14.3 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Rīka Pulkinena, ''Burvība''. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, "Jāņa Rozes" apgāds.
"Burvība" ir meitenības un varas izmantošanas autopsija, spožs pētījums par to, cik jaudīgi un mierinoši mēdz būt sadomājumi, cik trausla ir atšķirība starp mīlestību un spēli. Septiņpadsmitgadīgā Filipa Lākso tiek atrasta mirusi savas mājas pagalmā. Nekas neliecina par noziegumu, un visi, kas meiteni pazinuši, stāsta, ka viņai nav bijis pašnāvniecisku tieksmju. Tiesa, brīžiem šķiet, ka viņi nerunā par vienu un to pašu cilvēku. Ikkatrs romāna personāžs Filipu redz atšķirīgi, kā spoguli savām fantāzijām, dusmām, centieniem, saviem mierinājumiem un brīvības meklējumiem, un izmanto šo konstruēto tēlu saviem mērķiem. Taču lasītājam visu laiku jādomā par to, kurš ir īstais stāstītājs.
Rēta Niemele, "Lapsa un klusums". No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola, ilustrācijas – Eri Šimacuka, izdevniecība "Latvijas Mediji".
Bilžu grāmata par trokšņaino pasauli, Lapsas mīlestību pret klusumu un līdzīgi domājošiem draugiem. Kaparas kafijas kannas krāsas lapsa ar garajām ausīm ļoti mīl klusumu, tāpēc, slēpjoties no pasaules trokšņiem, ausis pieglaudusi, rokas arvien dziļāk un dziļāk zemē, lai atpūtinātu ausis. Ķepainis cenšas viņai palīdzēt, iemācot ar mazajiem pirkstiņiem ausis aizspiest. Tas palīdz, taču nevar visu laiku turēt pirkstus ausīs.
Reiz lapsa, bēgot no trokšņa, aizrakās līdz pašai klintij, taču arī tas nepalīdzēja, tāpēc viņa sāka gauži raudāt. "Kuš!" teica slieka, kas arī mīlēja klusumu. Galu galā meža iemītnieki radīja telpu klusumam, bet Ķepainis noorganizēja Klusuma svētkus. Trokšņainās lietas viņi turpmāk darīja tikai noteiktos laikos, bet no pavisam skaļajām izvairījās.
Inga Gaile, "Sliktā māte". Par režisori un skatuves mākslas teorētiķi Annu (Asju) Lācis (1891–1979). Izdevniecība "Dienas grāmata".
Dzejnieks un kritiķis Ivars Šteinbergs par grāmatu:
"Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes "dabisko lomu" aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats savukārt ir tulkojums citam tulkojumam – un tā arvien. "Sliktā māte" ir kritisks, trāpīgs un asprātīgs skatījums uz ilūzijām, kuras uztur tradicionālie naratīvi par latviešu (sieviešu) vēsturi, kā arī – aizkustinoša domas kustība, precīzs žests, kas nevis nosoda, bet uzņemas atbildību."
Andris Tihomirovs, "Eksčempions. Mihails Tāls." Izdevusi biedrība "Rīgas mats", ilustrācijas un vāka zīmējumu veidojis mākslinieks Reinis Pētersons.
Grāmata par astoto pasaules šaha čempionu, rīdzinieku Mihailu Tālu (1936-1992) ir uz patiesiem notikumiem balstīts biogrāfisks stāsts par pasaules slaveno rīdzinieku. Grāmata ir šahista, šaha trenera un vēsturnieka Andra Tihomirova patiesas aizrautības un piecus gadus ilga darba rezultāts. Šī ir viena no retajām šahistam veltītajām grāmatām, kurā nav atspoguļotas vien šahistiem saprotamas šaha pozīcijas. Taču tajā lasītājs ieraudzīs Mihailu Tālu kā spožu personību un izcila šaha spēlētāja dzīvi sarežģītā laikā. Grāmata pamatā balstīta uz to cilvēku atmiņām, kas Tālu pazinuši personīgi, no rakstītajiem darbiem par Tālu, viņa paša publikācijām un citiem materiāliem. "Šī grāmata ar kinematogrāfisku virtuozitāti lasītāju aizraus līdzi gadskaitļu atzīmēm, politiskajām temperatūru maiņām, sasniegumu regālijām, konkurences stūrainajām malām un vienkāršu sakritību trāpīgajai ietekmei," vērtē Toms Treibergs, dzejnieks, portāla "TVNET" kultūras redaktors.
