Izstāde "Zelta laikmets" — iespēja vai nākotnes viltojums?

Līdz 6. septembrim ikgadējā starptautiskā konkursa "Grata Balva 2025" izstāde "Zelta laikmets" apskatāma galerijā "MuseumLV". Šogad konkursa koncepcija piedāvā diskusiju ar mērķi noskaidrot Latvijas mākslinieku vēstījumus, refleksijas, vīzijas un kritiku par tēmu – zelta laikmets. Iepriekšējo gadu tēmas bija veltītas mistērijai un rituālajai mākslai, artefaktiem, iluzorajai realitātei un piektajai civilizācijai.

Izstādes idejas autors un kurators ir Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, profesors Deniss Hanovs: "Eiropas kultūrā zelta laikmets ir viens no noturīgākajiem mitoloģijas, literatūras, politisko sižetu un cilvēces biogrāfijas posmiem. Vēstures gaitā sabiedrības nereti bija neapmierinātas ar tagadni, baidījās no tās un nespēja tikt galā ar notikumu, krīžu un katastrofu plūsmu. Tādēļ nolēma aizbēgt no tagadnes, izdomājot zelta laikmetu, kas kaut kad it kā bija noticis vai tikai vēl top, vai varbūt atgriezīsies. Arī mūsu laikmets šodien ir piepildīts ar dabas katastrofām, daudzslāņu sociālām krīzēm, identitāšu sadursmēm, kariem – tas viss veido sociālo, politisko un kultūru spriedzi, masveida nedrošību un ilgstošu nogurumu, tāpēc izstāde piedāvā patverties "zelta laikmeta" ēnā…"

Vai zelta laikmets varētu sākties jau rīt?

Deniss Hanovs, pamatojot izstādes tēmas izvēli, saka: "Tieši Trampa apsolījums par Amerikas zelta laikmetu bija viens no impulsiem, kas rosināja pievērsties zelta laikmeta atspoguļojumam mūsdienu mākslā. Otrs izstādes impulss bija mana aizraušanās ar antīko literatūru un mans lekciju kurss akadēmijā par antīko kultūrtelpu, kur Ovidija un Vergilija tekstos zelta laikmets ir ierakstīts un apdzejots ar cerības un iespējamības dvesmu. Izstādes nosaukums "Zelta laikmets" burtiski nozibsnīja manās domās brīdī, kad Rīgā stāvēju Brīvības un Ģertrūdes ielas krustojumā. Simboliski. Uzreiz zvanīju galerijas "MuseumLV" vadītājai Jūlijai Eresko un vaicāju, vai izstāde "Zelta laikmets" būtu aktuāla?"

Divu mēnešu laikā darbus iesniedza 76 mākslinieki, atsaucoties gan uz utopiskiem sapņiem, gan personiskiem pārdzīvojumiem un pārdomām par pagātni, tagadni un nākotni vēsturiskā un kultūras kontekstā. Ekspozīcijā apskatāmi vairāk nekā 100 darbi, kas liecina par mūsdienu mākslinieku zelta laikmeta tēmas atšķirīgajām interpretācijām.

"Pēc darbu iesniegšanas izstādes izvietojuma struktūra kļuva skaidra pāris minūšu laikā, un ekspozīcija tapa dažās dienās. Darbi it kā sāka sarunāties paši ar sevi un viegli salikās galerijas telpās, cits citu gan papildinot, gan konfrontējot," stāsta Deniss Hanovs, kurš kopā ar Jūliju Eresko ir arī "Zelta laikmeta" scenogrāfijas autori.

Zelts mākslas darbos ir klātesošs

Zelts kā materiāls un krāsa sniedz konkrētus vēstījumus un radošas interpretācijas. Ekspozīcija ir skaista. Katra telpa ienes atšķirīgu saturu, sadalot šo plašo tēmu vairākos etapos, noskaņās un vēstījumos. Izstādē nav paviršu darbu. Zelts mākslas darbos iemirdzas lielos laukumos, būtiskās detaļās, ar savu izteiksmīgo krāsu veidojot formas, stāstus, emocijas un impulsus daiļajam, bagātajam, labajam, pārtikušajam un dažkārt pat bezrūpīgajam. Ekspozīcijā izceļas abstrakcijas, kas mākslas darbā ieliktajām idejām paver plašu lidojumu.

Izstādes titulglezna no sērijas "Vai tu mani redzi?" provocē sabiedrību akceptēt un saprast atšķirīgo un netradicionālo mūsu sabiedrībā. Tā paver durvis cilvēka brīvībai – būt tam, kas tu esi.

Pārliecinošie antīkās literatūras, filozofijas un mākslas vēstures motīvi mijas ar šodienas zelta miglas appūstajiem notikumiem, zem kuriem reizēm ir paslēpusies arī nelaime un posts.

No dzīves tumsas neizbēgt

Divas ekspozīcijas telpas atklāj cilvēka dzīves un šodienas laikmeta tumšo pusi, kas slēpjas zelta plīvura ēnā. Izstādes "Bestiārijā" (šausmīgu būtņu tēli un simboli no viduslaikiem) redzami maza formāta tēlniecības darbi, kas atveido nepatīkamus un briesmīgus radījumus. Bestiārija atgādina par cilvēka zemākajām kaislībām, viņa dabas tumšo pusi un uzdod jautājumus, vai vēl joprojām kaut kur pastāv telpa, kur top un rodas zelta laikmets kā ticība labajam un skaistajam?

Otru tumšo telpu var nosaukt par cilvēka likteņa telpu. Instalāciju, kas atgādina melnas vertikālas kastes vai zārkus, iekšpusē ir iestrādāts mazs, krāsains, spilgts un līkumots pavediens, kas liek aizdomāties par cilvēka likteņa līkločiem. Deniss Hanovs: "Tā ir Dieva dāvana, ka mēs nezinām savu likteni. Kas notiktu, ja mēs zinātu to, kas nenovēršami notiks? Šī melnā telpa ir kā pauze ekspozīcijā – tukšums un klusums."

Zelta laikmetam vajag fonu, kur izcelties. Zelta laikmetam vajag iemeslus, lai tas atnāktu, un dzīves tumšās telpas ir viskontrastainākais risinājums un ierosinājums tā spožuma atnākšanai, uzmirdzēšanai un triumfam.

Vai tagad gaidām zelta laikus?

Šķiet, ka visprecīzāko risinājumu par zelta laikmeta apsolījumu un tā vajadzību sniedz ekspozīcijas divas pēdējās gleznas. Viena no tām – monohroms zilgans gleznojums attēlo kaudzē sabrukušus alfabēta burtus, kas simbolizē šodienas reālo pasaules kārtības sabrukumu, kura aculiecinieki Krievijas agresijas izraisītajām šausmām un konfliktam Tuvajos Austrumos esam mēs visi.

Otrs darbs, kas sniedz lakonisku un precīzu atbildi, ir kolāža "Mākslīgā intelekta dzirksts – cilvēces spogulis", kur attēloti divi latīņu burti "AI" ("Artificial Intelect", tulkojumā – mākslīgais intelekts). Šis darbs ir kā simbols laikmetam, kurā cilvēce ir šķērsojusi robežu starp realitāti un inovācijām. 21. gadsimts mums ir solījis digitālizācijas zelta laikmetu ar neierobežotām izklaides, izzināšanas un informācijas iespējām. Vai tas nebūs kārtējais viltojums – "deep fake" jeb dziļi meli un mūsu pašu radīta ilūzija?

Ekspozīcijas tematiskā dinamika ļauj atklāt negaidītus pavērsienus zelta laikmeta naratīvā, un izstādes apmeklētājam nevienu brīdi nav garlaicīgi.

Balvas un skatītāju vērtējums

Tradicionāli Starptautiskajam mākslas konkursam "Grata Balva" ir trīs nominācijas. Pirmās divas jau ir kļuvušas zināmas izstādes "Zelta laikmets" atklāšanas dienā.

"Grata Ģimenes balvu", ko piešķir, ņemot vērā mākslinieka ieguldījumu un sadarbību ar galeriju "MuseumLV", šogad saņēma mākslinieks Leo Preiss par gleznu "Jaunā ēra". Tas ir urbāns, kubisma stila darbs, kas attēlo metropoles debesskrāpjus un liecina par sabiedrības krāsaino zelta dzīvi lielpilsētā. "Jaunā ēra" izvietota līdzās gleznai "Ausma", kur sievietes portrets etnogrāfiskās noskaņās stāsta par aizejošām vērtībām un atšķirīgām zelta laikmeta interpretācijām.

"Ausma". 2025. Eļļa, audekls.

Foto: Publicitātes

Otra zināmā un jau piešķirtā balva ir "Kuratora balva", ko šogad izvēlējās Deniss Hanovs: "Ludmilas Kolomenskas akvarelis "Buļļi" man atgādina Vergilija "Bukolikas" – antīko dzejas žanru, kas vēsta par ganu idillisko dzīvi laukos. Arī Vergilijs savos tekstos solīja zelta laikmeta atnākšanu. Akvarelis atgādina grāmatas ilustrāciju, un mani īpaši uzrunā uzgleznotās buļļu acis."

Trešo – skatītāju balvu – nosaka paši izstādes apmeklētāji, līdz 6. septembrim visi varam nobalsot par astoņiem izstādes darbiem, iemetot stikla kastē uz papīra lapiņām uzrakstītus numurus. Tāpēc ekspozīcijā darbu autori nav norādīti. Pie katra darba ir lasāms tikai tās nosaukums, tehnika un numurs, par kuru var nobalsot.

Stāsts par zelta laikmetu izstādē izveidojies spraigi un interaktīvi. Tāpat kā cilvēka likteņa līnijai, arī ekspozīcijas uzbūvei ir krasi pagriezieni un pārsteidzoši risinājumi. Dažādi un atšķirīgi tēli, formas, krāsas, faktūras un žanri savijas kopā un procesē vienotu ideju par zelta laikmetu mākslā, papildinot šodienas Latvijas kultūrtelpu ar radošiem un dziļiem risinājumiem mūsdienu izstāžu dzīvē.