"Vai jūs, Līcīša kungs, tajās svinībās pabijāt?!" Ko raksta avīzes lasītāji

Lasītājs Uldis Rundāns no Tukuma uzrakstījis vēstuli "Latvijas Avīzes" redakcijai, kurā kritizē Egila Līcīša feļetonu.

Uldis Rundāns raksta: "Runa ir par žurnālista Egila Līcīša tā saucamo feļetonu "Lai lustīga dzīvošan’!" laikraksta 6. augusta numurā. Jā, lai tālu skan, lai tālu skan. Es saprotu, ka prese un saziņas līdzekļi tagad tā kā skaitās ceturtā vara. Es gan saskaitu tikai trīs, proti, likumdevēju varu (parlaments), izpildvaru (Ministru kabinets) un tiesu varu. Te pēkšņi uzrodas kaut kāds žurnālists, un viņš, manuprāt, pārkāpj morāles robežas, jā, arī privātuma un ģimeniskās robežas, aprakstot manas valsts premjeres 50. dzimšanas dienas svinību atspoguļojumu. Tajā rakstā ir tik daudz safabricējumu un pārspīlējumu gan par svinībām atvēlētajām izmaksām (200 000 eiro), gan par svinībās klātesošām personām, no tām vai citām frakcijā esošām, vai opozīcijā esošām partijām. Citstarp, jūs esat aizvainojis savā artiķelī manu novadnieku "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu. Vai patiesi jūs, Līcīša kungs, tajās svinībās bijāt līdz pašām beigām un redzējāt, cik tālu viņš ir noguris no alko. Es jau nesaku, ka būtu jāievieš cenzūra masu saziņas līdzekļos, bet pašcenzūra gan nebūtu par ļaunu. Mērenībai izteikumos tomēr jābūt."

Redakcijas piebilde. Kā jau pie publikācijas norādīts, raksts ir Egila Līcīša feļetons. Un, kā zināms, feļetona žanrs pieļauj dažādus pārspīlējumus un asu satīru. Lūk, ko vēsta "Letonika": "Feļetons (fr. fuilleton – lapiņa) ir humoristisks vai satīrisks avīžu raksts, kura pamatā konkrēti notikumi un personas, kas bieži sauktas īstajos vārdos. Ar publicistiku feļetonam kopīga sabiedriskā aktualitāte. Mākslai to tuvina dažādu tēlojuma līdzekļu un paņēmienu izmantojums – komisks, atjautīgi ritošs vēstījums par notikumiem un cilvēkiem, dialogs, monologs, komiskas frāzes efekts autora pārspriedumos utt. Te bieži lieto hiperbolu, grotesku, kas kalpo izsmejamās parādības degradācijai. Šim nolūkam bieži tiek izmantoti komiski brahioloģismi, ironiska personu valodas imitācija, paradoksi, vārdu spēles un citi izteiksmes līdzekļi."

Tie "Latvijas Avīzes" lasītāji, kas ilgstoši pazīstami ar Egila Līcīša daiļradi, zina, ka publicists ne tikai ar asu satīru vērtē notikumus, politiķus, bet arī ļaujas iztēlei un spilgtiem, ironiskiem triepieniem feļetonos attēlo ainas, kādas tās varbūt varētu būt... 

Konkrētajā gadījumā feļetonista darbs bija veltīts arī tiem politisko spēku apkalpotājiem, kas bija sacerējuši un publiskojuši lišķīgu apsveikumu premjerei.

Tāpat atzīmēsim, ka demokrātiskajās valstīs kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas nekā uz privātpersonu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka amatpersonu kritikas gadījumā vārda brīvībai būs priekšroka. Iesaistoties politikā, ikvienam ir jārēķinās, ka viņa darbība tiks vērtēta un kritizēta, kā arī privātās dzīves robežas sašaurināsies. Politiķi, pārstāvot vēlētājus, ir pakļauti lielākai sabiedrības uzmanībai, tādēļ attiecībā uz viņiem pieļaujama lielāka kritika nekā attiecībā uz pārējiem. Demokrātiskā valstī politiķa vai amatpersonas gods un cieņa netiek ieskaitīti īpaši saudzējamā kategorijā, kā to dažbrīd varbūt gribētu redzēt Latvijā. Valsts darbinieku ir pieļaujams kritizēt nesaudzīgāk, un, pretendējot uz deputāta mandātu vai augstāku posteni valsts pārvaldē, cilvēkam jārēķinās, ka viņa darbības tiks sabiedrībā plaši vērtētas.