeņa priekšā, un iemaksas 2. līmenī tika samazinātas līdz 6%, bet 1. līmenī palielinātas līdz 14%.
Tagad, 15 gadus vēlāk, kad nekādas krīzes patiesībā nav, ir tikai pārmērīgi optimistiski plānoti budžeta izdevumi un dalīti politiskie solījumi, piedāvā samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī līdz 5%.
Būtībā var teikt, ka Latvijas pensiju sistēma nekad nav darbojusies tā, kā šīs reformas tēvi bija iecerējuši, vismaz pēdējos 15 gadus tā dodas sākotnējām iecerēm pilnīgi pretējā virzienā.
