Andis Purs: Mežsaimnieku mērķis ir strādāt gudri, līdzsvarojot saimnieciskās, vides un sociālās intereses

Kopš pēdējām pārmaiņām Valsts meža dienestā pagājis vairāk nekā gads. Pusgads, kopš tā ģenerāldirektors ir Andis Purs. Kas šajā laikā paveikts, un kā jūtas meža dienesta ļaudis? "Izaicinājumu ir daudz, taču uz tiem jāraugās gudri un jādomā, ko mēs no tā visa varam iegūt," tā šo laiku vērtē Andis Purs.

Vai viegli vadīt Valsts meža dienestu?

A. Purs: Vadīt valsts meža dienestu ir interesanti, jo ir skaidra stratēģija un laba komanda, kas ir visa atslēga. Izaicinājumu netrūkst, un es šādā dinamiskā vidē jūtos labi.

Prieks par to, ka īstenojusies ideja par e-pakalpojuma portālu, kas sāka darboties ar pirmo jūliju. Tas ir ieguvums gan meža īpašniekiem, gan tā inventarizatoriem, gan medniekiem. Informāciju un pakalpojumus internetā tagad var saņemt ātrāk, tā ir uzskatāmāka un vienkāršāk lietojama. Sākumā Meža valsts reģistrs tika izveidots meža dienesta vajadzībām, un brīdī, kad to sāka izmantot arī meža īpašnieki, secinājām, ka tas viss ir diezgan sarežģīti. Izvirzījām nosacījumus, kādam jābūt e-pakalpojumu portālam, un izstrādei piesaistījām arī pakalpojuma saņēmējus – meža īpašniekus. Viegli tas nenāca, tomēr izdevās. Tagad pieprasījumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai, mednieku sezonas kartei un pārskatus par saimniecisko darbību iesniegt ir vienkāršāk. E-pakalpojuma vietni var izmantot ne tikai datorā, bet arī planšetēs. Pēc pakalpojuma saņemšanas mēs lūdzam tā novērtējumu, kas palīdz saprast, vai nepieciešami vēl kādi uzlabojumi.

Otrs lielais darbs, ko esam paveikuši, ir ISO 9001 un ISO 27001 sertifikātu ieguve. Tie attiecas uz kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu un datu drošību. 

Par īsajā laikā paveikto un novērstajām nepilnībām no auditoriem esam saņēmuši atzinību. Klientu personas dati pie mums ir drošībā. Protams, ir daudzas lietas, kuras par meža īpašumiem var atrast atvērtajos datos un oficiālajās datu bāzēs.

Kā jūs vērtējat pieļaujamo nomedījamo vilku limitu paaugstinājumu?

Ekspertu darba grupa rūpīgi izvērtēja Medību attīstības fonda ietvaros par pelēko vilku veiktos pētījumus. Lēmums par šajā sezonā pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu balstīts uz faktiem un zinātniskiem pētījumiem. Nedēļas laikā pēc noteiktā limita jau bija nomedīti 17 vilki.

Šogad Latvijā konstatēts arī invazīvas dzīvnieku sugas pārstāvis – jenots, kurš gan tika notverts. Tā ka pie mums ir atnākuši arī jenoti. Tādēļ aicinām ziņot par jenota klātbūtni, informāciju nosūtot dienestam vai ieliekot to lietotnē "Mednis". Jenoti ir invazīva suga, un es ceru, ka spēsim tās izplatību apturēt. Jenotsuņi pie mums ir visu laiku, bet jenoti – tas ir pavisam kas cits.

Vai mizgraužu postījumi egļu mežiem samazinās?

Mizgraužu uzbrukums eglēm tiešām samazinās. Pavasaris bija auksts, un egļu astoņzobu mizgraužu izplatība kritās. Ņemot vērā LVMI "Silava" monitoringa rezultātus un ekspertu vērtējumu par iespējamiem riskiem, nolēmām atcelt saimnieciskās darbības ierobežojumus egļu audzēs ar pirmo augustu. Tas ir mēnesi agrāk nekā iepriekš. Taču arī šajā jautājumā svarīga ir meža īpašnieku godprātība. Ierobežojumus mēs atcēlām, paļaujoties, ka meža īpašnieki izvērtēs situāciju un rīkosies atkarībā no apstākļiem. Domāju, ka nākamgad egļu astoņzobu mizgrauža masveida vairošanās jūtami kritīsies un stāsts par mizgrauzi pamazām beigsies.

