Mediju sapieri. Naftas torņi Baltijas jūrā?

"Vai Polija būs otrā Kuveita? Eksperts: Šis ir lielākais šāda veida atklājums kopš Polijas neatkarības atgūšanas" – ar šādu virsrakstu portāls "fxmag.pl" iepriecināja Polijas sabiedrību par negaidīti atklāto naftu Baltijas jūrā.

"Šis ir vēsturisks brīdis gan "Central European Petroleum" (CEP), gan Polijas enerģētikas nozarei," paziņoja Rolfs Gregors Skārs, atklājēja uzņēmuma izpilddirektors.

Ziņu ar ieintriģējošiem virsrakstiem "Pie Polijas krastiem atklātas lielas naftas un dabasgāzes rezerves" ("lsm.lv") vai "Cik nozīmīga Eiropai būs Polijā jūrā atrastā nafta?" ("delfi.lv") jūlijā publicēja arī Latvijas mediji.

"Tradicionāli katrs paziņojums par atklājumu Baltijas jūrā sākas ar jautājumu: vai kļūsim par otro Kuveitu? Vai pat ar nepiekāpīgu apgalvojumu, ka tas jau notiek," secina žurnāla "Polityka" enerģētikas apskatnieks Ādams Grzezaks. "Es ceru, ka ziņas dēļ /../ neviens nesāks stāstīt pasakas par lētāku degvielu Polijā un par vēl vienu Norvēģiju vai Kuveitu," portālā "money.pl" ironizēja Kržeštofs Kopečs, Polijas enerģētikas uzņēmuma "Energa" bijušais preses direktors. "Dāmas un kungi, atstājiet šo milzīgo naftas atradni mierā," rakstīja "energetyka24.com" galvenais redaktors Jakubs Vīčs. "Tiesa, atradne pēc Polijas standartiem ir liela, bet mēs nebūsim Kuveita," viņš piebilda.

Lielo atradni varētu notērēt gada laikā

Kanādas uzņēmums "Central European Petroleum Ltd" (CEP), kurš darbojas arī Vācijā un Polijā, 21. jūlijā paziņoja nozīmīgu naftas atklājumu tam piederošajā "Wolin East 1" urbumā Baltijas jūrā apmēram 6 km attālumā no Svinoujsces pilsētas krasta. "Testi apstiprināja 62 metrus augstu ogļūdeņražu kolonnu un lieliskus rezervuāra parametrus naftas un gāzes ieguvei galvenajā dolomīta ģeoloģiskajā slānī. Tiek lēsts, ka "Wolin East" naftas atradnē ir vidēji iegūstamais apjoms – nafta, pārdodamā gāze un dabasgāzes kondensāti – kopā 200 miljoni barelu (22 milj. t. – Red.) naftas," teikts uzņēmuma paziņojumā. Tajā pieļauts, ka pēc papildu izpētes šis daudzums varētu dubultoties.

"Ja šis atradums tiks galīgi apstiprināts, "Wolin East" var kļūt par lielāko līdz šim Polijā atklāto naftas un saistītās dabasgāzes lauku. Šīs vietas nākotnes attīstība var būtiski veicināt Polijas enerģētiskās drošības nostiprināšanu un tās atkarības samazināšanu no ārējiem ogļūdeņražu piegādātājiem ar nosacījumu, ka tiks savlaicīgi izpildītas visas nepieciešamās formālās prasības, kas ļauj to izmantot," sacīja Polijas Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretārs un valsts galvenais ģeologs profesors Kržištofs Galoss.

"Wolin East" naftas un gāzes resursi veido vienu no lielākajiem konvencionālajiem naftas atradumiem Eiropā pēdējos desmit gados, atzīst arī nozares vadošais portāls "Oil & Gas Technology". Ne tāpēc, ka tie ir ļoti lieli, bet tāpēc, ka iepriekš atklātie ir mazāki (skat. tabulu). Lai mērītos ar Kuveitu, jāapzinās, ka šajā arābu valstī mēnesī iegūst 11 miljonus tonnu naftas, tas nozīmē, ka divos mēnešos "Wolin East" atradni iztukšotu sausu. 

Savukārt viss šis atradnē atrodamais naftas daudzums spētu Poliju apgādāt ar naftas produktiem... nepilnu gadu, jo Polija patērē aptuveni 27 miljonus tonnu naftas gadā,

lēš Enerģētiskās drošības centra dibinātājs Vojcehs Jakobiks.

Nafta – tikai jūras dienvidu daļā

Visvairāk naftas ir Baltijas jūras dienviddaļā, pie Krievijas Kēnigsbergas, Polijas, Zviedrijas un Dānijas ūdeņiem. Naftas ieguve un izpēte turpinās, bet Baltijas jūra ir sekla, noslēgta un ekoloģiski jutīga, tāpēc naftas ieguve uzņēmējiem ir apgrūtināta. Baltijas jūras reģiona valstis (HELCO līgums) vienojušās nepieļaut masveida jaunu platformu attīstību bez padziļinātas izvērtēšanas, tāpēc paiet gadi, līdz iegūst vajadzīgās atļaujas. Citkārt pat nesāk iegūt naftu.

"Wolin East" naftas lauks ievērojami pārsniedz Polijas otru lielāko ieguves vietu D6, konkurē ar lielākajām Ziemeļjūras atradnēm (ar atlikušo krājumu norvēģu "Gullfaks" un "Edvard Grieg" atradnēs) un izmēros atgādina "Dan" laukumu Ziemeļjūrā. Taču tā ir daudzkārt mazāka nekā "Castberg" un "Johan Sverdrup". Polijas galvenais ģeologs Kržištofs Galoss uzskata, ka no šī lauka pirmo naftu varētu sagaidīt ne agrāk kā pēc trim četriem gadiem un ka investīcijas varētu palielināt ikgadējo naftas ieguvi Polijā līdz vismaz diviem miljoniem tonnu, apmierinot četrus piecus procentus no Polijas pieprasījuma pēc jēlnaftas vairāku gadu garumā.

"Wolin East" naftas un dabasgāzes atradne tiešām ir liela un vērtīga gan Polijai, gan Eiropai kopumā, tā to vērtē Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors, ģeoloģijas doktors Ģirts Stinkulis. "Naftu saturošo iežu vecums krasi atšķiras no naftu saturošajiem iežiem Latvijā. "Wolin East" gadījumā tie ir perma sistēmas galveno dolomītu slāņi, turpretim Latvijā nafta ir daudz senākajos kembrija smilšakmeņos, kā arī pavisam nelielā apjomā – ordovika nogulumiežos."

Ne visas ap jūru esošās valstis spēj un spēs izmantot savu kontinentālo šelfu. Piemēram, Zviedrija 2009. gadā aizliedza "Svenska Petroleum" urbt Baltijas jūrā, un "Tethys Oil" izpētes urbumi pie Gotlandes devuši mazcerīgus rezultātus, līdz kompānijai beidzās licences termiņš. 

Lietuva līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai novērtētu ogļūdeņražu potenciālu jūrā. 

Tādējādi visdrīzākais vienīgās naftas un gāzes ražojošās Baltijas valstis saglabāsies Krievija un Polija.

Vai Latvija tām varētu pievienoties?

Nepietiek zināt, vajag urbt!

Latvijas teritorijā komerciāli derīgas atradnes nav apstiprinātas. Kaut arī padomju laikā identificētas vairākas potenciālas naftas iegulu struktūras, taču tikai vienā no tām – E6-1 – 1984. gadā "Petrobaltic" veica urbumu un atklāja naftas uzkrājumu. 1991.–1992. gadā pēc Latvijas Ģeoloģijas dienesta pasūtījuma tika veikti detalizēti seismiskie pētījumi. Pirms 15 gadiem licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ieguvuši "Balin Energy" (Kuveitas "Kuwait Energy" un poļu "Orlen" kopuzņēmums) un tolaik dāņiem piederošais "Odin Energy".

Nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā "Jūras plānojums 2020" pašapzinīgi ierakstīts, ka "Latvijas jūras ūdeņos, aptuveni 21,5 tūkstošu km2 lielā platībā, atrodas naftas atradnes apmēram 360 miljonu barelu apjomā. Lielākās iegulas ir koncentrētas Latvijas kontinentālā šelfa dienvidrietumu daļā. Šelfā ir atklāti ap 50 lokālo pacēlumu – naftas iegulu, no kuriem 20 ir atzīti par perspektīviem naftas ieguvei. Naftu saturošie iežu slāņi atrodas 650 līdz 1900 m dziļumā, produktīvākais horizonts ieguļ 1200–1900 m z. j. l. Ģeoloģiskie un ekonomiskie aprēķini liecina, ka naftas ieguve būs ekonomiski lietderīga vairākās lielās naftas iegulās, pārējo apguve varētu sākties pēc atbilstošas infrastruktūras izveides pie lielajām iegulām. Aprēķināts, ka potenciāli iegūstamie naftas resursi Latvijas jūras ūdeņos ir 40–60 miljoni m3."

Dokumentā rakstītais par naftu izbrīnījis Latvijas Universitātes ģeoloģijas doktoru Ģirtu Stinkuli, jo pēdējā zināmajā "Balin Energy" urbumā iedomātajā naftas rezervuārā 1460 metru dziļumā 2013. gadā atrasts tikai ūdens. "Droši vien, ja visās struktūrās (potenciālajos sprostos) Latvijai piederošajā jūras akvatorijas daļā būtu nafta, varētu rēķināties ar desmitiem vai pat simtiem miljonu barelu šo ogļūdeņražu. Tomēr problēma ir tāda, ka nafta pagaidām nevienā no šīm struktūrām nav atrasta," kritisks ir Stinkulis.

"Lai arī urbuma rezultāti, protams, sagādā vilšanos, tie nav pārsteidzoši agrīnā izpētes stadijā jaunā licences teritorijā. 

Mēs esam ieguvuši vērtīgus datus šo darbu laikā, kas mums palīdzēs izstrādāt turpmāko stratēģiju izpētei Latvijas ūdeņos," toreiz paziņojumā presei norādīja Sara Akbara, "Kuwait Energy" vadītāja. Taču desmit gadus stratēģija ir bijusi klusēšana.

Arī igauņu Kalle Marts Sūroja "Vikerraadio" raidījumā "Uudis+" smējās, ka igauņu cerības uz savu naftu ir niecīgas. Pirms simts gadiem Hījumā kāds krievu emigrants apgalvoja, ka spēj ražot naftu Vaemlas muižā, bet tas izrādījies blefs. Arī viņš norādīja, ka tikai Baltijas jūras dienvidi – īpaši Gdaņskas līcis, Lietuva, Kēnigsbergas reģions un Austrumpolija – ir atzīti naftas ieguves reģioni. "Taču šis jaunais atklājums ir daudz tālāk uz rietumiem, Pomerānijas jūrā netālu no Volinas apgabala, un tas tiešām ir pārsteidzoši, jo visas iepriekš zināmās atradnes atrodas vairākus simtus kilometru uz austrumiem," skaidroja Sūroja. "Zemes garozu šajā apgabalā šķērso ziemeļrietumu–dienvidaustrumu lūzums, kas rada piemērotas struktūras naftas un gāzes uzkrāšanai. Naftas un gāzes slāņi atrodas apmēram divu kilometru dziļumā, taču tie var būt tikai daždesmit metru biezi," piebilda ģeologs. Nafta un gāze ir atrasta arī citviet Baltijas jūrā – piemēram, sauszemē Kēnigsbergas reģionā un Polijas austrumu piekrastē. Lietuva iegūst naftu no sauszemes atradnēm, bet Latvijai, pēc Sūroja teiktā, nav paveicies. "Nabaga latviešiem nekas netika. Viņiem gan ir slāņi ar atšķirīgu ģeoloģisko uzbūvi, bet nav rūpnieciski izmantojamu atradņu," viņš piezīmēja.

"Naftas perspektīvas no Polijas ziemeļaustrumu daļas un tai piegulošās jūras akvatorijas samazinās virzienā uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem, t. i., uz Kēnigsbergas apgabalu, Lietuvas rietumu daļu un Latvijas dienvidrietumu daļu. Tas, domājams, ir saistīts ar šajā virzienā aizvien pieaugošu attālumu no vietas, kur nafta lielā dziļumā ir radusies, līdz struktūrām, kur tā var uzkrāties. Situācija ar struktūrām Latvijai piegulošā jūras akvatorijā nav skaidra, taču visdrīzāk Latvijas naftas perspektīvas ir zemas. Katras struktūras izpēte ir ļoti dārga, jo naftas meklēšanai ir obligāti jāurbj, nepietiek ar datiem par struktūru esamību," skaidro ģeoloģijas profesors Stinkulis.

