24.1 °C
ASV prezidents Donalds Tramps plāno piektdien piedāvāt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam piekļuvi Aļaskas dabas resursiem un daļēju sankciju atcelšanu Krievijas aviācijas rūpniecībai apmaiņā pret kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".
Tramps apsver iespēju Krievijai piešķirt piekļuvi dabas resursiem Beringa šaurumā, kā arī varētu piedāvāt Putinam piekļuvi retzemju minerāliem Ukrainas teritorijās, ko pašlaik okupējusi Krievija, vēsta "The Telegraph".
Laikraksts ziņoja, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents strādā pie šo ekonomisko pasākumu sagatavošanas.
Piektdien ASV Aļaskas štatā gaidāms Trampa un Putina samits, kas būs pirmā ASV un Krievijas līderu tikšanās kopš 2021. gada.
Tiek uzskatīts, ka Ukrainā atrodas 10% no pasaules litija rezervēm, ko izmanto akumulatoru ražošanā. Divas no lielākajām litija atradnēm atrodas Krievijas kontrolētajās teritorijās.
Lielbritānijas valdības avoti laikrakstam "The Telegraph" norādīja, ka šādi ekonomiskie stimuli Eiropai varētu būt pieņemami, ja vien sabiedrība tos neuztvers kā atalgojumu Krievijai.
Laikraksts arī vēsta, ka Izraēlas Rietumkrasta okupāciju varētu izmantot kā paraugu kara izbeigšanai Ukrainā. Krievijai tādā gadījumā būtu militāra un ekonomiska kontrole pār okupēto teritoriju. "The Telegraph" norāda, ka šī ideja izskanējusi Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa sarunās ar Krievijas amatpersonām.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar divām raķetēm un 45 droniem
Krievija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar divām raķetēm S-300/S-400 un 45 droniem, ceturtdien paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.
24 droni tika notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Dronu uzbrukumi bija galvenokārt vērsti pret frontes rajoniem Doneckas un Čerņihivas apgabalos, bet raķetes tika raidītas pret Sumu apgabalu.
Fiksēts 21 drona trāpījums 12 vietās.
Budanovs: Ziemeļkoreja plāno nosūtīt uz Krieviju vēl aptuveni 6000 karavīru
Ziemeļkoreja plāno tuvākajā laikā nosūtīt uz Krieviju vēl aptuveni 6000 karavīru, intervijā laikrakstam "The Japan Times" paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Budanovs norādīja, ka Ziemeļkoreja plāno nodot Krievijai arī 50 līdz 100 vienības Ziemeļkorejas tehnikas, tostarp kaujas tankus M2010 un bruņutransportierus BTR-80, kas esot paredzēti inženiertehniskajiem darbiem. Viņš pieļauj, ka daļa tehnikas, iespējams, patiešām tiks izmantota atmīnēšanā un nocietinājumu būvē, bet ne visa.
Budanovs sacīja, ka Krievija dāsni finansē Ziemeļkorejas karaspēka dalību karā pret Ukrainu. "Kremlis apmaksā visu militāro aprīkojumu un karaspēku. Runa ir par desmitiem miljardu dolāru, un Ziemeļkorejas, kas ir viena no izolētākajām valstīm pasaulē, ekonomikai tā ir ļoti nopietna nauda," norādīja Budanovs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
