16.1 °C
Pirms ASV prezidenta Donalda Trampa, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Eiropas valstu līderu tikšanās Baltajā namā pirmdien novērotāji bija nobažījušies, ka Tramps tajās Zelenskim izvirzīs ultimātu un mēģinās piespiest Kijivu piekrist mieram ar Krieviju uz jebkādiem noteikumiem.
Tas ir, būtībā kapitulēt. Tamdēļ uz Vašingtonu, atbalstot Zelenski, arī devās vesela virkne Eiropas politiķu. Par laimi, sliktākais nav noticis un no sarunām, kuras medijos raksturotas kā "bezprecedenta", visi atgriezušies daudzmaz apmierināti. Vienlaikus jautājums, vai tās novedīs līdz konkrētiem soļiem kara izbeigšanai Ukrainā, paliek atklāts.
Atturīgas cerības
Uz Vašingtonu līdz ar Ukrainas prezidentu devās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. Zelenska komandā bija Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kamēr ASV puses sanāksmē piedalījās arī viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio, īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs.
Diplomātiskais pasākums sākās ar Trampa un Zelenska apmēram stundu garu sarunu aci pret aci un tad turpinājās jau paplašinātā lokā ar Eiropas līderu līdzdalību. Negaidīta šo sarunu epizode bija Trampa zvans Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kamdēļ apspriedē ar Eiropas pārstāvjiem iestājās pauze. Telefonsaruna ilga 40 minūtes. Aģentūra AFP, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvo, ka to laikā Putins Trampam pateicis, ka piekritīs tikties ar Zelenski.
Kā Zelenskis, tā Tramps savu divpusējo tikšanos raksturojuši pozitīvi, un tāpat neviens no iesaistītajiem Eiropas līderiem nešķita nobažījies, kaut piesardzīga atturība atbildēs žurnālistiem vērojama.
Tramps visu sarunu noslēgumā saviem Eiropas viesiem pauda, ka "Ukrainas konflikta atrisināšanas perspektīvas kļūs skaidrākas pēc nedēļas vai divām", ar piebildi, ka nav izslēgta arī neveiksme un "briesmīgās cīņas turpināsies".
Tiek atzīmēts, ka Baltā nama saimnieks pielaidīgi izteicies par ASV iesaistīšanos Ukrainas drošības garantēšanā pēc iespējamās miera vienošanās noslēgšanas, kaut lielāko garantiju nastu nākšoties uzņemties eiropiešiem. Tajā pašā laikā viņa pozīcija, ka Ukraina nez vai uzņemama NATO, nav mainījusies. Tomēr Kijivai dotās sabiedroto drošības garantijas daudz neatšķirtos no alianses līguma 5. pantā paredzētajām.
Atklāts palicis jautājums, vai pirms Ukrainas–Krievijas sarunām nepieciešams noslēgt pamieru. Ukraina to vēlas, taču rietumvalstīs nav vienotības. Piemēram, Trampa ieskatā, tādas sarunas varētu ritēt tāpat. Baltajā namā sanākušie līderi nav arī runājuši par teritoriālajiem jautājumiem, jo tas vispirms būtu jārisina starp Zelenski un Putinu, ja vien ideja par viņu tikšanos īstenosies.
Jautājums Putinam
Ukrainas prezidents Zelenskis žurnālistiem paziņoja, ka gatavs tikties ar Krievijas diktatoru Putinu bez priekšnosacījumiem, lai uzreiz ķertos pie lietas, kā izbeigt karu. Tajā pašā laikā Zelenskis pieļāva, ka no Krievijas puses tādu sarunu uzsākšanai būs "simts prasību". Tikmēr pēc ASV valsts sekretāra Marko Rubio domām, jau pats fakts, ka Putins tagad kaut teorētiski, taču pieļauj tikšanos ar Zelenski, uzskatāms par "lielu panākumu". "Nesaku, ka viņi no tādas tikšanās iznāks kā labākie draugi. Es nesaku, ka viņi iznāks ar [gatavu] miera līgumu, bet es uzskatu, galvenais ir tas, ka šie cilvēki runās viens ar otru, kas nenotika trīsarpus gadus," telekanālam "Fox News" komentēja Rubio. Tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien jau prognozēja, ka Zelenska un Putina tikšanos varētu sarīkot divu nedēļu laikā un Tramps ar Putinu esot to apsprieduši nakts telefonsarunā. "Mēs nezinām, vai Krievijas prezidentam pietiks drosmes apmeklēt tādu samitu. Tādēļ būs nepieciešams viņu pārliecināt," Mercu citē aģentūra "Reuters". Pēc neoficiālas informācijas tikšanās varētu notikt Ungārijā.
Protams, tam visam būs jēga tikai tad, ja Krievijas diktators Putins patiešām izlems beigt karu. Par to rietumvalstu vadītājiem saglabājas šaubas.
Piemēram, Somijas premjers Stubs, uzsvēris, ka tādai Krievijas robežvalstij kā Somija bijis svarīgi piedalīties šādās sarunās, medijiem piebilda: "Bet vērts atcerēties, ka Putinam reti kad var uzticēties." Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien žurnālistiem sacīja: "Ir Amerikas prezidents un Ukraina, kas vēlas mieru. Es neesmu pārliecināts par Putinu. Man ir vislielākās šaubas par Krievijas prezidenta vēlmi pēc miera. Viņa galvenais mērķis ir ieņemt pēc iespējas vairāk teritorijas, vājināt Ukrainu, lai Ukraina pati par sevi nebūtu dzīvotspējīga vai būtu Krievijas ietekmes sfērā. Bet, ja process tiek noraidīts, mēs visi esam vienisprātis, ka sankcijas [Krievijai] būs jāpastiprina, un jebkurā gadījumā mums būs jāieņem nostāja, kas izdarītu lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā atgrieztos pie sarunu galda." Intervijā Francijas raidītājam LCI viņš bija vēl skarbāks, raksturojot Putinu kā "plēsoņu" un "cilvēkēdāju pie mūsu vārtiem", kurš netur solījumus un "mēģina pārzīmēt robežas, lai palielinātu savu varu". Pēc Makrona domām, neitrālāka un piemērotāka Putina un Zelenska sarunu vieta tomēr būtu Ženēva Šveicē, un tur vajadzētu būt klāt arī Eiropas valstu vadītājiem.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