"Izpētes urbumus var ierīkot secīgi, izpildot izpētes darbu programmu. Vienlaikus jānorāda, ka izpētes urbuma ierīkošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana jūrā ir ar ļoti augstām izmaksām, kas mērāmas miljonos eiro, un komersantiem ir jābūt gataviem šādam ieguldījumam. 

Līdz šim izsniegto licenču ietvaros ir veikta dokumentu izpēte, vēsturisko datu analīze, skenēšanas darbi jūrā u. c., bet izpētes urbumi jūrā nav ierīkoti," 

šādu Klimata un enerģētikas ministrijas atbildi uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem atsūtīja Dace Vesterdāla no Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta.

Latvijai tikai teorētiski ir lielākais jūras naftas potenciāls Baltijas jūrā, taču tai nav nevienas pilnībā apstiprinātas, attīstītas vai ražojošas atradnes, tāpēc nozares sarakstos un salīdzinājumos šie krājumi netiek uzskaitīti kā "apstiprinātas" vai "komerciālas" rezerves atšķirībā no Polijas vai Krievijas atradnēm. Naftu saturošie iežu slāņi Latvijas ūdeņos atrodas salīdzinoši grūti sasniedzamos dziļumos – starp 650 un 1900 metriem, bet visražīgākie horizonti ir 1200 līdz 1900 metrus zem jūras līmeņa. Dziļums palielina izpētes un ieguves izmaksas un tehnisko sarežģītību, samazinot komerciālo interesi.

Jau 30 gadus licences līgums noslēgts ar ASV uzņēmumu "AMOCO Latvia Petroleum Company" un zviedru "Oljeprospektering AB", bet, tā kā izpētes laukums ir uz strīdīgās robežas ar Lietuvu, tas stāsies spēkā pēc robežlīguma noslēgšanas. Kopš 2010. gada licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas ekonomiskajā zonā ir Haseltonu ģimenei piederošā SIA "Odin Energi Latvija", bet jaunākā pirms septiņiem gadiem iegūtā ir SIA "Odin Energi Latvija" kopā ar Nīderlandē reģistrēto "Nostrum Oil & Gas Coöperatief U.A." un Lietuvas "UAB Geobaltic", liecina Būvniecības valsts kontroles biroja informācija.

Nav veikti jauni izpētes vai novērtējuma urbumi, kas varētu apstiprināt rezerves atbilstoši nozares standartiem. Finanšu ierobežojumi un ārvalstu investīciju trūkums ir kavējuši pāreju no potenciāla uz reālu rezervju apstiprināšanu. Pat ja naftas klātbūtne tiktu apstiprināta, projekta ekonomiskā dzīvotspēja būtu neskaidra. Latvijas enerģētiskās drošības politika koncentrējas uz naftas produktu rezervēm un importu, nevis uz vietējo rezervju ieguvi. ES klimata mērķi liek vairāk pievērsties vēja parkiem jūrā un uz sauszemes, nevis izmantot pašu derīgos izrakteņus. Līdzīgi kā ar kūdras ieguvi.

Priekšnosacījumi naftas un dabasgāzes atrašanai

• Bieza nogulumiežu slāņkopa, kurā ir pietiekami augsta temperatūra un spiediens, lai no jūrā izgulsnētām organiskajām vielām rastos ogļūdeņraži;
• Naftas cilmieži – ar organiskajām vielām bagāti dziļa ūdens nogulumi;
• Naftas kolektorieži – parasti poraini smilšakmeņi vai plaisaini karbonātieži (var būt arī citi varianti), kuros pārplūst un uzkrājas nafta un gāze;
• Ogļūdeņražu sprosti jeb slazdi – pazemes velves, kupoli u. c. struktūras, kurās kolektoriežus pārsedz māli vai citi mazcaurlaidīgi ieži.

Tikai visu šo faktoru kombinācija nodrošina ogļūdeņražu resursu pieejamību. Šādu apstākļu sakritība ir arī Volinas laukumā. Jo lielāks ir sprosts, jo vairāk ogļūdeņražu uzkrājas.

Avots: LU Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors, ģeoloģijas doktors Ģirts Stinkulis

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes