Apdrošinātājs: Galvenie apdzīšanas avāriju iemesli — ceļa nedošana un pārgalvība

Par apdzīšanas manevros izraisīto negadījumu sekām apdrošināšanas sabiedrība ERGO pērn atlīdzībās izmaksājusi vairāk nekā 250 tūkstošus eiro, vidējai kompensācijai sasniedzot 3650 eiro. Smagākās no šīm avārijām bijušas frontālās sadursmes, bet visbiežāk negadījumi notikuši, diviem vai vairākiem transportlīdzekļiem apdzīšanu sākot vienlaikus un nedodot viens otram ceļu, liecina apdrošinātāja dati.

Kuram priekšroka? 

"Pieteikumus par autoavārijām, kas izraisītas, veicot apdzīšanas manevrus, saņemam vidēji katru trešo dienu jeb ap 100-150 gadā. Lielākā daļa no tām notiek situācijās, kad vairāki auto sāk apdzīt vienlaicīgi, vai arī apdzīšana sakrīt ar priekšā braucošā auto pēkšņu nogriešanos pa kreisi. Vadītāji bieži vien aizmirst ielūkoties atpakaļskata spogulī un nepamana citus transportlīdzekļus vai pirms manevra neparāda pagrieziena signālu. Mūsu klientu praksē ir pat gadījums, kad autovadītājs, gribēdams no šosejas nogriezties pa kreisi sānu ceļā, kļūdas pēc parādīja labo pagriezienu. Aizmugurē braucošais auto to uztvēra kā "zaļo gaismu" apdzīšanai, un notika abu auto sadursme. Tādēļ pirms apdzīšanas ir jābūt ārkārtīgi vērīgiem un jānovērtē situācija uz brauktuves gan priekšā, gan aizmugurē, dodot ceļu tam, kurš pirmais sācis veikt apdzīšanu vai kreiso pagriezienu," saka ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene. 

Pērn lielākā ERGO izmaksātā KASKO atlīdzība, kas saistīta ar nepareizu apdzīšanu, bija 21 100 eiro. Šajā gadījumā transportlīdzeklis apdzina smago auto, kas arī sāka apdzīšanas manevru. Smagā automašīna nepamanīja blakus braucošo auto un pēc tā aizķeršanas pameta notikuma vietu. Savukārt šogad apjomīgākā KASKO atlīdzība par apdzīšanas negadījumu izmaksāta 5500 eiro apmērā – automobilis veica kreiso pagriezienu, bet cits transportlīdzeklis aiz tā pēkšņi sāka apdzīšanas manevru, ietriecoties auto durvīs. 

Daudzos citos gadījumos autovadītāji nepareizi novērtē distanci vai ātrumu, atgriežoties atpakaļ savā joslā. Pēc apdzīšanas vai arī minstinoties to veikt, bieži tiek aizķertas tajā pašā virzienā braucošās automašīnas. Saskaņā ar ERGO datiem, frontālas sadursmes apdzenot notiek salīdzinoši retāk, taču ar krietni smagākām sekām. 

"Tā pērn kāds autovadītājs, veicot apdzīšanu, izraisīja frontālu sadursmi ar smago automašīnu un gāja bojā. OCTA atlīdzības izmaksas šajā gadījumā sasniedza ap 39 000 eiro, taču tās, protams, nav salīdzināmas ar situācijas traģiskumu," piebilst S. Rubene. 

Atbildība par manevru un pienākošie ceļi 

"Apdzīšana jāveic ar ļoti lielu atbildību. Nedrīkst sākt apdzīšanas manevru, ja kāds cits jau atrodas apdzīšanas pozīcijā un brauc pa pretējo braukšanas joslu. Arī tam, kurš vēlas nogriezties pa kreisi, pirms manevra veikšanas ir jāpaskatās spogulī un jādod ceļš, ja kāds ir sācis apdzīšanu. Tas ir jautājums par to, cik uzmanīgi esam un vai spējam izvērtēt riskus," uzsver “Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks. 

"Pat tad, ja ceļš ir labi pārredzams un taisns, pretī neviens nebrauc un ir atļauts apdzīt, tas nebūt nenozīmē, ka apdzīšana ir ļoti drošs manevrs. Cilvēki bieži vien neizvērtē, ka brauktuvei ir pienākošie ceļi, pa kuriem kāds var griezties ārā vai no šosejas griezties tajos iekšā. Tas ir jāņem vērā. Ja ir pienākošie ceļi, pastāv lielāks risks. Te var palīdzēt mūsdienu navigācijas sistēmas, kas ļauj pārredzēt ceļu uz priekšu un novērtēt situāciju," saka eksperts.  

"Tie paši riski attiecas arī uz motobraucējiem. Turklāt jāsaprot, ka motocikls var daudz straujāk uzņemt ātrumu un veikt apdzīšanas manevru. Tas nozīmē, ka laiks, kurā pārējiem satiksmes dalībniekiem reaģēt, ir īsāks," norāda J. Vanks.