13.2 °C
Pagājušajā nedēļā Singapūrā noslēdzās pasaules čempionāts peldēšanas sporta veidos. Latvijā tas pagāja gandrīz nemanot, jo trīs mūsu peldētāji par augstām vietām necīnījās, kamēr kārtējais prieka mirklis bija dienvidu kaimiņiem lietuviešiem, jo par seškārtēju pasaules čempioni kļuva Rūta Meilutīte. Taču šoreiz par ko citu, jo diemžēl šajās sacensībās vēl plašāk tika pavērtas durvis, lai starptautiskā apritē ar vēl lielāku iesaisti piedalītos agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji.
Divas neitrālās komandas
Pagājušā gada novembrī starptautiskā peldēšanas jumtorganizācija "World Aquatics" lēma, ka pasaules čempionātā Krievijas un Baltkrievijas sportisti, līdzīgi kā iepriekš olimpiskajās spēlēs Parīzē, varēs piedalīties neitrālā statusā. Atšķirība tā, ka viņiem atļāva startēt ne tikai individuāli, bet arī komandu sacīkstēs – stafetēs, kas vismaz olimpiādē un pagaidām arī lielākajā daļā olimpisko sporta veidu nav atļauts. Lai arī "World Aquatics" apgalvo, ka veica striktu kontroli, vērtējot, vai iesaistītie publiski nav atbalstījuši Krievijas karu pret Ukrainu, vai nav saistīti ar militārajām un drošības struktūrām, beigās dalībnieku pulks no okupantu valsts bija iespaidīgs – 30 sportisti, 18 vīrieši un 12 sievietes, pārsvarā peldētāji un sinhronās peldēšanas pārstāvji. Baltkrieviem mazāka delegācija – septiņi sportisti. Absurds, ka krievi startēja zem nosaukuma "Neitrālie atlēti B" (NAB), bet baltkrievi attiecīgi bija "Neitrālie atlēti A" (NAA). Atšķirībā no olimpiskajām spēlēm viņu sasniegums tika iekļauts kopējā medaļu tabulā, kas rāda, ka NAB bijusi ceturtā veiksmīgākā čempionāta dalībniece ar 18 godalgām, tostarp sešām zelta. Divas no tām tika izcīnītas peldēšanas stafetēs, viena sinhronajā peldēšanā pāriem.
Mājās sagaida ar himnu un kaļinku
Skaidrs, ka Krievijā šīm sacensībām un panākumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un okupantu propaganda strādāja un vēl strādās uz pilnu klapi. Pirmdien peldētāji tika sagaidīti mājās, Domodedovas lidostā sarīkojot svinības īstā krievu garā – klātesošie vicinājuši valsts karogus, folkloras kopa dziedājusi kaļinku, sportistiem pasniegta maize un sāls, beigās visiem vienojoties himnas kopdziesmā. Un kur tad bez valsts galvenā sporta līdzjutēja Putina – Kremļa interneta mājaslapā lasāmi viņa apsveikumi peldētājiem, kuri parādījuši komandas saliedētību un lieliskus rezultātus, iedvesmojot savus tautiešus. Tāpat Krievijas diktators īpaši izcēlis pasaules čempionu peldējumā uz muguras Klimentu Koļesņikovu, kurš "papildināja mūsu izlases zelta medaļu skaitu, dāvinot līdzjutējiem neaizmirstamus prieka mirkļus, lepnumu un iemeslu svinībām". Koļesņikovs ir saistīts ar organizāciju "Tēvzemes veselībai", kas savukārt līdzdarbojusies ukraiņu bērnu nolaupīšanā un izvešanā uz Krieviju. Tāpat peldētājs filmējies Putinam veltītā apsveikuma video. Starptautiskās peldēšanas federācijas integritātes vienībai, kas veikusi krievu sportistu pārbaudi, šādi fakti nav šķituši saistoši.
Tikmēr aģentūra "TASS" vēsta, ka pasaules čempionāta tiešraidēm no Singapūras bijusi netipiski liela skatītāju auditorija, jo cilvēki esot noilgojušies pēc lieliem starptautiskiem sporta pasākumiem,
kuros savējie sportisti ne tikai piedalās, bet uzvar. Tikai garām ejot ziņu beigās tiek pieminēts, ka vispār jau startējām zem neitrāla karoga, toties izcelts, ka šī ir triumfāla atgriešanās, jo Krievijas peldētāji pasaules čempionātā piedalījās pirmo reizi kopš 2019. gada.
Bravūra pieņemas spēkā
Panākumu iedvesmoti, krievu propagandas rupori skandina, ka krievu varēšanu nekas nevar sagraut un, par spīti ilgai izolācijai, viņi joprojām esot sporta lielvalsts. Kremļa lakstīgala sporta segmentā TV komentētājs Dmitrijs Guberņijevs izsakās ļoti tieši par okupantu tālākajiem plāniem. "Sporta pasaulē pats nozīmīgākais ir lielie starptautiskie pasākumi – olimpiādes un pasaules čempionāti. Mums tajos jāpiedalās un jāuzvar. Tikai tā mūsu bērniem būs savi orientieri sportā. Karogu un himnu atgriezīsim," bravūrīgs ir Putina politikas slavinātājs.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankciju sarakstā iekļautais oligarhs Dmitrijs Mazepins, kurš ar savu minerālmēslu biznesu savulaik bija cieši saistīts ar vairākām Latvijas tranzītkompānijām, tagad ir Krievijas peldēšanas sporta veidu federācijas prezidents un viņu olimpiskās komitejas viceprezidents. Viņš intervijā aģentūrai "Reuters" sacīja, ka darīs visu iespējamo, lai Losandželosas olimpiskajās spēlēs 2028. gadā Krievija startētu ar savām regālijām – karogu, ģerboni un himnu. "Nesaprotu, kāpēc tieši mūsu sportisti ir nonākuši zem Starptautiskās olimpiskās komitejas un starptautisko federāciju sankcijām, jo vairākas citas valstis, kas arī ir iesaistītas konfliktos visā pasaulē, no tādām problēmām ir izvairījušās. Mēs, sporta sabiedrība, uzdodam jautājumu – kāpēc sankcijām ir pakļauts tikai Krievijas sports? Tie ir dubultie standarti," uzskata oligarhs. Viņš arī atklājis, ka sarunās ar "World Aquatics" prezidentu Huseinu Al-Musallamu no Kuveitas par Krievijas sportistu dalību pasaules čempionātā bijusi liela pretestība no citām valstīm, jo īpaši no Ziemeļeiropas, taču veselais saprāts esot ņēmis virsroku.
Tikmēr laikraksts "Sport Express" vēsta, ka apmēram 90% citu valstu peldētāji Krievijas pārstāvjus uzņēmuši draudzīgi, sacensībās valdījusi pozitīva atmosfēra un tikai daži centušies izvairīties no kontaktiem.
Lietuva neizsniedz vīzas
Šodien Lietuvas pilsētā Traķos sāksies pasaules čempionāts akadēmiskajā airēšanā junioriem. Tajā cerēja startēt arī okupantu valsts jaunā paaudze, taču Lietuva atteicās Krievijas pārstāvjiem izsniegt vīzas. "Junioru čempionātā vajadzēja startēt aptuveni 40 mūsu sportistiem. Kad laikus vērsāmies pie kompānijas, kas mums tradicionāli kārto visus dokumentus, tostarp vīzas, viņi brīdināja, ka ar Lietuvu varētu būt sarežģījumi. Ar nožēlu viss tā arī sanāca, mums neizsniedza vīzas, un mūsu sportisti nevarēs startēt," paziņojis Krievijas airēšanas federācijas vadītājs Aleksejs Svirins. Diemžēl šāda nostāja ir tikai dažās valstīs.
Latvijas rekorda labojums
Pasaules čempionātā Singapūrā startēja trīs Latvijas peldētāji – Jānis Dzirkalis, Daniils Bobrovs un Nikolass Deičmans. Dzirkalis 50 metros brīvajā stilā laboja sev piederošo Latvijas rekordu par 0,2 sekundēm (22,27), ieņemot 32. vietu 116 dalībnieku konkurencē, bet 100 metros brīvajā stilā viņam 41. vieta. Olimpietis Daniils Bobrovs finišēja 31. vietā 200 metros brasā, bet uz pusi īsākā distancē bija 50. vietā, savukārt Nikolass Deičmans bija 36. vietā 200 metros uz muguras un 50. vietā uz pusi īsākā distancē.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
