14 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina izsludinātās sarunas, kas ieplānotas 15. augustā Aļaskā, pavadījusi liela nenoteiktība par Krievijas agresijas Ukrainā izbeigšanas nosacījumiem, kā arī par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamo dalību apspriedē šajā ASV štatā.
Ukrainas atbalstītāji pauduši bažas, ka Tramps samitā varētu piekrist Putina piedāvātajiem miera nosacījumiem, kuri pēc tam tiktu iesniegti Kijivai.
Teritorijas apmaiņa
Tramps par tikšanos ar Putinu pavēstīja sociālo mediju vietnē "Truth Social" 8. augustā, dienā, līdz kurai ASV prezidents bija devis Krievijas vadonim laiku piekrist miera slēgšanai Ukrainā. Pretējā gadījumā Tramps bija solījis Krievijas tirdzniecības partneriem piemērot augstus tarifus. Šādi pasākumi tomēr nav sekojuši, toties izsludināts samits ar Putinu. Tramps pēc tam reportieriem pauda pārliecību, ka gan "Eiropas līderi", gan Putins, gan arī Zelenskis grib mieru. "Mans instinkts patiešām teic, ka mums ir izredzes" panākt mieru, paziņoja Tramps, kurš pirms tam bija norādījis, ka miera procesa ietvaros varētu notikt "teritoriju apmaiņa". Pagaidām gan nav skaidrības, kuras tieši teritorijas tiek piedāvāts apmainīt, un arī Tramps neko konkrētāk nav paskaidrojis. Vašingtona tomēr esot informējusi Kijivu un Eiropas valstu līderus par Kremļa piedāvājumu, vēsta telekanāls CNN. Komentējot teritoriju maiņas jautājumu, Zelenskis pēc tam uzsvēra, ka Kijiva ir gatava "reāliem lēmumiem", tomēr "ukraiņi savu zemi okupantiem neatdos". Jāpiebilst, ka Ukrainas teritoriju atdot Krievijai Zelenskim liedz arī valsts konstitūcija.
Sūtņa apjukums
Neskaidrību par miera nosacījumiem ir veicinājis arī Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš 6. augustā apmeklēja Maskavu un trīs stundas apspriedās ar Putinu. Vācijas laikraksts "Bild" vēsta, ka Vitkofs sarunu gaitā ir pārpratis Putina izteikto piedāvājumu. Trampa sūtnis esot sapratis, ka Putins gribot pilnībā pārņemt daļēji okupētos Doneckas un Luhanskas apgabalus Ukrainā, bet apmaiņā pret tiem krievi aiziešot no daļēji okupētajiem Hersonas un Zaporižjas apgabaliem. Šādu piedāvājumu Putins patiesībā neesot izteicis, norāda "Bild".
Patiesībā Kremlis pieprasījis Ukrainas armijai aiziet ne tikai no Doneckas un Luhanskas, bet arī no Hersonas un Zaporižjas.
Pēc sarunām Vitkofa nekompetences dēļ apjukums valdot ne tikai Eiropā, bet arī ASV, skaidro vācu tabloīds. Kremlis arī esot noraidījis Vašingtonas piedāvājumu iesaldēt karu atbilstoši pašreizējai frontes līnijai apmaiņā pret sankciju atcelšanu un ekonomiskās sadarbības līgumu slēgšanu. Turklāt Putins arī esot piedāvājis pamieru tikai attiecībā uz triecieniem enerģētikas objektiem, "Bild" pavēstīja kāds par sarunām informēts avots. Arī citi Rietumu mediji norāda, ka, lai arī ir saprotams, ka Krievija grib Ukrainas piekāpšanos teritoriju jautājumā, nav īsti skaidrības, kas tiek piedāvāts attiecībā uz Hersonu un Zaporižju. Pagaidām nav viesta skaidrība arī par citām Kremļa prasībām, tostarp par Ukrainas bruņoto spēku samazināšanu un liegumu Ukrainai pievienoties NATO.
Neatbildēti jautājumi
Eiropas valstu līderi tikmēr cenšas saprast Aļaskas samita darba kārtību un mēģina panākt, lai Ukraina netiktu izslēgta no sarunām. Nedēļas nogalē Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Lamijs Londonas pievārtē rīkoja steigā sasauktu apspriedi, kurā piedalījās gan vairāku Eiropas valstu amatpersonas, gan arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš vēlāk telekanālam "Fox News" pavēstīja, ka Baltais nams pašlaik strādā, lai panāktu Trampa, Putina un Zelenska tikšanos. Savukārt pirmdien sasaukta Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriede.
Neatbildēti jautājumi paliek ne tikai par Aļaskas samita darba kārtību, bet arī par tā precīzu norises vietu. Samitam jānotiek nedēļu pēc tā izsludināšanas, lai arī parasti šāda līmeņa apspriedes tiek organizētas daudz ilgāk, norāda CNN. Savienotās Valstis Putins pēdējo reizi apmeklēja 2015. gadā, bet ar Trampu viņš pēdējo reizi klātienē tikās 2019. gadā. Džo Baidens bija pēdējais ASV prezidents, kas klātienē ticies ar Krievijas vadoni. Tas notika 2021. gadā Ženēvā. Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs pavēstījis, ka Kremlis Trampu jau ir uzaicinājis apmeklēt Krieviju. Šādas sarunas, turklāt Savienoto Valstu teritorijā, noteikti uzskatāmas par Maskavas uzvaru. Krievijas mediji samitu Aļaskā noteikti attēlos kā pierādījumu, ka "Krievija nav izolēta", jo Putins tiekas ar "brīvās pasaules līderi", intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Apvienotās Karalistes Bātas Universitātes profesors Stīvens Hols. Putins grib "sarunas", bet negrib vienoties par kara beigām, sacīja eksperts, atbildot uz jautājumu par iespējām sarunās Aļaskā panākt vienošanos.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
