Grāmatu smarža, klusums un stāsti — Līgas Sondores bibliotēkas ikdiena Varakļānos

Varakļānu tautas bibliotēkas vadītāja Līga Sondore bibliotēkā strādā jau 20 gadus un uzsver: "Uz darbu eju ar prieku!"

Mīlestību pret grāmatām Līga jutusi jau bērnībā, kad "mamma lika pie darba, bet es paņēmu grāmatu, uzkāpu kokā un lasīju. Man bija tāda īpaši mīļa liepa, kurā augstu varēja uzkāpt un zari vijās līdz zemei. Grāmatas lasīju arī ar lukturīti zem segas. Vienmēr ir patikusi tā īpašā grāmatu smarža bibliotēkā, pieklusinātas skaņas, lapu čaukstēšana, pāršķirot jaunu lappusi lasāmvielai." 

Šobrīd, starp bibliotēkas 480 aktīvajiem lietotājiem, lasītāji esot dažādi – gan tādi, kas nevarot dzīvot bez grāmatām, gan tie, kuri lasa mazāk. Bibliotēkas sen vairs neesot tikai grāmatu izsniegšanas vietas, bieži nākoties palīdzēt tikt galā ar informācijas tehnoloģiju sasāpējušajām problēmām, dažādām mājaslapām un sociālajiem tīkliem. Varakļānu lasītājus interesējot jauna un aktuāla lasāmviela – kriminālromāni, biogrāfijas, vēsturiskā žanra darbi, neiztiekot arī bez romantiskās literatūras. Daži lasītāji jau pārlasījuši sev aktuālo literatūru un ar nepacietību gaidot jaunieguvumus. Bērniem joprojām aktuāli dienasgrāmatu veida darbi, tāpat arī komiksi.

"Svarīgi, ka ir vieta, kur satikties, iegriezties ar prieku un parunāties ne tikai par grāmatām. Bibliotēka – ir tā vieta!’’ teic pieredzējusī bibliotekāre.

Grāmatas. Vēl dziļāk un izjustāk

Foto: Publicitātes

Mana tikko izlasītā grāmata ir Barbaras Deivisas "Seno grāmatu atbalss", stāsts par seno un vērtīgo grāmatu pārdevēju un atjaunotāju, kura jūt grāmatu bijušos īpašniekus un to piedzīvoto. Tā viņas īpašumā nonāk divas neparastas grāmatas, kas nekad nav tikušas publicētas. To autori – Hemijs un Bella – katrs no savas puses atklāj abu kaislīgo un traģisko mīlasstāstu. Mīlestība, nodevība, sieviešu loma sabiedrībā, autores vēstījums man ļoti patika.

Kā saka galvenā varone Ešlina Grīra, seno grāmatu restauratore: "Mēs lasām nevis tādēļ, lai aizbēgtu no dzīves, bet gan lai to izdzīvotu vēl dziļāk un izjustāk, lai izdzīvotu pasauli cits cita acīm."

Koncerti. Emocijām bagāti

Foto: VISC

Viens no pēdējiem emocionālākajiem koncertiem bija Latvijas Skolu jaunatnes deju lielkoncerts "Es atvēru Laimas dārzu", kad skaistie laukuma zīmējumi savijās ar dejas horeogrāfiju, – tas bija patīkams piedzīvojums gan skatītājiem, gan dejotājiem, starp kuriem dejoja arī mana meita. Pati kā dejotāja esmu bijusi dalībniece sešos Vispārējos Latvijas deju svētkos, deju lielkoncertu klātienē skatījos pirmoreiz.

Noteikti apmeklēšu Varakļānu pilsētas svētku koncertu "Dziedi maskā", kas notiks jau šodien, 15. augustā. Koncerts solās būt aizraujošs un azartisks, vai izdosies atminēt kādu varakļānieti, kas būs paslēpies un dziedās zem maskas?

Izstādes. Pudeļkoks Varakļānos

Foto: Publicitātes

Varu pastāstīt par kādu aizraujošu izstādi, ko pati esmu izlolojusi vairāku gadu garumā. Viss sākās pēc Kārenas Vaitas grāmatas "Kad pudeļkokā dzied vējš" izlasīšanas. Izsapņoju, ka arī man gribētos tādu vai līdzīgu pudeļkoku, un pēc pāris gadiem sāku kolekcionēt tukšos smaržu flakonus. Kopā ir savāktas ap 300 dažādu smaržu pudelītes, kuras savukārt divu gadu laikā nu jau pabijušas deviņās bibliotēkās trijos novados.

Kino. Slavenākais kaķis

Foto: Publicitātes

Filma, kuru skatījos uz lielā ekrāna, ir par slavenāko Latvijas kaķi un viņa līdzgaitniekiem filmā "Straume". Stāsts par to, kā izdzīvot krīzes apstākļos, kā sadraudzēties un uzticēties. Filmā aizraujoši dabas skati un emocionāla mūzika, kas kopā ar varoņiem liek paraudzīties uz savu dzīvi, kas nodod vēstījumu bez vārdiem. Prieks, ka šis kino mākslas darbs ir novērtēts visā pasaulē, par to liecina arī daudzie apbalvojumi.