Novembra sākumā Olaines novadā atklāta jauna kokapstrādes rūpnīca, kurā no bērza finierklučiem tiek ražota finierskaida – to savukārt var izmantot saplākšņa, mēbeļu detaļu, parketa u.c. produkcijas ražošanā.
Kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Kristaps Grietiņš, ražošanā izmantotie tehnoloģiskie principi neesot jauni, bet kombinācijā ar pārdomātu plānošanu un jaunākajām tehnoloģijām ražošanas process ir maksimāli efektīvs un dabai draudzīgs. Piemēram, agrāk nozare samierinājusies, ka ražošanas procesi ļauj izmantot tikai 30% vērtīgās bērza koksnes, bet tagad šis apjoms sasniedzot jau 50%. Gudri saimniekojot un izmantojot jaunākos risinājumus, to iespējams vēl vairāk kāpināt.
Cik lielas ir rūpnīcā ieguldītās investīcijas, un kad gaidāt to atdevi?
K. Grietiņš: Jaunajā ražotnē investēti trīs miljoni eiro, no kuriem 20% ir aizņēmums. Sākotnēji ražotni attīstījām ar pašu līdzekļiem, tomēr sapratām, ka veiksmīgākai projekta virzībai par labu nāks partnera piesaiste, tādēļ paņēmām aizņēmumu no AS "Swedbank". Finierskaidai ir plašs pielietojums – no dabai draudzīgu virtuves piederumu izgatavošanas līdz mēbeļu ražošanai. Tādēļ pēc šī produkta pasaules tirgos ir augsts pieprasījums. Šie apstākļi ļauj prognozēt, ka jau pirmajā darba gadā uzņēmuma apgrozījums sasniegs septiņus miljonus eiro, bet peļņa pārsniegs miljonu eiro. Arī nākotnē paredzam piesaistīt bankas finansējumu, lai turpinātu ražotnes attīstīšanu.
Ja tirgos pēc finierskaidas ir liels pieprasījums, vai tas nozīmē, ka akcentu liksiet uz eksportu?
Strādājot pie rūpnīcas izveides, skaidri zinājām, ka sākotnēji primārais tirgus būs Eiropa.
Pašlaik produkciju plānots realizēt Lietuvā, Polijā, Vācijā, Itālijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Vienlaikus jau patlaban strādājam pie ieiešanas tirgos arī ārpus Eiropas.
Ņemot vērā dinamisko ražošanas un būvniecības sektoru Tuvajos Austrumos, plānots arī tieši šajā reģionā izvērst produkcijas pārdošanu. Tomēr plāni strādāt ar starptautiskajiem tirgiem neizslēdz to, ka esam gatavi sadarboties ar partneriem Latvijā.
Kā vērtējat konkurenci šajā jomā Baltijas tirgū?
Jāatzīst, ka Baltijas valstu tirgus ir pietiekami piesātināts ar citiem finierskaidas ražotājiem. Apzinoties tirgus situāciju, jau sākumā skaidri definējām gan tirgus segmentus, kuros vēlamies darboties, gan produktu, ko vēlamies piedāvāt. Mūsu segmentā – specifiska izmēra un augstas kvalitātes finierskaidas piedāvājumā – ir mazāk konkurentu, tāpēc esam pārliecināti par šī biznesa virziena attīstību. Uz konkurentu fona izceļamies ne vien ar produkcijas kvalitāti, bet arī ar to, ka esam viens no retajiem pilnībā vietējā kapitāla finierskaidas ražotājiem.
Kur iepērkat izejmateriālus?
Izejmateriālu ieguves veidus apzināti esam diversificējuši. Tas nozīmē arī to, ka iegādāsimies materiālus privātajā tirgū un no sadarbības partneriem. Tomēr pamatā plānots izmantot resursus no mūsu īpašumā esošajām cirsmām, lai nodrošinātu ne vien mūsu darbības neatkarību, bet arī uzņemtos atbildību par pievienotās vērtības radīšanu grupas ietvaros un pārliecinātos par ilgtspējīgu ražošanas procesu.
Kā vērtējat šī un iepriekšējo gadu cenu svārstības koksnes tirgū un kādas tendences prognozējat nākamgad?
Aizvien jūtam pēdējās piecgades turbulenču ietekmi uz šī brīža situāciju. Vispirms bija "Brexit", kas būtiski satricināja tirgu. Vēlāk nāca Covid-19, kas vairāk ietekmēja meža īpašnieku noskaņojumu nekā koksnes cenas. Tālāk sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kā arī mizgrauža izplatība un valdības nekonsekvence attiecībā uz mežsaimniecības nozares regulējumu. No vienas puses, augstā neprognozējamība daudzus meža īpašniekus ir iebiedējusi, un šis satraukums apgrūtina lēmumu pieņemšanu par sava īpašuma apsaimniekošanu. No otras puses, esmu novērojis, ka ir arī tādi, kuri ar savu mežu spēlē totalizatoru, tas ir, gaida nākamo krīzes mirkli un cenu lēcienu. Tomēr realitāte ir tāda, ka desmit gadu laikā, piemēram, finierkluču cenas ir augušas par 77%, bet zāģbaļķu – par 37%. Līdz ar to nākas secināt, ka ar bailēm vai veltām gaidām meža īpašnieki patiesībā kaitē sava īpašuma vērtībai, jo meža atstāšana novārtā vairāk samazina tā vērtību nekā pat visspēcīgākie krīzes momenti.
Kādi ir uzņēmuma attīstības un investīciju plāni 2026. gadā?
Pirmais gads "ZLM Birch" tiks aizvadīts, uzsākot un pilnveidojot ražotnes darbību, ar mūsu produkciju ieejot konkrētos tirgus segmentos un uzsākot sadarbību ar jauniem klientiem. Lai gan nupat esam sākuši ražotnes darbu, jau šobrīd skaidrs, ka šis ir tikai sākums. Nākotnē raugāmies ar ambīcijām paplašināt esošo ražotni, kā arī attīstīt citus darbības virzienus.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.7 °C





















































































































































































































































