Lai gan sirdij man daudz tuvāks hokejs, tomēr nekad neesmu uzdrošinājies apstrīdēt, ka īstais sporta karalis vienmēr bijis un būs futbols.

Reklāma

Līdz šim žurnālista gaitās, kurās gana daudz strādāts arī futbola stadionos, lielā futbola elpu ārzemēs tā īsti nebija nācies izbaudīt, tāpēc, kad pagājušā gada nogalē miesīgs brālis nāca klajā ar ideju, ka viņš maijā gaidāmo 60. dzimšanas dienu labprāt atzīmētu ar sev tuvās Londonas "Chelsea" spēles apmeklējumu Anglijas premjerlīgā, piedevām viņam labākā dāvana būtu, ja šajā piedzīvojumā kompāniju sastādītu mēs ar māsu, protams, ar visām četrām biju par.

Vieta, kur viss sākās

Izvēle krita par labu "Chelsea" 9. maija spēlei viesos pret "Liverpool". "Pirmkārt, tā būs ļoti svarīga spēle abām komandām par tikšanu Čempionu līgā, iespējams, pat cīņa par premjerlīgas čempionu titulu. Otrkārt, vecīt, tā ir Liverpūle, tas ir "Enfīlds"!" decembrī tieši par šīs spēles apmeklējumu aģitēja brālis. Bija grūti nepiekrist, jo kur gan vēl labāk izbaudīt angļu futbola atmosfēru, ja ne stadionā, kurā pirms katras spēles fanu tūkstoši dzied, ka "savējos nekad neatstās vienus". Lai gan Liverpūle nedaudz sarežģīja ceļojuma organizēšanu (Londona no Rīgas ir daudz vienkāršāk sasniedzama), plāns bija skaidrs un varēja ķerties pie tā īstenošanas.

Vispirms nopirkt spēles biļetes! Te arī pirmā aizķeršanās, jo nemaz tik vienkārši tikt pie tām nevar.

Protams, pie pārpircējiem jebkurā diennakts laikā un jebkādā cenu kategorijā, bet ar risku iekrist krāpnieku tīklos. Savukārt oficiālā piedāvājumā caur klubu ir tikai tā sauktās "viesmīlības biļetes", kas tajās iekļauj ne tikai spēles apmeklējumu, bet arī ēdināšanu pirms tās. Jā, cena ir gandrīz trīskārt lielāka un tuvu pustūkstotim eiro par biļeti, taču ar garantiju, ka vieta stadionā garantēta, turklāt kā nedaudz īpašākam viesim. Viesmīlības piedāvājumā ir vairākas lokācijas, viesnīcas restorāns pilsētas centrā, pabs netālu no stadiona, arī vairākas kafejnīcas jau pašā "Anfield" stadionā. Izvēlamies "The Sandon" – vēsturisku pabu, kas sevi pozicionē kā vietu, kur 1892. gadā Džons Houldings pēc strīda ar cita Liverpūles kluba "Everton" vadību nodibināja "Liverpool" futbola klubu. "Vieta, kur viss sākās" – vēsta uzraksts uz "Sandona" izkārtnes. Kad spēles biļetes rokā, tālākais jau ir vienkārši – lidmašīnas biļetes uz Mančestru (no Rīgas tiešo reisu nav), vilciens uz Liverpūli, caur "booking.com" rezervēta dzīvošana nesen uzceltā britiem klasiskā rindu mājā netālu no stadiona, un gaidīšana var sākties.

Brokastis ar leģendu saldajā

Liverpūlē ieradāmies dienu pirms spēles un labi, ka tā, jo divas nedēļas iepriekš, kad lidmašīnas biļetes jau sen kabatā, pēkšņi pienāk ziņa, ka mača sākuma laiks no plkst. 15 pārcelts divas ar pusi stundas agrāk, jo spēli tiešraidē rādīšot "TNT Sports" kanālā. Tas nozīmē arī to, ka pusdienu vietā mums būs brokastis, bet nospriežam, ka tas tikai labāk. Vakarā pirms spēles aizstaigājam arī līdz "Enfīldam". Stadiona apkārtne klusa, nekas neliecina, ka pēc nepilnām 12 stundām te būs kā skudru pūznī. Uztaisām bildes pie "Liverpool" visu laiku leģendārākā trenera Bila Šanklija statujas, apstaigājam soliņus, uz kuriem iemūžinātas citas kluba slavenības, apskatām no mazām "Liverpool" fanu fotogrāfijām izveidotu sienas plakātu, kas veido pēdējo gadu komandas lielāko varoņu portretus ar nu jau bijušo komandas treneri Jirgenu Klopu centrā.

Spēles dienas rīts vismaz mums sākas ar svētku sajūtu. "Sandonā" ierodamies precīzi noliktajā laikā – deviņos no rīta, taču galīgi neesam pirmie. Sagaidīšanā tiekam pie bezmaksas spēles programmiņām (citiem tās jāpērk par četrām mārciņām) un tiekam novirzīti uz paba otro stāvu. Katram viesim tiek arī sagaidīšanas dzēriens pēc izvēles. Galdi jau saklāti, tiekam sēdināti kopā ar citiem spēles apmeklētājiem, pie mūsējā ir arī futbola fani no Čīles un Austrālijas, bet pie blakus galda omulīgs vāciešu bariņš sarkanām sejām. Cienastā klasiskas angļu brokastis ar omleti, bekonu un desiņām, saldajā pankūkas, smalkmaizītes un jogurti, kafija un tēja. Pasākuma vadītājs no mazas skatuvītes vēlas noskaidrot, no kurienes ir tālākie viesi. Bez jau minētajiem čīliešiem un austrāliešiem zālē padaudz amerikāņu un kanādiešu.

Kā ķirsītis uz tortes ir bijušā "Liverpool" futbolista Džimija Keisa vizīte "Sandonā", kurš laika posmā no 1973. līdz 1981. gadam komandā aizvadīja teju 200 spēles un ir trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs. 

Šobrīd 71 gadu vecais vīrs dalās stāstos no jaunības, izmetot arī pa kādam pikantam jociņam.

Kad vēderi pilni, izmantojam iespēju pirmā stāva foajē nobildēties ar Čempionu līgas un Anglijas premjerlīgas uzvarētāju kausiem, tiesa, par mazu, bet taisnīgu atlīdzību fotogrāfam piecu mārciņu vērtībā. Lejā plašā bāra telpa atvērta jebkuram "Liverpool" līdzjutējam, taču angļi labprātāk pulcējas ārā alus dārzā, kur skaļruņos skan kluba fanu dziesmas no "Liverpool" zelta fondiem.

Riomānija

Kad par 15 sterliņu mārciņām iegādātas spēles šalles, kas ir neatņemama jebkura sevi cienoša futbola līdzjutēja spēles apmeklējuma sastāvdaļa, dodamies uz tribīnēm, pa ceļam paklausoties, kā skatītājus uz palielas skatuves iesilda kāds mūziķis. Cilvēku daudz, arī kārtības uzturētāju ar angļiem tradicionālo zirgu policiju priekšgalā, tāpēc šur tur nāss sajūt arī zirgābolu smārdu. Iekļūšana stadionā, par spīti pagarai rindai, gana raita. Vispirms drošības pārbaude, tad pie metāla vārtiem biļešu noskenēšana un iekšā esam. Iekārtojamies starp kādu japāņu pārīti un diviem vietējiem faniem. Lielākā daļa gan nesteidzas, līdz pēdējam brīdim uzturoties plašajās zemtribīņu telpās, kur alus līst aumaļām. Tribīnēs alkoholu ienest nedrīkst, bet bairītis "Enfīldā" maksā lētāk nekā mūsu pašu "Arēnā Rīga".

Kad tribīnēs kopkora izpildījumā sāk skanēt leģendārā dziesma "You’ll Never Walk Alone" – Liverpūles futbola kluba himna –, pār muguru pārskrien tirpas arī mums. Jau sestajā minūtē stadions uzsprāgst vēlreiz, mājiniekiem atklājot rezultātu, taču turpinājums liek vilties. Ik pa brīdim fani kaut ko padzied, paskandē kādu saukli, taču biežāk ir sajūta, it kā esam teātrī un no izslavētās angļu līdzjušanas čušs vien ir. Mājinieki spēlē blāvi, daudz vairāk uzbrūk "Chelsea", lai gan viņi Liverpūlē ieradās ar sešu zaudējumu sēriju azotē.

Izņēmums ir brīži, kad laukumā pie bumbas tiek un labas epizodes nospēlē 17 gadus vecais mājinieku spīdeklītis Rio Ngumoā. Tad stadions atdzīvojas, skan daudzbalsīgs "Rio, Rio, Rio", var just, ka liverpūlieši šo puiku, kurš nule atzīts par premjerlīgas labāko debitantu, ir iemīlējuši. Puika ir arī viens no retajiem mājinieku rindās, kurš patiešām spēlē labi, tāpēc, kad viņu otrajā puslaikā nomaina, stadions ir atklāti neapmierināts ar treneri Arni Slotu. Līdzjutēji ir vīlušies, skan svilpieni un ūjināšana (pēc spēles Slots skaidrosies, ka Rio kājas krampju dēļ pats lūdzis nomaiņu). Vēl viens dusmu izvirdums seko tuvāk mača beigām, jo "Liverpool" futbolisti acīmredzami necenšas izraut uzvaru (rezultāts tobrīd ir 1:1). 

Lietā tiek likta smagā artilērija, kaut kur aiz muguras skan arī pamatīgas un daudzbalsīgas lamas, šoreiz visas komandas virzienā. 

Faniem nepatīk laukumā notiekošais, tāpēc pēc spēles, kura tā arī noslēdzas ar neizšķirtu 1:1, tribīnes ātri kļūst tukšas, paliekot tikai tiem, kuri vēl uztaisa kādu pašportretu.

Liverpūles īstie karaļi

"Anfield" stadionam apkārt esošie pabi pēc spēles ir pārpildīti, bet mēs pēc pusdienu ieturēšanas ar angļiem klasisko "fish and chips", dodamies uz pilsētas centru. Ir sestdienas vakars, un Liverpūles centrā nedēļas nogales ballītes atmosfēra. Tai gan nav nekāda sakara ar futbolu, lai gan pa kādai futbola šallītei tomēr pavīd. Pasmejamies un reizē arī pašausmināmies par Liverpūles jaunkundžu, dāmu un arī cienījama vecuma kundzīšu ballīšu ģērbšanās stila niansēm, kas ir atsevišķa raksta vērta tēma. Lai gan laiks ir pavēss, disko karalienes principu – jo mazāk, jo labāk – ievēro bez atlaidēm.

Pa pabu un klubu atvērtajiem logiem rēc mūzika, bet visas šīs jezgas epicentrs ir ap slaveno "The Cavern Club" jeb vietu, kur savulaik 247 reizes uzstājās slavenie "The Beatles". Staigājot pa pilsētu, pārliecināmies, ka Liverpūles īstie karaļi tomēr nav futbolisti, bet gan četri puiši, vārdā Džons, Pols, Ringo un Džordžs. Lai arī divi no viņiem muzicē jau citos medību laukos, sajūta, ka tepat aiz stūra viņi vien būs, jo norādes uz "pasakaino četrinieku", kā Liverpūlē dēvē bītlus, redzami ik uz stūra. Tomēr mūsu ceļojuma mērķis bija futbols, mājupceļā vienprātīgi secinām, ka brāļa dzimšanas dienas "ballīte" pat ļoti izdevusies.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu