Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Korčagins, banku peļņa, Covid-19 izvērtēšana u.c.

Cilvēks. Korčagins, kuru nekritizē. Saeima par valsts kontrolieri uz četriem gadiem ievēlējusi līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Edgaru Korčaginu.

Viņš uz valsts augstākā revidenta amatu pretendēja arī iepriekš, taču, būdams politiski neitrāls, netika ievēlēts – viņu pārspēja Rolands Irklis, kurš bija saistīts ar "Vienotību" un "Pilsonisko savienību". 

Valsts kontroles padomē un Revīzijas departamenta direktora amatā E. Korčagins strādāja kopš 2015. gada. Bet pirms tam – no 2007. gada – bijis Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta vadītājs. Korčagins ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Jāatzīst, ka reti kurš cilvēks, kurš saistīts ar revīzijām, par sevi dzirdējis tik daudz labu vārdu kā Korčagins. Daudzi deputāti, kuri ir strādājuši pašvaldībās, ar pozitīvu vārdu atcerējās Valsts kontroles veiktās revīzijas pašvaldībās, ko virzījis un vadījis Korčagins.

Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") Saeimas debatēs atgādināja, ka 

Korčagins deputātiem Juridiskajā komisijā esot stāstījis, ka valstī esot piecas iestādes, kurām ir vienādas funkcijas, un viņš cerot sagaidīt no Korčagina iniciatīvu, ka no tām tikšot izveidota viena iestāde.

E. Korčagins norādīja, ka "patlaban esam Valsts kontroles darbības stratēģijas (2022–2025) vidusposmā un ka iestādes izvirzītie stratēģiskie mērķi paliks nemainīgi – lietderīga, godprātīga un tiesiska publiskā sektora darbība sabiedrības interesēs".

Šaubas. Lēmumi ar negatīvām blaknēm

Ar ļoti pretrunīgi vērtējamiem rezultātiem beigušās diskusijas un likumdošanas process par Latvijas komercbanku superpeļņas aplikšanu ar nodokļiem un atbalstu Latvijas kredītņēmējiem.

Valsts budžeta likumprojektu paketes ietvaros Saeimas pieņemtais lēmums, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) avanss no iepriekšējā gada peļņas, ir pozitīvāk vērtējamais no abiem lēmumiem – Latvijas kredītiestādes pirmajā pusgadā tiešām guvušas apmēram 350 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir 2,6 reizes lielāka nekā to parastā peļņa, un tā nav saistīta ne ar to, ka bankas būtu palielinājušas tautsaimniecības kreditēšanu, nedz ar jauniem un tirgum vajadzīgiem finanšu produktiem.

Valsts budžets no šī soļa vienu gadu iegūs papildus apmēram 140 miljonus eiro, kas nav maz, taču pienesums turpmākajos gados diez vai būs būtisks, jo augsto kredītlikmju politikai, kas radījusi banku superpeļņu, jau iezīmējušās beigas.

Lēmumam ir divas negatīvas blaknes. Latvijas valsts nav paziņojusi, kādam mērķim šie papildu līdzekļi tiks izmantoti – tātad sabiedrībai nebūs iespējas noskaidrot, vai šis solis ir bijis efektīvs un mērķi sasniegti, jo iegūtie līdzekļi izšķīdīs vispārējā budžeta katlā.

Otrkārt, viens no vadmotīviem, kas skanējis visas diskusijas ap bankām laikā, ir bijis nepieciešamība palielināt konkurenci banku tirgū. Iepriekšminētais lēmums to kavēs tiešā veidā – liedzot vietējā kapitāla bankām straujāk audzēt pašu kapitālu (kas ir galvenais banku konkurētspējas faktors), jo atcelta UIN atlaide tai peļņas daļai, kas ieguldīta atpakaļ uzņēmumā.

Savukārt cits parlamenta lēmums – izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka hipotekāro kredītu ņēmēji 2024. gadā saņems kompensāciju 30% apmērā no procentu maksājumiem, vērtējams pat vēl kritiskāk. 

Šie pasākumi nāks par labu ap 120 tūkstošiem mājsaimniecību, kurām ir hipotekārie kredīti. Taču Latvijā ir gandrīz 860 tūkstoši mājsaimniecību. 

Turklāt minētie 120 tūkstoši pavisam noteikti pieder sabiedrības turīgākajai daļai, jo realitāte ir tāda, ka hipotekāros kredītus Latvijā nabagiem vienkārši nedod.

Pret likuma grozījumu galaversiju ir nostājušās visas organizācijas un iestādes, kas sākumā to pat daļēji vai pilnībā atbalstīja – Latvijas Banka, kas ir visai kritiska par banku īstenoto politiku, Finanšu ministrija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas aicinājušas Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus, un pat Latvijas Kredītņēmēju apvienība, kas uzskata, ka grozījumos iekļautie atbalsta griesti – kredīta atlikuma summa līdz 250 000 eiro – ir par augstu un orientēti uz atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim.

Bankas pārstāvošā Finanšu nozares asociācija norādījusi, ka grozījumi nespēs izpildīt savu pamatfunkciju, bet toties pasliktinās kredītu pieejamību un investīciju vidi.

Faktiski ir iznācis tā, ka šie grozījumi ir Saeimas Budžeta un finanšu komisijas un tās trīs aktīvāko locekļu – Jāņa Reira, Andra Šuvajeva un Artūra Butāna – karš pret bankām, ko atbalstījis Saeimas vairākums.

Mācība. Sāk atzīt kovida laika pārmērības

Vārdu savienojums "vakcinācijas sertifikāts" šobrīd skan tikpat neparasti kā, piemēram, "pārtikas taloni" – abi ir tādas kā vēstures liecības par laikiem, kuros vairs atgriezties negribētos. Tomēr pirmajā gadījumā tā ir pavisam nesena vēsture, tāpēc diskusijas par to, cik samērīga bija valsts noteiktā ierobežojumu politika Covid-19 pandēmijas laikā, vēl turpināsies. Nupat savu piebildi tām devusi arī Satversmes tiesa, gan tikai vienā ļoti konkrētā punktā – vai vakcinācijas sertifikāti bija jāprasa no Saeimas deputātiem. 

ST lēmusi, ka šāda prasība bijusi pārmērīga un neatbilst Satversmei.

Jāatgādina, ka Latvijas Saeima atšķirībā no citu valstu parlamentiem tolaik ļoti ilgi strādāja attālināti, par ko izpelnījās arī ne mazums kritikas, bet vēlāk pārgāja uz darbu hibrīdrežīmā – komisiju un frakciju sēdes notika attālināti, daļa Saeimas sēžu – klātienē. 2021. gada novembrī Saeima pieņēma likumu, kas paredzēja parlamenta un pašvaldību deputātiem obligātu prasību vakcinēties pret Covid-19, bez tā nevarēja piedalīties arī attālinātajās sēdēs. Tomēr vēl pirms likuma pieņemšanas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere vērsa deputātu uzmanību uz to, ka nevienā Eiropas valstī šādu ierobežojumu nav. "Noteiktie ierobežojumi neiztur samērīguma testu, jo no amata pienākumu veikšanas tiek atstādināti deputāti, kuri ir veseli, darbaspējīgi un var piedalīties lēmumu pieņemšanā. Šis regulējums un ceļš, kuru ejat, pilnīgi noteikti neatbilst Satversmei," tā D. Meisteres teikto Saeimas komisijas sēdē citēja LETA. Tikmēr komisijas priekšsēdētāja, aktīva ierobežojumu atbalstītāja Jura Rancāna (JKP) atbilde bija uzbrūkoši skarba: "Katram ir tiesības demokrātiskā valstī sūdzēties Satversmes tiesā, ja uzskata, ka tas nav samērīgi. Pie mūsu saslimstības un mirstības rādītājiem tas ir samērīgi. Juristiem ir šaura domāšana. Viņi neizprot politisko gribu un to vēstījumu, ko tautas vēlēti deputāti vēlas nodot. Mums ir krīze, bet mēs te mēģinām aizstāvēt atsevišķu deputātu tiesības uz glupību."

Prasību Satversmes tiesā bija iesniegusi savulaik no "Saskaņas" saraksta ievēlētā Jūlija Stepaņenko, kura pašlaik vairs nav deputāte. 

Arī likums jau ir atcelts, tā ka šajā gadījumā tā ir vairāk mācība "nepieņemt lēmumus uz emociju un populisma pamata", 

kā to komentējis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Paliek jautājums, vai arī liela daļa citu pandēmijas laika politisko lēmumu nebija tieši tādi.

Neziņa. Tiesvedība jau 16 gadus

"Tā bija dāvana – tā teikt Ziemassvētkos," tā pēc kārtējā sprieduma tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā nupat izteicies ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš savulaik šo lietu skatījis, pats būdams tiesnesis. Viņš paudis neizpratni, kāpēc nevar savlaicīgi izskatīt šādu lietu, kurā faktiski figurējot viens līgums. Nemaz tik sarežģīta šī lieta neesot. (Jāpiebilst gan, ka pirmās instances pilno spriedumu pats Stukāns 2015. gadā gatavoja vairāk nekā piecus mēnešus un tas bijis uz 892 lappusēm.) Lūk, lietas hronoloģija īsumā.

• 2003. gada 10. novembrī Latvijas Televīzija ziņo: "Saistībā ar tā dēvēto digitālās televīzijas afēru tiesībsargājošās iestādes aizturējušas ekspremjera Andra Šķēles biznesa partneri Hariju Krongornu."

Krimināllietas pamatā 2002. gadā noslēgts miljoniem vērts līgums, ar ko digitālās apraides ieviešanai Latvijas uzņēmums "Digitālais Latvijas Radio un televīzijas centrs" iesaistīja firmu "Kempmayer Media limited".

• 2007. gada 1. oktobrī prokurors Edvīns Piliksers izskatīšanai tiesā nodeva digitālās televīzijas krimināllietu, kurā kopumā apsūdzētas 20 personas, kuru vidū Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Ojārs Rubenis un citi. Materiāli apkopoti 59 sējumos.
• 2007. gada novembra beigās lieta nonāk Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetes Vēveres izskatīšanā, vēlāk viņu atstata sevi no lietas.
• 2008. gada 28. augustā lietu sāk iztiesāt tiesnesis Juris Stukāns.
• 2015. gada 15. maijā tiesa pasludina spriedumu, piespriež cietumsodu septiņiem cilvēkiem. Vairākiem piespriež naudassodu. Ar J. Stukāna spriesto neapmierināti bija gan prokuratūra, gan apsūdzētie, spriedumu pārsūdz.
• 2016. gada 18. janvārī krimināllietu apelācijas kārtībā sāk skatīt Rīgas apgabaltiesa tiesneses Irēnas Loginas vadībā.
• 2018. gada 20. jūnijā nolasa spriedumu, bet pilnais tiesas spriedums sagatavots tikai 2019. gada martā. Arī šī tiesa secināja, ka notikusi krāpšana, un deviņus cilvēkus atzina par vainīgiem. Sodus gan nedaudz samazināja, saskatot saprātīga lietas izskatīšanas termiņa pārkāpumus. Kopumā krimināllietā bija notikušas 314 tiesas sēdes, 243 – pirmajā instancē, 71 – otrajā instancē. Spriedumu pārsūdz, Augstākā tiesa to atceļ. Sprieduma atcelšana nenozīmē vainīgo attaisnošanu. Augstākā tiesa nevērtē pierādījumus, bet skatās, vai iepriekšējās instances ir ievērojušas likumu. Lieta vēlreiz nonāk Rīgas apgabaltiesā.
• 2021. gada 12. jūlijā Rīgas apgabaltiesa tiesneses Ainas Nicmanes vadībā lēma visas apsūdzētās personas attaisnot, jo nekonstatē apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu. Prokurors Monvīds Zelčs to komentēja: "Manā ieskatās šāds spriedums ir vairāk nekā tendenciozs. Pateikt, ka neviens nav vainojams nevienā inkriminētajā nodarījumā, ir dīvaini. Iepriekš četri tiesneši ir piekrituši tam, ka ir izdarīti noziegumi, taču tagad trīs tiesneši no šīs pašas tiesas pasaka pretēji."
• 2022. gada aprīlī Augstākā tiesa (AT) ierosina kasācijas tiesvedību un 2023. gada 6. decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Lieta atkal būs jāskata apgabaltiesā.

Šī krimināllieta, kurā neviens no apsūdzētajiem savu vainu nekad nav atzini, pa tiesām ceļojusi jau 16 gadus. Vai kādreiz sagaidāms punkts?

Sagatavojuši: Māra Libeka, Linda Rasa, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu