10.3 °C
Atklātajā konkursā uz "Latvijas koncertu" valdes locekļa amatu 12 pretendentu vidū uzvarējis līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Kā norādīja Kultūras ministrijas (KM) organizētā konkursa komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone: Timura Tomsona līdzšinējā pieredze, gan vadot kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", gan Liepājas koncertzāli, "būs stabils pamats kvalitatīvai "Latvijas koncertu" darbības vadībai". Atlases procesā Timurs apliecinājis savu spēju īstenot lielu, kompleksu projektu vadību. Īpašā viņa priekšrocība – tiekšanās uz starptautisku sadarbības projektu veidošanu, viņa vadībā Liepājas koncertzāle, veidojot ilgtermiņa attiecības ar starptautiskajām mākslinieku aģentūrām, producentiem un koncertorganizācijām, attīstījusi stabilu un mērķtiecīgu starptautiskās sadarbības tīklu. 2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar "Gada liepājnieka 2020" titulu. Jauno "Latvijas koncertu" valdes locekli atceļā no mācībām uzrunāja arī "Kultūrzīmes".
Ko no Liepājas paņemsiet līdzi uz Rīgu?
T. Tomsons: Diemžēl nevaru paņemt līdzi koncertzāli, ko gan ļoti vēlētos. Taču noteikti uz Rīgu aizvedīšu Liepājā izveidoto uzņēmuma kultūru, kas balstās uz stratēģisko redzējumu, tā veidošanas procesu paņēmienus; veidu, kā pieņemam lēmumus, kā strādājam kopā ar kolēģiem un darba ētiku. Esmu gandarīts par tik izcilo līdzšinējo sadarbību ar "Lielā dzintara" kolēģiem. Liepājā izdevās izveidot un piepildīt diezgan ambiciozu sapni, ceru, ka Rīgā šis vēriens būs vēl lielāks. Turklāt – paķerot līdzi ambīcijas, kas mums bija Liepājā, Rīgā es gribētu tās vēl pieckāršot.
Kas jūs pamudināja startēt Rīgā? Kā nupat minējāt – par darbu "Lielajā dzintarā" esat gandarīts, turklāt arī komanda izcila…
Liepājā nostrādāti deviņi gadi, tas ir pietiekami ilgs laiks, turklāt nākamgad manam darbam beigtos jau otrais termiņš. Tas nozīmē, ka būtu rīkots konkurss, un vajadzētu lemt, vai startēt vēlreiz. No uzņēmumu pārvaldes skatpunkta rotācija ir laba lieta, un deviņi gadi ir pietiekami ilgi. Latvijā kultūras uzņēmumos līdzīgas iespējas neparādās bieži, šāda līmeņa brīvu vietu ir maz, tāpēc, visu kopā ņemot, likās, ka šis ir ļoti labs nākamais profesionālās attīstības solis. Turklāt mana ģimene, arī vecāki ir Rīgā, ir svarīgi būt viņiem tuvāk. Protams, ļoti žēl, ka nevadīšu "Lielo dzintaru" nākamgad – laikā, kad Liepājā norisināsies Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumi –, bet kopā ar Orestu Silabriedi izstrādātie "Lielā dzintara" plāni ir gatavi arī 2027. gadam. Līdz ar to koncertzāles augļus vēl kādu brīdi varēšu baudīt mentāli.
Vai jūs nemulsina "Latvijas koncertu" līdzšinējās vadības acīmredzamais nogurums?
Nebiju gan uz problēmām paskatījies šādi, taču man liekas tieši otrādi – ir ļoti iedvesmojoši, ja uzņēmumā ir ko darīt, Liepājas gadi ir veicinājuši manas vadītprasmes. Pēc nostrādātā laika "Lielajā dzintarā" darba procesus zinu un tie rit tik labi, ka savā ziņā iestājas rutīna, bet Rīgā uz lietām skatīšos no jauna. Turklāt šobrīd esmu guvis pilnīgi svaigu iedvesmu Stokholmas Ekonomikas augstskolas maģistra Biznesa vadības un līderības programmas mācībās, tur man ticis iedots ārkārtīgi labs stratēģisks redzējums. Sajūtu, ka šobrīd ir perfekts brīdis ar jaunu enerģiju pārcelties uz Rīgu, turklāt sarunās sapratu, ka rīdzinieki to gaida, vismaz pirmajā tikšanās reizē viņi bija samērā priecīgi. Izjūtu, ka šim vilnim un jaunajai attīstības stadijai gatavs ir arī uzņēmums "Latvijas koncerti".
Esmu iedvesmots sākt jauno darbu un redzu, ka uzņēmums gatavs kopīgi iet uz priekšu. Protams, nekas nenotiks vienā dienā, parasti pirmās pārmaiņas var sākt just pēc pusgada, tad jau redzēsim, kā sastrādāsimies. Tiesa, kā liels pluss uzskatāms faktors, ka labi pazīstu lielāko daļu kolēģu, esmu ar viņiem strādājis.
Vai uz "Latvijas koncertiem" nāksiet ar savu komandu?
Esmu pilnīgi pret ieradumu vadītājam nākt ar savu komandu. Iespējams, tas iederētos Austrumu kultūrā, bet skandināvu menedžmentā jebkurai pozīcijai pieņemts organizēt konkursus. Pirmajās darba nedēļās sākšu sarunas ar mūziķiem un administratīvo personālu – ar esošo komandu –, kā viņi jūtas un kādas ir lielās problēmas.
Vēl ir trešais aspekts – nav jau tā, ka es vienkārši aizveru durvis un aizeju no Liepājas, man ir ļoti svarīgi, lai "Lielajā dzintarā" turpinātos pārvaldības pārmantojamība. Piemēram, Oresta Silabrieža darba līgums ir uz pieciem gadiem (līdz 2027. gada beigām), un viņš turpina strādāt koncertzālē.
