Krievijas mērķis gaidāmajās sarunās Aļaskā ir sanaidot Ukrainu ar ASV, uzskata eksperts

Krievijas mērķis gaidāmajās sarunās Aļaskā ir sanaidot Ukrainu ar ASV, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Ankoridžā, Aļaskas štatā, piektdien notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās Elmendorfa-Ričardsona armijas bāzē. Plānots, ka pušu sarunas sāksies plkst.11.30 pēc vietējā laika jeb plkst.22.30 pēc Latvijas laika.

Nedēļas laikā ir izskanējušas vairākas versijas, ko Tramps un Putins tikšanās laikā varētu pārrunāt. Viena no versijām ir, ka Tramps varētu piedāvāt Putinam piekļuvi Aļaskas dabas resursiem un daļēju sankciju atcelšanu Krievijas aviācijas rūpniecībai apmaiņā pret kara izbeigšanu Ukrainā. Tāpat Tramps apsver iespēju Krievijai piešķirt piekļuvi dabas resursiem Beringa šaurumā, kā arī varētu piedāvāt Putinam piekļuvi retzemju minerāliem Ukrainas teritorijās, ko pašlaik okupējusi Krievija.

Skats uz apvienoto Elmendorfa-Ričardsona bāzi, kur šodien notiek ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās.

Foto: Reuters/Scanpix

Jautāts, vai šāds priekšlikums Krievijas diktatoram varētu būt pietiekams, lai pārtrauktu karu Ukrainā, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks norādīja, ka Krievijai ASV piedāvājums būtu izdevīgs. Viņaprāt, tikšanās laikā Krievija varētu aktualizēt sadarbību ar ASV Arktikas izpētē un resursu apguvē, jo šis jautājums Krievijai ir aktuāls. Turklāt šajā ziņā Krievijai ASV ir vajadzīga, jo Krievijai ir vajadzīgas investīcijas un tehnoloģijas, kuru tai pašai nav.

Balodis tomēr uzsvēra, ka šis piedāvājums pēc būtības neatbild uz Krievijas prasībām un gaidām attiecībā uz Ukrainu. Viņa ieskatā Krievija dodas uz šo samitu, jo tas ir statusa jautājums. Eksperts skaidroja, ka Krievijas ilgtermiņa mērķis ir būt pieņemtai un atzītai par vienu no globālajām lielvarām, kas var diktēt spēles noteikumus citām mazākām valstīm.

"Ņemot vērā, ka Krievija atrodas vismaz daļējā starptautiskā izolācijā, tikšanās ar ASV prezidentu ir diplomātiska uzvara. Krievija lūkojas pēc veidiem, kā atsaistīt attiecības ar ASV no kara Ukrainā, lai Krievija vienlaikus varētu vest dažādas sarunas, tostarp par ekonomisko sadarbību," teica Balodis.

Viņš norādīja, ka no tā izriet cits Krievijas mērķis šajās sarunās, proti, sanaidot Ukrainu ar ASV, lai nepieļautu, ka Trampa un Ukrainas attiecības uzlabojas, kas Krievijai nebūtu izdevīgi. Eksperts secināja, ka Ukrainas kara tematika Krievijai nav pati svarīgākā, taču tā paver Krievijai iespēju sēdēt pie viena galda ar ASV un sākt diskusiju.

"Fundamentāli Krievijas mērķi ir plašāki. Krievija apzinās, ka tai ir kaut kas jādod pretī Trampam. 

Krievija nevar atļauties padarīt Trampu par muļķi, nedz arī likt viņam justies kā muļķim, jo tas Trampu drīzāk var provocēt. 

Šī nostāja kopš pavasara ir mainījusies. Ja atceramies, Tramps bija gatavs piedāvāt Krievijai pretimnākšanu, bet Krievija to neizmantoja," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

ASV prezidents Donalds Tramps (no kreisās) samitā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Helsinkos 2018. gada 16. jūlijā. Preses konferencē pēc abu līderu sarunas Tramps toreiz pauda ticību Putina teiktajam, ka Krievija ASV 2016. gada vēlēšanu procesā nav iejaukusies, lai arī Savienoto Valstu izlūkdienesti bija secinājuši, ka iejaukšanās ir notikusi.

Foto: ZUMA Press/Scanpix

Viņš pieļāva, ka Krievijas puses aprēķini ir nedaudz mainījušies, tāpēc nebūtu pārsteidzoši, ja pēc samita Krievija varētu izrādīt simbolisku piekāpšanos vai nāktu klajā ar kādu iniciatīvu, kas signalizētu par Krievijas labo gribu un ieinteresētību miera meklēšanā. Balodis uzsvēra, ka Krievija grib radīt priekšstatu, ka tā ir ieinteresēta miera meklēšanā un atrašanā, kamēr Ukraina ir patiesais šķērslis, jo tā spītīgi atsakās piekrist kādiem priekšlikumiem.

Atskatoties uz nedēļas laikā izskanējušajām versijām par iespējamiem piedāvājumiem, Balodis atzīmēja, ka parasti šādus samitus plāno un organizē nedēļām un mēnešiem, kamēr tikšanās Aļaskā ir noorganizēta nedēļas laikā. Viņaprāt, publiski pieejamā informācija ir tiešas sekas tam, ka puses ātri un īsā laika sprīdī mēģina saskaņot pozīcijas un koordinēties savā starpā.

"Tas, ka publiskajā telpā saistībā ar šo tikšanos ir vērojama zināma nekārtība, ir tiešas un likumsakarīgas sekas, jo samits noorganizēts ātri. Vienlaikus tas atbilst gan Trampam, gan Putinam, kuriem patīk darboties haosa un nenoteiktības apstākļos. Tas paver iespējas reaģēt uz situāciju, nevis būt ieliktiem kādos rāmjos," klāstīja eksperts.

Runājot par to, vai Krievijas simboliskais žests varētu būt daļēja karadarbības pārtraukšana, Balodis norādīja, ka tādā gadījumā Krievija kaut ko prasītu pretī. Viņš pieminēja, ka nedēļas sākumā izskanēja paziņojums no Krievijas, proti, Ukrainai būtu jāatkāpjas no Doņeckas administratīvā apgabala robežām un tikai tad varētu sākt sarunas par karadarbības iesaldēšanu.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks atzīmēja, ka viena no Krievijas taktikām ir panākt otras puses nekavējošu piekāpšanos, kamēr Krievijas saistības tiek pārliktas uz nākotni un par tām diskutē atsevišķi. Viņaprāt, Krievija mēģina sarunu procesu sadalīt mazos kumosos un par katru tirgoties un tielēties. Eksperta ieskatā Krievija var simboliski piedāvāt un paziņot par gatavību iesaldēt fronti, bet uz nosacījumiem, kuri, iespējams, Ukrainai nebūs pieņemami, piemēram, pieprasot Ukrainas atkāpšanos no ukraiņu karavīru kontrolētajām teritorijām.

"Krievija var paziņot, piemēram, par gaisa triecienu ierobežošanu vai citiem simboliskiem žestiem, kas dod arī praktisku labumu, jo tādējādi samazinās Ukrainas apšaudīšana. Tas, protams, ir pozitīvi, bet ar to ir par maz, lai panāktu uguns pārtraukšanu vai kara izbeigšanu," teica Balodis.

ASV prezidenta attieksme pret Ukrainu un prezidentu Volodimiru Zelenski ir mainīga. Runājot par to, vai pēc tikšanās Tramps varētu palielināt spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāptos Krievijas prasībām, eksperts akcentēja, ka tas noteikti ir viens no Krievijas mērķiem - palielināt spriedzi starp ASV un Ukrainu, lai nepieļautu Trampa tuvināšanos Ukrainas nostājai.

Volodimirs Zelenskis un Donalds Tramps Hāgā. 

Foto: Ukrainas prezidenta birojs

Viņaprāt, ar to ir cieši saistīta Eiropas valstu aktivitāte aizvadītajās dienās, koordinējoties ar ASV un skaidrojot Eiropas un Ukrainas nostāju, lai mazinātu iespēju, ka ASV šajā tikšanās reizē vismaz sākotnēji varētu piekrist kaut kam, ko Ukraina nespētu pieņemt. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks uzsvēra, ka par jebkādu vienošanos, ko ASV un Krievija panāks, galu galā būs jālemj Ukrainai.

"Ukrainai ir tiesības nepiekrist, ja tā uzskata, ka tas, par ko ir vienojušās divas pavisam citas valstis, neatbilst Ukrainas interesēm vai iespējām. Ukraina var atteikties, taču tas atkal noved pie problēmas - atsakoties Ukraina riskē sabojāt attiecības ar ASV," secināja eksperts.

Viņš norādīja, ka arī Ukraina publiskajā telpā ir paudusi savu nostāju - tā nav gatava atkāpties no Ukrainas kontrolētajām teritorijām. Pēc Baloža domām, tādā veidā Ukraina mēģināja nosacīti pat ierobežot ASV rīcības brīvību, vienlaikus informējot ASV, uz ko Ukraina ir vai nav gatava, lai nebūtu situācija, ka ASV mēģinātu piespiest Ukrainu uz kaut ko, un lai Ukrainas atteikšanās neapgrūtinātu attiecības ar ASV.