14.2 °C
"Šodienas pasaule – tas vairs nav tās vecās pasaules turpinājums, kurā tika radīta NATO.
Šobrīd radīta citāda pasaule, un arī NATO stāvoklis šajā jaunajā pasaulē ir pavisam citāds," neilgi pirms NATO augstākā līmeņa sanāksmes sākuma Ankarā paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. NATO samits Ankarā – pirmā tāda līmeņa NATO valstu tikšanās Turcijā kopš 2004. gada – sākās otrdien un turpinās šodien, 8. jūlijā. Bez šaubām, tur pieņems ne mazums ar aktuālo drošību saistītu lēmumu, taču daudzi apskatnieki norāda uz vēl vienu svarīgu detaļu – Turcija jau kādu laiku vēlas panākt lielāku ietekmi aliansē un vispār politikā. Tās diplomātiskās un militārpolitiskās ambīcijas kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un Donalda Trampa ASV attālināšanās no Eiropas drošības ir augušas. Turcija redz izdevību Ankarā parādīt, ka ir neaizstājams partneris, ja runā par robiem Eiropas drošībā, kas atsegušies pēc Vašingtonas politikas maiņas. Izskatās, ka Eiropas valstīm nav īpašu iebildumu pret Turcijas paaugstināšanos, jo turku potenciāls ir patiešām nozīmīgs.
Lomas maiņa
"Ankara vēlas izmantot samitu kā skatuvi, lai vēl vairāk izvirzītu priekšplānā savu stratēģisko lomu aliansē. Pasaulē, kas kļūst aizvien nedrošāka, Turcija vairs neuzskata sevi tikai par NATO dienvidaustrumu flanga sargu, bet gan par valsti, kas tiecas aktīvi līdzdarboties centrālo drošības politikas jautājumu veidošanā," norāda Vācijas raidītājs "Deutsche Welle". Kad Turcija 1952. gadā kļuva par NATO dalībvalsti, pārējiem tā vairāk interesēja ģeostratēģiskā stāvokļa dēļ – līdzās PSRS, uz Eiropas un Āzijas robežas, turklāt kontrolē šaurumus starp Melno jūru un Vidusjūru. Citādi turki NATO nemaz nebūtu diži nepieciešami. Vēsturiski Ankara aliansē vienmēr turējusies savrup kā sava ceļa gājēja, brīžiem pat ignorējot Eiropas kopējās intereses. Tipiskākais piemērs ir konflikts ar Grieķiju 1974. gadā un karaspēka iesūtīšana Kipras salā, to daļēji okupējot. Toreiz nebija tālu no Grieķijas–Turcijas kara. Otrs piemērs ir skandalozais Krievijas zenītraķešu "S-400" iepirkums 2019. gadā, kaut labais tonis prasīja izmantot NATO valstīs ražotu, savietojamu bruņojumu. Vašingtona tad sodīja Turciju, izslēdzot no iznīcinātāju "F-35" piegāžu programmas – lēmums, kuru šajās dienās varētu atcelt. Arī Ukrainas–Krievijas karā Ankara, kaut piegādāja bruņojumu Kijivai, tomēr neuzskata par pienākumu noteikt sankcijas Maskavai un nerunāt ar Vladimiru Putinu. Jāatgādina arī par neglīto stīvēšanos 2022. gadā, pretojoties Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO. Viss uzskaitītais turkus ilgi licis uzlūkot kā "sliktos zēnus" Ziemeļatlantijas savienībā. Tagad novērtējums mainās.
Turkiem armijā ir teju pusmiljons aktīvo karavīru, neskaitot rezervistus, kas to padara par skaitliski otro lielāko karaspēku NATO tūlīt aiz ASV, un milzīgs militārās rūpniecības potenciāls.
Aizsardzības rūpniecības sektorā Turcijā šobrīd darbojas ap 3000 uzņēmumu. Turku bruņojuma rūpnieki ir daudz operatīvāki, produktīvāki, lētāki un dažbrīd kvalitatīvāki nekā viņu kolēģi Eiropā. Militāro izdevumu jomā Turcija ar 30 miljardu dolāru aizsardzības budžetu atrodas 18. vietā pasaulē. Ankara plāno aizsardzības izdevumus līdz 2030. gadam paaugstināt līdz 5% no IKP. Eiropai, kas aptvērusi savu ievainojamību, tas ir ļoti svarīgi. Tāpat kā turku diplomātijas spējas, kuras tie izrādījuši, uzstājoties kā vidutāji Ukrainas karā, ASV, Izraēlas konfliktā ar Irānu, bet iepriekš arī Sīrijā un Izraēlas karā ar "Hamās" Gazas joslā.
"Nenovērtēts" partneris
Jūnija nogalē Stambulā, uzrunājot visu 32 NATO dalībvalstu parlamentu delegātus, Turcijas prezidents Erdogans pažēlojās, ka "Turcijas neaizstājamais ieguldījums Eiropas drošībā dažkārt tiek ignorēts", bet reizē pieprasīja, lai Turciju iekļautu Eiropas Savienības (ES) izziņotajās aizsardzības un drošības iniciatīvās un tā varētu piekļūt attiecīgajiem ES finanšu instrumentiem. Pagaidām piekļuvi Eiropas aizsardzības naudai bloķē Grieķija, kam ar turkiem ir rēķini Kipras dēļ. "Ja vēlamies pārvarēt problēmas, ar kurām saskaramies, mums jālikvidē šķēršļi aizsardzības rūpniecības tirdzniecībai," pauda Erdogans.
Bez šaubām, Ukrainas kara kontekstā turki domā arī par savu drošību. Pirms Ankaras sanāksmes prognozēja, ka Turcija pieprasīs no NATO vadības, lai alianse pievērstos stratēģiskā pretsvara iedibināšanai ne tikai Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā, bet arī sektorā, kas attiecas uz Melno jūru un Tuvajiem Austrumiem. Tostarp lai NATO vairāk sadarbotos ar Kataru, Bahreinu, Kuveitu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Agrāk rietumnieki bieži runāja, ka autokrātiskais Erdogans savā valstī dažādām metodēm ierobežo un apspiež opozīciju. Pašreizējos apstākļos rietumvalstis gatavas pievērt uz to acis. "Ir redzams, ka Turciju atzīst par svarīgu NATO. Notiek atmošanās jaunās drošības situācijas un draudu apstākļos Eiropā," pirms dažām dienām intervijā "The New York Times" atzīmēja Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Vairākas NATO valstu amatpersonas laikrakstam gan anonīmi atzinušās: Eiropa nav sajūsmā, ka tai jāsadarbojas ar partneri, kas daļēji ignorē alianses pamatvērtības – individuālo brīvību, demokrātiju un cilvēktiesības. Taču tā kā tagad ir runa par nopietniem drošības apdraudējumiem, neviens to skaļi nesaka.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