Kā šobrīd jūtas meža dienesta darbinieki?

Pēc pēdējām strukturālajām izmaiņām pagājis vairāk nekā gads, un meža ļaudis ir iestrādājušies, pieslīpējušies. Taču saistībā ar nākamā gada budžeta samazinājumu pie durvīm jau klauvē nākamie izaicinājumi. Galvenais – tam visam ir jāpieiet gudri.

Mēs gribētu, lai darbinieku algas pieaug vai vismaz paliek tādas pašas. Protams, tad ir jāmainās. Ir jāsaprot, ko mēs varam darīt citādi nekā līdz šim un kā varam ietaupīt.

Mums jāiet virzienā uz digitalizāciju, administratīvā sloga mazināšanu un darba efektivitātes palielināšanu un jādomā arī par mākslīgā intelekta izmantošanu. Svarīga lieta ir risku izvērtēšana un lielākas atbildības uzņemšanās no meža īpašnieku puses. Meža īpašumi aizvien vairāk konsolidējas, kļūst lielāki, un es ticu, ka mežsaimnieku mērķis ir strādāt gudri, līdzsvarojot saimnieciskās, vides un sociālās intereses. Vērtējot situāciju kopumā, birokrātija mazinās, taču tam ir jāseko līdzi.

Esam pārrunājuši informācijas reģistrēšanu un ikgadējo aktualizāciju Meža valsts reģistrā. Mēs tam redzam risinājumu – dati, ko iesniedz taksatori, netiek mainīti jeb "nosēdināti", vadoties pēc tabulām. Augstumi tiek nofiksēti un turpmāk pieaug, vadoties pēc algoritmu aprēķiniem.

Mums jāpārvērtē sadaļa, kas attiecas uz nekustamiem īpašumiem, telpu nomām. Varbūt varam atrast labākus piedāvājumus. Pamazām demontējam ugunsnovērošanas torņus, kas vairs nav nepieciešami. Jādomā par sadarbību attiecībā uz informācijas ievākšanu mežā, ko uzņēmušies citi sadarbības partneri, piemēram, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" un Meža pētīšanas stacija. Tas ļautu ietaupīt laiku un resursus.

Darbakārtībā arī atmežošanas regula, par kuru joprojām lielas neskaidrības, jo par koksni atbildēsim mēs, bet par pārējām precēm (liellopi, kakao, kafija, eļļas palmas, kaučuks un soja) vēl izlemts nav.

Mazinot budžetu, mūsu lielākais izaicinājums ir ugunsapsardzība, kas ir specifiska. Kā nodrošināt kvalitatīvu šīs funkcijas izpildi? Par to būs jāpalauza galva. Lai gan pēdējās divas sezonas laiks mūs lutina, pēc statistikas, lielie meža ugunsgrēki atkārtojas ik pēc 10–12 gadiem un klimata pārmaiņu dēļ ugunsnedrošais laika posms kļūst garāks. Skatāmies, ko varētu izdarīt labāk attiecībā uz kontrolēm, kurām nav jābūt simtprocentīgām. Tās var balstīties uz risku izvērtējumu un notikt izlases kārtībā. Tie laiki, kad galvenais mērķis bija apgūt Eiropas naudu, ir pagājuši. Tagad meža īpašnieki mērķtiecīgi izmanto atbalstu, lai īstenotu ilgtspējīgu jeb gudru meža apsaimniekošanu.

Vai tiešām uz gadiem pieciem meža dienestu nevarētu atstāt bez pārmaiņām?

Kā teicis kāds gudrinieks – nekas nav pastāvīgāks kā pārmaiņas. Ir jāsaprot, ko mēs reāli no šīs situācijas varam iegūt un dot valsts aizsardzībai. Protams, valsts aizsardzība ir pirmajā vietā.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.