24.1 °C
Vizuālās mākslas nozarē gaidāms jauns apbalvojums – Latvijas Mākslas gada balva, kas nodibināta kā nacionālas nozīmes ikgadējais apbalvojums. Apbalvošana plānota īpašā ceremonijā 2026. gada pavasarī, un laureāti katrā nominācijā saņems gan naudas balvas, gan arī balvas simbolu, ko veido mākslinieks Krišs Salmanis.
Apkopojot dažādus profesionāļu viedokļus, "Kultūrzīmes" skaidroja jaunā apbalvojuma nozīmi un gaidas mākslas kopienā, kā arī uzklausīja, vai māksliniekiem, kuratoriem, pētniekiem bijusi nepieciešama nacionālas nozīmes atzinība, atpazīstamība, sabiedrības sapratne un atbalsts. Balvas saņemšana jebkurā nozarē asociējas ar kaut ko vērtīgu, tās tiek piešķirtas par panākumiem, sasniegumiem vai kā atlīdzība par izcilu darbu. Kā uzsver paši mākslinieki – sportā balvas vieglāk piešķiramas nekā mākslā, tur visu izšķir sekundes simtdaļas vai punktu skaits. Mākslas kā emociju, jūtu, vērojumu, skaistuma, neglītuma, pieredzes, fantāzijas un vēl daudz kā cita atspoguļojums jau pašā saknē paredz sarežģītu, dziļas zināšanas prasošu un laikietilpīgu vērtēšanu.
Mākslas norišu bagātība
Kopš darbu iesāka žūrija un darba grupa, atbildības nasta vērtējama kā ļoti liela. Žūrijas spriedumam jau pirmajā pusgadā vien nodots apkopots saraksts ar vairāk nekā 150 izstādēm un notikumiem, kas aptver Rīgu, visus Latvijas reģionus un Baltiju – Viļņu, Kauņu, Paņevežu, Tallinu, Tartu –, kā arī citas mākslas norises vietas, kur notiek Latvijas mākslinieku izstādes un citi notikumi. Turklāt, tā kā balva paredzēta ne tikai kā atzinība, bet arī platforma, kas ļautu sasniegt plašāku auditoriju, veidojot dialogu starp mākslu un sabiedrību, iedzīvotāji, ikkatrs mākslas interesents, aicināts iesūtīt informāciju par mākslas norisēm, īpaši par ārvalstīs notikušiem projektiem ar Latvijas mākslinieku dalību.
Žūrijas sastāvu apstiprina uz vienu gadu. Pirmajā LMGB žūrijā darbu sākuši kurators Raivis Alksnis, mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe, kuratore un pētniece Maija Rudovska, kurators un P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags, māksliniece un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, kuratore Renāte Lagzdiņa un vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.
Pēc nolikuma balvu par izciliem sasniegumiem nozarē paredzēts piešķirt desmit nominācijās: gada mākslinieks, gada mākslas darbs, gada notikums, izstādes vai notikuma vizuālais risinājums, gada pētījums, gada kurators, gada debija/izrāviens, gada teksts, izglītību vai sabiedrību veicinošs notikums un mūža ieguldījums. Žūrijas vērtēšanas kritēriji ir satura un formas kvalitāte, aktualitāte, rezonanse sabiedrībā vai konkrētā sabiedrības grupā, oriģinalitāte, autentiskums, novatorisms.
To, ka nacionālas nozīmes apbalvojums vizuālajā mākslā bijis nepieciešams, "Kultūrzīmēm" atzinīgi vērtē gan vairāki tās iniciatori un organizētāji, gan žūrija un darba grupa, gan arī paši mākslinieki un kuratori, tomēr viedokļos tiek uzsvērtas atšķirīgas aktualitātes, kas Latvijas Mākslas gada balvai piešķir vēl intensīvāku un daudzkrāsaināku saturu. Izskan dažādi aspekti, bet vienojošā doma – balva veicinās vizuālās mākslas nozares attīstību.
Balvas nepieciešamību nozare uzsvērusi jau gadiem
Kultūras ministrija jau informējusi, ka pērn Nacionālā kultūras padome vienbalsīgi atbalstīja nozares gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu. Līdz šim nacionālas nozīmes apbalvojumi jau noteikti citās kultūras nozarēs, piemēram, "Lielais Kristaps" kinomākslā, "Spēlmaņu nakts" balva teātra mākslā, Lielā mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, "Zelta ābele" grāmatu mākslā. Nozaru profesionāļi ne reizi vien atzinuši, ka, izceļot sasniegumus visaptverošos aspektos, nacionālas nozīmes balvas būtiski veicina regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu.
Kultūras ministre Agnese Lāce sarunā ar "Kultūrzīmēm" uzsvēra, ka vizuālās mākslas balva bijis ilgi gaidīts un nozīmīgs nacionāla līmeņa apbalvojums, kuras nepieciešamību nozare bija uzsvērusi jau gadiem:
