Guntis Valneris: "Mākslīgā intelekta ietekmi dambretē vēl īpaši nevar just."

Stratēģijas maiņa ļāvusi rezultātiem atkal iet uz augšu, atzīst Latvijas labākais dambretes lielmeistars Guntis Valneris, kurš augstākajā līmenī spēlē jau vairāk nekā četrus gadu desmitus.

Piedzīvojumi Kamerūnā

"Potenciāls vienmēr bijis, bet stratēģija varbūt bijusi nepareiza. Dambrete ir psiholoģiska spēle, zināmas problēmas partijas laikā jārisina vienmēr. Viens veids ir mēģināt pašam atrisināt, tērējot savu laiku, bet var arī pieiet mazliet vieglāk un ļaut to darīt pretiniekam. Es parasti vienmēr esmu centies tīrāk – paveikt visu pats, bet tas bieži vien nedeva rezultātu. Tagad atdodu pretiniekam un sekmes ir labākas. Dambrete ir pašanalīze. Ja ir periods, kad rezultātos iestājas bedre, tas nenozīmē, ka spēlē vājāk, bet ir jāvērtē, kāpēc tā notiek, kāpēc konkurenti apdzinuši," "Latvijas Avīzei" veiksmīgo posmu komentēja Guntis Valneris, kurš pagājušajā gadā kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, šovasar pasaules čempionātā izcīnīja trešo vietu, Rīgā uzvarēja Pasaules kausa posmā klasiskajā spēlē un pasaules čempionātā ātrspēlē, Eiropas čempionātā bija labākais gan ātrspēlē, gan ātrajā dambretē.

Pasaules čempionāts jūnijā risinājās Kamerūnā. Jau nokļūšana šajā Āfrikas valstī sagādājusi lielus pārdzīvojumus – vispirms internetā nekādi nevarēja aizpildīt vīzas pieteikuma formu, Kamerūnas puse solījusi palīdzēt, tomēr viss līdz galam netika izdarīts un Stambulā palika aiz lidmašīnas durvīm. Pēcāk, nopērkot jaunu biļeti, varējis lidot, bet galamērķī divas dienas nav ticis pie bagāžas, un tam visam vēl sekoja vēdera problēmas. "Pirms pārspēles par trešo vietu vietējā sieviete teic, ka esmu izvēlēts dopinga kontrolei. Mani aizved, jāgaida, atnāk tiesnesis un teic, ka jābrauc uz mača norises vietu pilsētas centrā, bet dopinga kontrolieri nelaiž prom. Ņemot to visu vērā, ar trešo vietu esmu apmierināts," Āfrikas pārbaudījumus ieskicēja Valneris.

Svarīga arī fiziskā sagatavotība

Pasaules reitingā Guntis Valneris ieņem sesto vietu. Pirmajā desmitniekā ir septiņi Nīderlandes pārstāvji, oranžie nosaka toni pasaulē. 

Šobrīd no starptautiskās aprites izslēgti Krievijas dambretisti, kas nedrīkst piedalīties arī zem neitrāla karoga. 

Rudenī gaidāmas Pasaules dambretes federācijas vadības vēlēšanas, pašreizējais prezidents polis Jaceks Pavlickis vairs nekandidēšot, bet viņa sekotāji varētu būt ar krietni liberālākiem uzskatiem attiecībā uz agresorvalsts pārstāvju atgriešanu sacensībās.

Spēcīgākie holandieši ir gados jauni – zem vai ap 30 gadiem. Savukārt Valneris un vēl vairāki dambretisti no labāko sešnieka ir sestajā un septītajā gadu desmitā: "Paaudzes noteikti atšķiras, nespēlē vienā stilā. Jaunākie dambretisti psiholoģiski ir nedaudz nekaunīgāki, varbūt agresīvāki, avantūristiskāki – šobrīd esmu labā pozīcijā, eju uz pilnu banku. Bet tas negarantē panākumu. Jāatrod vidusceļš. Pieredzējušākie jau daudz kam gājuši cauri, ragi dažreiz aplauzti, viņi psiholoģiski labi lasa."

"Guntis ļoti nopietni attiecas pret spēlēšanu, treniņiem, liela pieredze un laba psihoemocionālā gatavība, noteikti arī fiziskā kondīcija, viņš aktīvi spēlē basketbolu. Izcila personība, jo spējis ilgstoši noturēties elites virsotnē," vērtēja Latvijas Dambretes federācijas vadītājs Vladislavs Vesperis. "Partijas ilgst pat piecas sešas stundas, un visu laiku spēlētājam jāspēj nosēdēt pie galdiņa un koncentrēties, paturēt prātā partijas gaitu, spēles plānu, attīstības iespējas. Tieši fiziskais nogurums ir tas, kas partijas beigās nospēlē izšķirošo lomu."

Skolā nebija teicamnieks

Spēlēt dambreti Guntim Valnerim četru gadu vecumā iemācīja kāds ģimenes draugs un mazais ķipars ātri uzķēra spēles nianses. Pirmais treneris bija Viktors Adamovičs. Jau 11 gadu vecumā Valneris uzvarēja Latvijas jauniešu čempionātā (līdz 18 gadu vecumam) 64 lauciņu dambretē, bet divus gadus vēlāk jau bija labākais pieaugušo konkurencē. "Skolā nebiju teicamnieks, jo daudz piedalījos treniņu nometnēs un sacensībās, jau 13 gadu vecumā skolu neapmeklēju trīs četras nedēļas un nācās individuāli iedzīt. Atzīmes gan tāpat bija labas – apmēram pusē priekšmetu 5 un pusē 4," teic Valneris. Viņš Latvijas Valsts universitātē iestājās Fizikas un matemātikas fakultātē, taču dambrete bija pirmajā vietā, tādēļ pabeigt neizdevās. Vēlāk mēģināja studēt svešvalodas filologos, bet arī tad svarīgajos brīžos priekšroku deva dambretei.

Gunta Valnera lielākais panākums ir 1994. gadā izcīnītais pasaules čempiona tituls: "Toreiz man bija 27 gadi, čempionātā spēcīgs sastāvs, un tas tiešām bija labs panākums. 

Pozicionālās spēles izpratnes ziņā kopš tā laika esmu krietni audzis, bet par pasaules čempionu vairs neesmu kļuvis – tas liecina, ka konkurence stipri palielinājusies. 2001. gadā biju ļoti tuvu otrajam titulam, atlika uzvarēt pēdējo partiju, arī 2003. gadā paliku mata tiesu no pirmās vietas."

Tehnoloģiju attīstība maina arī dambretes spēli, var spēlēt un trenēties ar spēcīgiem dambretistiem attālinātā formā. "Mākslīgā intelekta ietekmi dambretē vēl īpaši nevar just. Agrāk vajadzēja iziet cauri ārkārtīgi daudz pretinieka partijām, lai viņu saprastu. Mākslīgais intelekts to var izdarīt stipri ātrāk. Cik tas būs pareizi no praktiskā viedokļa – paliek atklāts jautājums, praksē neesmu ar to saskāries," sprieda Guntis Valneris.

Dambrete ir viņa vienīgā nodarbošanās, pārstāv klubu Nīderlandes čempionātā, tāpat trenē sportistus individuāli.

Vizītkarte. Guntis Valneris

• Dzimis 1967. gada 6. septembrī.
• Dambretes lielmeistars.
• Dambreti spēlē no četru gadu vecuma.
• Pirmais treneris – Viktors Adamovičs.
• Lielākie panākumi – pasaules čempions (1994.), 2. vieta pasaules čempionātā (2005.), 3. vieta pasaules čempionātā (2003.). Trīskārtējs pasaules junioru čempions (1984.–1986.). Trešā vieta pasaules intelektuālajās sporta spēlēs Pekinā (2008.).

Talantīgi jaunieši

Vladislavs Vesperis, Latvijas Dambretes federācijas vadītājs: "Latvijā aug ļoti talantīgi jaunie dambretisti. Jeļena Česnokova (24 gadi) jau bijusi pasaules čempione ātrajā dambretē un vicečempione ātrspēlē. Klāvs Norenbergs ir daudzkārtējs Eiropas jauniešu čempions un jūlijā Rīgā Pasaules kausa posmā izcīnīja trešo vietu kopējā konkurencē, Pēteris Kripans nupat Eiropas jauniešu čempionātā Itālijā izcīnīja zeltu un divus sudrabus U-16 grupā, supertalantīgs jaunietis. Alise Misāne un Malvīne Misāne kļuva par Eiropas čempionēm jaunietēm, Alisei ir 11 gadi, bet viņa jau ir pasaules čempione sieviešu komandām (kopā ar māsu un Česnokovu), pagājušajā gadā Pasaules kausa posmā Rīgā pēdējā kārtā nospēlēja neizšķirti ar tā brīža pasaules čempionu Juriju Aņikejevu no Ukrainas. Vēl jāpiemin Maksimu Novicki, Tomu un Ernestu Andersonus."