Kultūrzīmju izvēle: Sveicot Latviju un mūs pašus

Sestdiena, 18. novembris, Latvijas valsts proklamēšanas diena, mūsu lielākie valsts svētki, arī šogad būs dažādu kultūras notikumu piesātināti. "Kultūrzīmes" sniedz nelielu to izlasi tikai dažās Latvijas pilsētās, tomēr zinām, ka Latviju mīl un tās svētkus svin visos valsts novados un katrā tās mājā.

"Tie nav svētki tikai mūsu zemei Latvijai, bet arī mums pašiem, katram – jo mēs esam Latvija," ir pārliecināta muzikālās apvienības "Raxtu Raxti" mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa.

Rīga. Arī šogad, turpinot aizsākto tradīciju, par godu Latvijas proklamēšanas gadadienai "Raxtu Raxti" aicinās uz valsts svētku lielkoncertu 18. novembrī Dailes teātrī. "Latvijas svētku lielkoncerti man pašai ir kļuvuši par ikgadēju tradīciju, kas pēdējos gadus spilgti izpaužas tieši ģimenes zīmē. "Raxtu Raxti" un mūsu domubiedru saime kopīgā radošā procesā patiesi ļauj piedzīvot krāšņus svētkus. 

Tomēr lielākais gandarījums ir apzināties, ka, pateicoties šiem koncertiem, mani bērni mācās cienīt savu zemi un kultūru, mācās ieklausīties un sadzirdēt, just un līdzpārdzīvot. 

Vienmēr esmu ļoti gandarīta, ka koncertā satieku ģimenes, kuras apzinās, ka no mums, katra pieaugušā, ir atkarīga mūsu bērnu nākotne Latvijā," teic Kristīne Kārkle-Kalniņa.

Koncerta pirmajā daļā "Raxtu Raxti" muzicēs kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Otrajā daļā – jau par tradīciju kļuvusī sadziedāšanās.

Liepāja. "Ir Latvija. Ir Latvija brīva" – tik iedvesmojoši nosaukta Latvijas Nacionālā arhīva izstāde par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem notikumiem un personībām 20. gadsimta sarežģītās vēstures griežos, kas jau no 11. novembra līdz 15. decembrim apskatāma Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita Nova". Tās atklāšana un tikšanās ar autoriem notiks Latvijas valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī, plkst. 18.

Izstāde tapa Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas noslēgumā, atzīmējot Latvijas valsts atzīšanas "de iure" simtgadi 2021. gada 26. janvārī. Tajā apskatāmie Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ir Latvijas valsts tapšanas, neatkarīgas pastāvēšanas, Latvijas Republikas "de iure" statusa uzturēšanas (okupācijas gados), latviešu tautas Trešās atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas liecības.

Radošā komanda un kataloga sastādītāji ir Latvijas Nacionālā arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, mākslinieces Dace Māra Kokina un Solvita Ozola.

Sestdien, 18. novembrī, plkst. 11 un plkst. 14 Liepājas muzejs aicinās uz bezmaksas ekskursijām gida pavadībā interaktīvajā ekspozīcijā "Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā". 

Gida pavadībā būs iespēja izzināt Liepājas nozīmi Latvijas valsts pirmsākumos un Neatkarības kara laikā, kad izdevās nosargāt un nostiprināt Latvijas valsts neatkarību.

Rēzekne. Latvijas neatkarības proklamēšanas dienā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" skanēs svētku koncerts "Mirdz mana dziesma", kurā Rēzeknes bigbends kopā ar solistiem Vinetu Elksni, Lauri Valteru un Rēzeknes koru dziedātājiem atskaņos tautā iemīļotas un labi zināmas Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda, Ulda Stabulnieka, Raimonda Paula un citu latviešu komponistu dziesmas.

Stāsts par atkarību. Jau no 11. novembra kinoteātros visā Latvijā skatāma jauna latviešu spēlfilma (režisors Ronalds Mežmačs) "Elpot zem ūdens" ar Kasparu Dumburu galvenajā lomā. Sociālajā drāmā, kas balstīta uz patiesiem tēliem un notikumiem, tiek runāts par smagu un vēl aizvien aktuālu problēmu – narkomāniju –, no kuras cieš gan paši atkarīgie, gan viņu līdzcilvēki. Filma ir veltījums tās producenta Feliksa Haidukova brālim Dmitrijam, kurš pameta šo pasauli 2020. gadā.

Kadrs no Elizabetes Gricmanes debijas filma "Vietām gaidāms stiprs lietus".

Foto: Publicitātes

Jūtas, kas bīda sienas. Ekrāna dzīvi Latvijā sākusi režisores Elizabetes Gricmanes debijas filma "Vietām gaidāms stiprs lietus". Tā stāsta par jaunas sievietes jūtu pasauli, kas ir tik spēcīga, ka spēj pārbīdīt sienas, kustināt mēbeles un izsaukt nebeidzamu lietu. Galvenajās lomās – lielisks jauno aktieru tandēms Elīna Bojarkina un Matīss Budovskis, kuriem pievienojušies pieredzējušie kolēģi Kristīne Nevarauska, Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens un Pāvels Griškovs.

"Šī filma ir mans pieteikums Latvijas kino režisoru saimē, runājot par to, kas man šķiet svarīgi, un tās ir cilvēku attiecības," teic režisore Elizabete Gricmane.

Skats no izrādes "Eiridīke" mēģinājuma Dailes teātra Mazajā zālē.

Foto: Marko Rass/Publicitātes

Orfeja ceļojums Dailē. Šodien, 15. novembrī, Dailes teātra Mazajā zālē notiks fiziskā teātra žanrā strādājošās režisores Annas Abalikhinas jauniestudējuma "Eiridīke" pirmizrāde. Veidota kā oriģināla kustību partitūra un teksta, mūzikas, video un gaismu saspēle, izrāde būs īpašs notikums. Pasaulē zināmā mūsdienu dramaturģe Sāra Rūla slaveno mīlasstāstu par Orfeja ceļojumu cauri viņsaulei pie mirušās mīļotās Eiridīkes veidojusi mūsdienīgā interpretācijā. Dzejnieks Jānis Elsbergs dramaturģes tekstu ir ne tikai latviskojis, bet arī atdzejojis. Mūziku izrādei īpaši radījis komponists Platons Buravickis. Galvenās lomas iestudējumā atveido Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Klāvs Kristaps Košins.

Stāsts par monstru. Makbets notic triju raganu pareģojumam, ka kādreiz viņš kļūs par Skotijas karali. Varaskāre pamazām aptumšo viņa un sievas prātu... "Makbets" – viena no tumšākajām Šekspīra lugām, kas parāda, kā cilvēks, kura rokās nonāk vara, apzināti vai neapzināti mēdz izvēlēties kļūt par monstru – otrdien, 22. novembrī, piedzīvos pirmizrādi Daugavpils teātrī Oļega Šapošņikova režijā. Izrādē pārsvarā piedalās teātra "jaunās asinis" – aktieri, kuri šovasar absolvējuši Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas izglītības programmu "Teātra māksla" un kuriem bija unikāla iespēja iedziļināties Šekspīra darbā un apgūt šā klasiķa vārsmas oriģinālvalodā ar britu aktiera, pasniedzēja un Šekspīra daiļrades pētnieka Pola Gudvina palīdzību. Izrāde ir angļu un krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros.