14.4 °C
Ar jaunajām tehnoloģijām lauksaimniecībā mazina emisijas, piesārņojumu un ceļ darba produktivitāti.
Kāpēc jāpārkārto ražošana
Latvijas lauksaimnieki kopš 2014. gada ar samērā mazu, līdz desmit procentiem, līdzfinansējumu var saņemt atbalstu jaunu tehnoloģiju un produktu izveidei jeb inovācijai, kas jāveido sadarbībā ar pētniekiem. Ar inovāciju saprot procesu no idejas līdz tirgū pieprasītam produktam jeb "ar iespējami mazāku izejvielu daudzumu iegūt labāku rezultātu". Zemkopības ministrijā (ZM) atzīst, ka inovācijas izplatīšanās praksē nav pietiekami plaša. Latvijā pētnieku organizācijas ir galvenais partneris aptuveni 69% Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darba grupu – ievērojami vairāk nekā ES vidēji –, savukārt lauksaimnieku dalība partnerību sastāvā ir zemāka nekā citās dalībvalstīs. Paskaidrošu, ka inovācijai, zinātniskajiem pētījumiem ar praktisku nozīmi no ELFLA programmas "Sadarbība" piešķir aptuveni 90% lielu līdzfinansējumu, ja projekta īstenošanai (inovācijas ieviešanai) ir izveidota EIP darba grupa. Šajā darba grupā ir jābūt vismaz trīs partneriem, tostarp vismaz vienam lauksaimniekam vai mežsaimniekam un vienam pētniekam, vēlams arī padomdevējam. Patlaban lauksaimnieki un viņu organizācijas Latvijā veido aptuveni 35% partneru, kas ir zem ES vidējā rādītāja, teic ZM eksperti. Tas ierobežo gan lauksaimnieku iesaisti, gan jauno risinājumu izplatīšanos plašākā saimniekošanas praksē. Zināšanu pārnese galvenokārt notiek projektu līmenī. Sistemātiska inovāciju ieviešana ar konsultāciju pakalpojumiem vēl jāstiprina.
Lauksaimniecības rīcības plāna projektā, ko pavisam drīz iecerējusi vērtēt valdība, norādīti daudzi izaicinājumi un mērķi, kuru sasniegšanā ļoti svarīga būs jaunu tehnoloģiju un produktu izmantošana. Lūk, daži piemēri. Produktu izlaide uz vienu hektāru naudas izteiksmē Latvijā ir 971 eiro. Tas ir vissliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Vietējo produktu patēriņa īpatsvars kopējā pārtikas produktu patēriņā ir vien 27%. Saimnieki tikai 35% no LIZ veic augsnes analīzes un tās rāda būtiskus augsnes auglības izaicinājumus: 48% platību, par ko ir pieejami dati, nepieciešama pamatkaļķošana, 28% konstatēts zems fosfora līmenis, bet 42% – zems kālija līmenis. Ražība sākas augsnē, bez precīziem datiem un ieguldījumiem zemes auglībā Latvija turpinās zaudēt potenciālu, norāda ZM eksperte Dace Freimane.
"Lauksaimnieki ir ļoti aizņemti ar ikdienas izaicinājumu risināšanu. Nepietiek laika iesaistei jaunu tehnoloģiju veidošanā, sadarbībai ar pētniekiem. Šī tendence nākotnē, paredzu, ka nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā, noteikti mainīsies," teic Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes loceklis Jānis Sietiņsons. Vienlaikus bioloģiskajā lauksaimniecībā ir daudzi labi jaunu tehnoloģiju veidošanas piemēri.
Monitorings efektīvākai darbībai
Brīvzemnieku pagasta ZS "Silvas", kas darbojas ar bioloģisko metodi, audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas un sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), Rīgas Tehnisko universitāti un citiem sadarbības partneriem pirmo reizi Latvijā sākusi monitorēt, ko un cik aitas saņem ganībās. Projekta vadītāja LBTU asociētā profesore Ilga Šematoviča uzsver, ka līdz šim "viss notiek empīriski" – aitas palaiž ganībās un sagaida novietnē, tomēr nekad agrāk nav uzskaitīts, kādas kvalitātes barību un cik daudz tās apēd. Tas ir svarīgi arī emisiju kontekstā – jaunā zālē ir mazāk kokšķiedru, un aitas izdala mazāk emisiju. Ganību zālē savairojušos parazītus, kas ietekmē nobarošanas rezultātu un dzīvnieku veselību, iecerēts monitorēt ar dronu. Programmas "Sadarbība" projektā "Inovatīvs ganību monitorings efektīvai apsaimniekošanai, atgremotāju ēdināšanas optimizācijai un emisiju mazināšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos" īpaši uzraudzīs arī dzīvnieku veselību. Mērķis ir trīs gadu laikā izveidot jaunu, arī citās saimniecībās pielietojamu inovatīvu ganību monitoringa sistēmu atgremotāju optimālai ēdināšanai, parazītu kontrolei un SEG mazināšanai. Sistēmu veido drons, kameras, sensori, un to sasaistīs ar meteodatiem. ZS "Silvas" vadītāja Dina Avotiņa: "Mēģināsim salikt saimnieku un mūsdienu tehnoloģiju iespējas, lai vieglāk un efektīvāk darbotos." Projektā piedalās arī viena no Latvijas lielākajām aitu audzēšanas saimniecībām ZS "Mikaitas".
"Gaiķēni" pārdos populācijas sēklu
AREI Priekuļu pētniecības centra vadošās pētnieces zinātņu doktores Lindas Legzdiņas izveidotā populācija ‘Mirga’ piedalījās Eiropas Komisijas pagaidu eksperimentā 2017.–2021. g. par populāciju mārketingu, kas deva pamatojumu jauna regulējuma izveidei visas ES mērogā (jaunā regula par bioloģisku heterogēnu materiālu stājās spēkā 2022. gadā). Latvija bija viena no septiņām šā eksperimenta dalībvalstīm. Ierasts, ka par visefektīvākajām augkopībā uzskata viendabīgas laukaugu šķirnes, tomēr L. Legzdiņas vadībā veiktie vasaras miežu un kviešu izmēģinājumi AREI laukos un ražošanas pārbaudes sešās bioloģiskajās zemnieku saimniecībās parādījuši heterogēnu populāciju priekšrocības. "Vasaras miežu un vasaras kviešu populācijas bioloģiskās saimniekošanas modelī īpaši ekstrēmos dabas apstākļos parādīja sevi kā lielisku alternatīvu ar lielāku un, galvenais, stabilāku ražu nekā viendabīgās šķirnes," teic Kauguru pagasta ZS "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns. Viņš vasaras miežu populāciju šajā pavasarī sēja 25 ha platībā un jau pavisam drīz varēs citām saimniecībām piedāvāt sertificētu agrāk sēto savas ‘Gaiķēnu’ populācijas miežu sēklu. Saimnieks ir izmēģinājis vairāku populāciju audzēšanu jau desmit gadus. Populācijas izveidošanas modelis ir šāds: vispirms izvēlas aptuveni desmit dažādas vecākaugu šķirnes un tās krusto, iegūstot tuvu 90 dažādas kombinācijas. Iegūtās sēklas audzē un pavairo kopā kā vienu dabiskajai izlasei pakļautu populāciju. Vairāku gadu laikā, notiekot dabiskai izlasei, pieaug konkrētajai videi piemērotu augu īpatsvars, kas salīdzinājumā ar viendabīgajām šķirnēm ir izturīgāki pret dažādiem stresa faktoriem – slimībām, nezālēm, nelabvēlīgiem augsnes apstākļiem, sausumu u. c. Secināts, ka arī vasaras miežu populāciju tilpummasa var būt pat lielāka nekā viendabīgām šķirnēm, tās labāk konkurē ar nezālēm un labāk uzņem slāpekli. "Populācijas ir orientētas tieši uz bioloģisko lauksaimniecību. To priekšrocība, ņemot vērā daudzveidību, ir spēja pielāgoties. Gandrīz katrs augs ir atšķirīgs, to sastāvs spēj mainīties laika gaitā. Pārsējot konkrētos apstākļos, palielināsies piemērotība tieši tiem apstākļiem, kuros zemnieks grib šos augus audzēt. Pieaugs labāk ražojošo augu īpatsvars. Arī to augu īpatsvars, kas labāk jūtas konkrētos apstākļos," tā L. Legzdiņa. Viņa papildina: "Viendabīgajā šķirnē augi vairāk konkurē cits ar citu, jo visiem ir vienādas vajadzības, bet šajā populācijas gadījumā darbojas kompensācijas mehānismi, tie cits citu spēj papildināt. Kā zinām, vienu gadu labāk ražo viena, citu gadu – otra šķirne. Šeit tas summējas, katru gadu ir stabilākas ražas, un tieši bioloģiskajos apstākļos, kur ražas līmenis ir zemāks, pēc mūsu pētījumiem, populācijām ir priekšrocības salīdzinājumā ar viendabīgajām šķirnēm."
Patlaban ikvienai saimniecībai ir izvēle – pasūtīt Priekuļu pētniecības centrā savas populācijas izveidi ar īpašām pazīmēm, izmantot jau izveidotas izmēģinājumos esošas vai arī lielākām platībām pirkt sēklu no "Gaiķēniem". Priekuļos jau ir izveidotas vairāk nekā 20 miežu populācijas, tostarp sākts darbs ar ziemas miežiem. Stendē strādā ar vasaras un ziemas kviešu populācijām. Sēklaudzēšanai reģistrētas ir ‘Gaiķēnu’ vasaras miežu un vasaras kviešu populācijas, kuru sēklu nākamai sezonai jau iespējams pieteikt.
Atbalstīti 54 projekti
Pašreizējā ES plānošanas periodā (2023–2027) jau atbalstīti 54 programmas "Sadarbība" projekti, arī inovācija bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, ar kopējo finansējumu 11,3 miljoni eiro. ZM ziņo, ka atbalstīts arī ilgtspējīgas bioloģiskās cūkkopības projekts, kura mērķis ir cūku audzēšana bez antibiotikām un datorizēta fermas vadības rīka izveide. Vēl viens piemērs: projekts par smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem bioloģiskās lauksaimniecības principu ietvaros, kas aptver gan raibspārnmušas ierobežošanu, gan mēslošanas un laistīšanas jautājumus komercstādījumos.
