8.3 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins turpina divu dienu valsts vizīti Pekinā, kur viņam šodien paredzētas nozīmīgas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Krievijas vadoņa viesošanās Ķīnā notiek nepilnu nedēļu pēc tam, kad šo lielvalsti apmeklēja arī ASV prezidents Donalds Tramps. Apskatnieki atzīmē, ka vairāku lielvaru vadītāju viesošanās Pekinā neilgā laikā tikai uzsver Ķīnas pieaugošo lomu pasaulē. Ķīnas kompartijas paspārnē esošais laikraksts "Global Times" pirms Putina ierašanās vēstīja, ka Ķīna "strauji izvirzās par globālās diplomātijas centrālo punktu". Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs paziņojis, ka starp abām vizītēm saistība nav jāmeklē. Jāpiebilst, ka Trampa ierašanās Pekinā martā Tuvo Austrumu kara dēļ tika pārcelta uz vēlāku laiku.
Biežs viesis
Iepriekšējo reizi Putins Ķīnā viesojās Šanhajas Sadarbības organizācijas samita laikā pagājušā gada septembrī. Putins Krievijas valsts vadītāja amatā Ķīnu apmeklē jau 25. reizi, bet pavisam abi līderi tiekas jau 40. reizi, sarēķinājis telekanāls CNN. Šajā laikā abas valstis padziļinājušas savu sadarbību, un arī to vadītāju izteikumi liecina par draudzīgu attieksmi. Ķīnas pilsētā Tiandzjiņā notiekošā Šanhajas sadarbības organizācijas samita laikā Sji Krievijas vadītāju pagājušajā gadā nodēvēja par "veco draugu", bet Putins Sji – par "dārgo draugu". Ķīnas diplomātijas praksē apzīmējums "vecais draugs" tiek attiecināts uz Ķīnas valdībai un valdošajai Komunistiskajai partijai draudzīgiem ārvalstniekiem, norāda aģentūra "Associated Press". Putina vizīte Pekinā sakrīt arī ar 2001. gadā noslēgtā Krievijas un Ķīnas draudzības un sadarbības līguma 25. gadskārtu. Kremlis paziņojis, ka abu valstu vadītāji Pekinā apspriedīs ekonomisko sadarbību, kā arī "nozīmīgākos starptautiskos un reģionālos jautājumus". Putina padomnieks Ušakovs arī pavēstīja, ka abi līderi plānojot parakstīt deklarāciju par "multipolāras pasaules" veidošanu. Kremļa saimnieks pirms ierašanās Ķīnā pavēstīja, ka abu valstu attiecības ir sasniegušas "bezprecedenta līmeni". Apskatnieki norāda, ka abu valstu saites pēdējā laikā patiešām ir nostiprinājušās, īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Pekina ir uzsvērusi, ka Krievijas un Ukrainas karā ir neitrāla, saglabājot ekonomiskās attiecības ar Maskavu, kamēr Rietumi tai ir noteikuši sankcijas.
Eksperti norāda, ka Putina vizīte iecerēta arī tāpēc, lai uzsvērtu, ka Krievijas un Ķīnas partnerība joprojām ir abu valstu ārpolitikas pamatā, bet Vašingtonas mēģinājums tās atsvešināt neizdosies. Apskatnieki vērš uzmanību uz to, ka Trampa vizīte Pekinā tika krāšņi noorganizēta, tomēr tās laikā nekādas ļoti nozīmīgas vienošanās noslēgtas netika. Sji tomēr ASV un Ķīnas attiecības nosauca par pasaulē nozīmīgākajām un aicināja abas valstis otru pusi uzlūkot kā partneri, nevis sāncensi. "Pekina vēlas stabilas attiecības ar Rietumiem, turpināt stratēģisko uzticēšanos ar Maskavu, un pietiekami lielu diplomātisko telpu, lai pasniegtu sevi kā neitrālu lielvaru, kas ir spējīga runāt ar visām pusēm," intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja Pekinā bāzētā Ķīnas un globalizācijas centra starptautiskās komunikācijas direktors Vans Dzičeņs.
Nelīdzsvarotas attiecības
Putinu vizītē Pekinā pavada vairāki valdības ministri, centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina, kā arī enerģijas kompāniju "Gazprom" un "Rosņeftj" vadītāji. Domājams, ka Putins un Sji pārspriedīs konfliktu Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokādi, karu Ukrainā, kā arī Krievijas un Ķīnas ieplānotos enerģijas projektus. Putins iepriekš ir paziņojis, ka abas valstis ir pavirzījušās uz priekšu sadarbībā gāzes un naftas nozarēs. Iespējams, ka viņš bija domājis ieplānoto gāzes cauruļvadu "Sibīrijas spēks 2", kam jāsavieno Krievija un Ķīna, šķērsojot arī Mongolijas teritoriju. Putina iepriekšējās vizītes laikā Ķīnā tika parakstīts memorands par šī 2600 kilometru garā gāzes cauruļvada būvniecību, tomēr abas puses vēl nav vienojušās par cenu un citām detaļām. Interese par šo cauruļvadu, pa kuru Krievija Ķīnai varētu piegādāt līdz 50 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, varētu būt pieaugusi saistībā ar sarežģījumiem enerģijas tirgos, kurus izsaucis konflikts Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana. Putina padomnieks Ušakovs uzsvēris, ka Krievija esot uzticams enerģijas piegādātājs, bet Ķīna – "atbildīgs patērētājs". Analītiķi vērtē, ka sarunas par šo projektu var turpināties gadiem, un cauruļvadu var neuzbūvēt vispār. Pēc rietumvalstu sankciju piemērošanas Krievijai Ķīna ar atlaidi ir sākusi iepirkt lielāku daudzumu Krievijas naftas. Pekina tomēr ir parūpējusies, lai tās enerģijas piegādēs būtu pietiekami diversificētas. Kopumā var teikt, ka Krievijas un Ķīnas attiecībās ir vērojams līdzsvara trūkums un aizvien lielāka Maskavas atkarība no Pekinas. Ķīna ir Krievijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris, kamēr Krievija nodrošina tikai 4% no Ķīnas starptautiskās tirdzniecības, atgādina raidorganizācija BBC. Domājams, ka ikviena vienošanās, kuru Pekinā izdosies noslēgt, būs balstīta Ķīnas izvirzītajos nosacījumos, BBC norādīja Kārnegija fonda Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs. Apskatnieki atzīmē, ka Krievija droši vien labi apzinās savu atkarību no Ķīnas, tomēr Maskavai pašreizējos apstākļos citu alternatīvu atrast būtu grūti.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
