Kļuvušas zināmas Krievijas prasības pamiera noslēgšanai Ukrainā

Krievija paudusi gatavību atteikties no savām ieņemtajām teritorijām Sumu un HarkIvas apgabalos, bet pieprasa, lai Ukrainas spēki pilnībā atkāpjas no teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos, kuras tai nav izdevies ieņemt, kā savus nosacījumus miera līgumam, kas tika apspriesti Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Trampa tikšanās laikā piektdien Ankoridžā, Aļaskā, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Putina priekšlikumā izslēgts pamiers, kamēr nav panākta visaptveroša vienošanās, bloķējot galveno Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasību. Saskaņā ar Krievijas ierosināto vienošanos KijIva pilnībā atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem apmaiņā pret Krievijas solījumu iesaldēt frontes līnijas dienvidu Hersonas un Zaporižjas apgabalos, norādīja avoti. Ukraina jau ir atteikusies no atkāpšanās no Ukrainas teritorijas.

Krievija ir gatava atdot salīdzinoši nelielus Ukrainas zemes gabalus, ko tā ir okupējusi Sumu un Harkivas apgabalos. Krievija notur vairāku zemes gabalos Sumu un Harkovas apgabalos ar kopējo platību aptuveni 440 kvadrātkilometru. Ukraina kontrolē aptuveni 6600 kvadrātkilometru lielu teritoriju Doneckas un Luhanskas apgabalos, norāda "Reuters".

Vladimirs Putins un Donalds Tramps Aļaskā. 

Foto: AFP/Scanpix

Avoti arī norādīja, ka Putins cenšas panākt vismaz formālu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār okupēto Krimas pussalu. "Nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka to atzīst ASV valdība vai, piemēram, visas Rietumvalstis un Ukraina. Kijiva un tās sabiedrotie Eiropā noraida Maskavas varas pussalā formālu atzīšanu," raksta "Reuters".

Putins arī sagaida, ka vismaz daļa sankciju pret Krieviju tiks atceltas, taču sarunbiedri neprecizēja, vai tas attiecas gan uz ASV, gan Eiropas sankcijām.

Saskaņā ar Krievijas prasībām Ukrainai arī tiks aizliegts pievienoties NATO, lai gan Putins ir atvērts tam, ka Ukraina saņems noteiktas drošības garantijas, norādīja avoti. Viņi piebilda, ka nav skaidrs, ko tas nozīmē praksē.

Krievija arī pieprasīs oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai dažās Ukrainas daļās vai visā Ukrainā, kā arī Krievijas pareizticīgās baznīcas tiesības brīvi darboties. "Ukrainas drošības dienests apsūdz ar Maskavu saistīto baznīcu Krievijas kara pret Ukrainu veicināšanā, izplatot prokrievisku propagandu un uzņemot spiegus; šo apsūdzību noliedz baznīca, kas apgalvo, ka ir pārtraukusi kanoniskās saites ar Maskavu. Ukraina ir pieņēmusi likumu, kas aizliedz ar Krieviju saistītas reliģiskās organizācijas, par vienu no kurām tā uzskata baznīcu. Tomēr tā vēl nav sākusi piemērot šo aizliegumu," raksta "Reuters".