Kas jāzina par iespēju mantot pensijas uzkrājumus?

Jau 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildu uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju sistēmas 2. līmenī.

Šī ir tā sauktā uzkrājošā pensijas shēma, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Nu jau teju trīs gadus šo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var mantot. Taču aizvien lielākā daļa jeb 62% pensiju 2. līmeņa dalībnieku vēl nav izdarījuši izvēli par to, kam un kā atstāt mantojumā savu uzkrājumu.

Kādas ir mantošanas iespējas?

Katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks var izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Izvēli un izmaiņas var veikt latvija.gov.lv.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, ja šī kapitāla īpašnieks nenodzīvos līdz vecuma pensijas saņemšanai, kādam no ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2. līmenī, šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Otra iespēja ir pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc noteiktas procedūras ievērošanas un dokumentu iesniegšanas notāram (un dokumentu izvērtējuma), mantotais pensiju 2. līmeņa kapitāls saskaņā ar mantinieka izvēli tiks pieskaitīts vai nu mantinieka pensijas 2. līmeņa kapitālam, vai tiks pārskaitīts uz mantinieka norēķinu kontu. Ja mantinieks nav deklarēts Latvijā vai tas ir juridiskā persona, mantoto summu varēs saņemt tikai bankas kontā.

Mantinieki varēs pieteikties izmaksai 10 gadu laikā no dalībnieka nāves dienas. Ja šajā laikā mantinieki nepieteiksies, kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Ja izvēle saņemt pensiju 2. līmeņa kapitālu būs kā naudu norēķinu kontā nevis pievienot savam pensiju 2. līmeņa kapitālam, tad pirms izmaksas no tās tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Treškārt, tāpat kā līdz šim, pensiju 2. līmeņa dalībnieks varēs atstāt savu uzkrāto kapitālu valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, un tā paliks spēkā attiecībā uz tiem, kas nebūs izraudzījušies nevienu no iepriekšminētajām mantošanas iespējām.

Šobrīd lielākā daļa naudas nonāk valstij

Līdz 2024. gada beigām tikai 37,9% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem bija norādījuši, kā rīkoties ar savu uzkrāto kapitālu nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda, ka pērn pirms vecuma pensijas pieprasīšanas miruši 5077 pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuru kopējais uzkrājums sasniedza 19,8 miljonus eiro. No šīs summas vislielākā daļa — 11,8 miljoni eiro — tika pārskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Aptuveni 4,5 miljoni eiro nodoti mantojumā atbilstoši Civillikuma noteikumiem, pārskaitot līdzekļus 1189 mantiniekiem. Vēl 2,2 miljoni eiro tika pievienoti 367 personu fondētās pensijas kapitālam, savukārt 1,3 miljoni eiro nonāca valsts budžetā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šie dati skaidri parāda, ka ievērojama daļa pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pēc dalībnieka nāves netiek novēlēti tuviniekiem, bet gan paliek valstij — galvenokārt tāpēc, ka nav izdarīta personiska izvēle par uzkrājuma novēlēšanu dzīves laikā.

Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja uzsver: “Pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir katra cilvēka personīgā nauda — tas ir uzkrājums, kam ir svarīga loma finansiālajā drošībā gan vecumdienās, gan arī pēc dzīves beigām. Tāpēc ir būtiski ne tikai izvēlēties pensiju 2.līmeņa plānu, kas atbilst katra dzīves ciklam, bet arī rūpīgi izvēlēties uzticamu pārvaldnieku ar zemākajām komisijas maksām, lai uzkrājums varētu augt pēc iespējas efektīvāk. Tāpat ir ļoti svarīgi apzināti nolemt, kā šos līdzekļus atstāt mantojumā — tā nodrošinot finansiālu atbalstu tuviniekiem un turpinot rūpes arī pēc savas dzīves. Šī iespēja mantot pensiju 2. līmeņa kapitālu ir taisnīga un atbildīga valsts attieksme pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem, jo šie līdzekļi, atšķirībā no obligātajām iemaksām 1. līmenī, ir personīgais īpašums, ko var nodot nākamajām paaudzēm.”

Swedbank klienti savu pensijas 2.līmeņa uzkrājumu un citu informāciju var apskatīties Swedbank mājas lapā.

Ir arī ierobežojumi

Stājoties spēkā izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, jāmin divi ierobežojumi, kas skar pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanu. Pirmkārt, mantot var visu kapitālu, kas uzkrāts, sākot no 2020. gada 1. janvāra, un 80% no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019. gada 31. decembrī. Pārējie 20% no šī kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

Otrkārt, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks būs miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nebūs izvēlēta neviena no uzkrātā kapitāla mantošanas iespējām vai ja uzkrātais kapitāls nesasniedz 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 38,15 EUR), kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kā izdarīt izvēli?

Iesniegumu par mantošanas iespēju var iesniegt:

·        portālā www.latvija.gov.lv,

·        elektroniski ar e-parakstu,

·        vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.

Ar informatīvu bukletu par pensijas mantošanu vari iepazīties šeit.