2 °C
Nesen iznākušajā grāmatā "Lībiešu [kultūr] telpa" ir kāda jauka epizode par to, kā tikt galā ar nepatīkamu jautājumu. Kad kādam kungam Miķeļtornī jautāts, kā tad lībiski ir "kājas nesalst", viņš, laikam nevēloties atklāt, ka tik labi valodu tomēr neprot, pēc ilgāka pārdomu brīža atcirtis: "Lībiešiem kājas nesalst!" Nu, var arī tā atbildēt.
Konkrētā kunga gadījumā nedaudz amizantā atbilde ir saprotama un pieņemama, toties šādas, sauksim to tā, asimetriskas atbildes politikā gan liekas dīvainas. Pavērsimies uz informatīvajā vidē lasāmiem politiķu izteikumiem neilgajā laikā pēc Krišjāņa Kariņa paziņojuma par demisiju. Kad ZZS valdes priekšsēdētājam Armandam Krauzem jautā par iespējamu kopīgu darbu ar "Apvienoto sarakstu" ("AS"), Krauzes kungs attrauc, ka vispirms jātiek skaidrībā ar Andra Šķēles ietekmi uz "AS". Savukārt "AS" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norāda uz Aivara Lemberga ietekmi uz ZZS. Un ko viņi ar to gribēja teikt? Precīzāk sakot: ja abu piesaukto personāžu klātbūtne (vai tieši pretēji) lēmumu pieņemšanā tiešām ir tik svarīga, tad kā notiks pārliecināšanās par to, vai/cik lielā mērā Šķēle un Lembergs ietekmē procesus konkrētajās partijās? Vai sarunās par nākamo koalīciju tiks prasīts, lai, teiksim, "AS" paraksta apliecinājumu, ka, nē, Andris Šķēle mūs neietekmē? Un tas kādu pārliecinās? Nopietni? Vai arī tiks veikta kāda padziļināta izpēte? Ja mēs labi saprotam, ka nebūs nedz pirmais, nedz otrais variants, tad kāpēc šī izrunāšanās?
Savukārt iespējamā valdības vadītāja, labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") neatrod jēdzīgāku sakāmo par mājienu, ka viņa pieder politiķu "jaunajai paaudzei", kas, cik saprotu, ir jāuztver kā priekšrocība. Es ļoti atvainojos, bet kopš kura laika relatīva jaunība ir kvalitātes zīme? Komentāra zīmju skaits būs nepietiekams, ja es sākšu uzskaitīt visus "jaunās paaudzes" pārstāvjus Latvijas iekšpolitikā, kuri visai drīz izrādījušies tikpat iedomīgi, savtīgi un neuzticami kā "vecie buki" (un stirnas). T. s. paaudžu nomaiņa Latvijas politiskajā ekosistēmā (tostarp valsts pārvaldē, ap politiku un valsts pārvaldi spietojošā dažnedažādo "konsultantu" pūznī) notiek jau krietnu laiku. Vai ir redzami uzlabojumi?
Man pret Siliņas kandidatūru pagaidām ir neitrāla attieksme, jo man par viņu ir pārāk maz informācijas. Tādēļ iepriekšējā kritiskā piezīme ir saistīta nevis ar kandidēšanu, bet politiķiem raksturīgo vēlmi nevis atbildēt lakoniski, bet pateikt "vēl kaut ko". Kurš viņiem iestāstījis, ka no "publiskas personas" tiek sagaidīts runātīgums, pat ja īsti nav ko teikt? Varbūt tā ir apzināta taktika: šādi radīt iespaidu par savu "atvērtību"?
Ļoti izdevīgi – nepateikt, kas patiesībā notiek politiskajā tirgū, toties aizpildīt ēteru ar publiku kairinošu oligarhu piesaukšanu vai savstarpējiem krāšņiem apzīmējumiem.
Iepriekš teiktais attiecas ne tikai uz Saeimu un valdību. Vai tiešām jautājumā par Rīgas pašvaldības tālāko darbu svarīgākie jautājumi ir vicemēru skaits un divi "Par" deputāti? Spriežot pēc informatīvās telpas – jā. Jo paši politiķi rada šādu tematisko dienaskārtību, un mēs, žargonā sakot, pavelkamies līdzi. Es par Rīgu zinu maz, tādēļ man diezgan liels atklājums bija pagājušā gada nogalē iznākusī grāmata "Dzīve līdzās ostai". Lūk, tie ir jautājumi – atšķirības starp ostas iespējamo un reālo (arī prognozējamo) noslodzi, vides drošību, īpašumattiecībām un tā tālāk. Politiķiem, protams, izdevīgi komentēt vienam otra izteikumus, nevis izteikties par "virtuvi", patiešām sāpīgiem jautājumiem. Un, jā – tas, ka jaunais Valsts prezidents pārplūdina informatīvo telpu ar foto no savām vizītēm Latvijas novados, protams, ir jauki, bet tam nav nekāda sakara ar Edgara Rinkēviča kā politikas dalībnieka iespējām, uzskatiem un nodomiem.
Rezumēju. Par politiskajiem procesiem, cik saprotu, interesējas sabiedrības mazākā daļa, kuras pārstāvji tos, kuri neinteresējas, savukārt uztver kā neapzinīgus pilsoņus. Es tik kategorisks nebūtu, tomēr varētu piekrist, ka vispār par politiku ir jāinteresējas. Jautājums: ko mēs saprotam ar "politiku"? Politiskās retorikas un PR vingrinājumus vai varas reālos mehānismus? Tas nav viens un tas pats.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
