8.1 °C
Kad Donalds Tramps 2016. gadā pirmo reizi uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās, Kremļa propaganda un politiskā elite neslēpa savu gandarījumu par notikušo. Skandalozais politiķis Vladimirs Žirinovskis Valsts domē pat sarīkoja banketu par godu šim notikumam, bet Kremļa propagandas struktūras "RT" vadītāja Margarita Simonjana soctīklos no priekiem solīja visu dienu ar auto braukāt pa Maskavu ar amerikāņu karogu.
Šis solījums vēlāk indīgi daudzkārt tika atgādināts, kad izrādījās, ka Trampa administrācija nav tik prokrieviska, kā cerēts. Bet kā Maskava reaģējusi šoreiz, kad likmes ir vēl augstākas? Daži eksperti Trampa iespējamo nākšanu pie varas iepriekš raksturojuši kā Putina lielāko cerību pavērst Ukrainas frontē notiekošo un arī starptautisko politiku kopumā sev vēlamā virzienā.
Putina komplimenti
Vladimirs Putins ASV vēlēšanas komentēja savā pēdējo gadu iecienītajā formā – tā sauktajā Valdaja kluba diskusijā, atbildot uz sarunas vadītāja uzdotu jautājumu. Sak, nav jau nekas tik svarīgs, bet, ja prasa, tad jāatbild. Šim formātam būtiska ir arī pavadošā zāles reakcija – aplausi vai smiekli. Piemēram, šoreiz klausītāju smiekli atskanēja, kad pasākuma vadītājs uzsvēra: "Vladimir Vladimirovič, (..)
šis jūsu laikā būs jau sestais ASV prezidents, varbūt kāds īpaši palicis atmiņā?", ar to it kā norādot, cik stabila ir Putina vara Krievijā, kamēr Rietumos viss mainās katrās vēlēšanās.
Atbildot Putins delikāti noteica, ka "vispār viņi visi ir interesanti cilvēki, grūti iedomāties, ka cilvēks, nokļuvis pie varas vienā no vadošajām pasaules valstīm, būtu niecība, muļķis un neinteresants cilvēks". Kopējā ASV politika pret Krieviju gan esot jāvērtē kā "intervence", taču "personiskā līmenī, es jums varu galvot, piemēram, tas pats Bušs…, es ar viņu tikos, viņš ne ar ko neatpaliek ne no viena te klātesošā, lai kā viņu tur nemēģināja pasniegt", norādīja Putins, daloties atmiņās, ka reiz esot nakšņojis pie Džordža Buša Teksasas rančo. Pārejot pie Trampa, Putins tāpat netaupīja atzinīgus vārdus, atgādinot, ka pret Trampu pirms vēlēšanām bijis atentāta mēģinājums un "viņa uzvedība uz mani atstāja lielu iespaidu, viņš izrādījās vīrišķīgs cilvēks". Pēc šīs glaimojošās atkāpes Putins pārslēdzās uz politisko vēstījumu: "Viņa pirmās prezidentūras laikā viņu no visām pusēm spieda, neļāva pat pakustēties. Viņš baidījās pat soli paspert pa labi vai pa kreisi. Es nezinu, kas tagad notiks, man nav ne mazākās nojausmas. Viņam šis ir pēdējais termiņš, un ko viņš darīs, tā ir viņa lieta. Bet tas, kas teikts līdz šim – par vēlmi atjaunot attiecības ar Krieviju un veicināt Ukrainas krīzes beigšanos –, tas, manuprāt, pelna ievērību. Izmantojot izdevību, gribu apsveikt viņu ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Es jau teicu, ka mēs strādāsim ar jebkuru valsts vadītāju, kuram amerikāņu tauta būs izteikusi uzticību."
Tikmēr Kremlis izvairījies publiski komentēt, vai Putinam un Trampam bijusi kāda telefonsaruna, par ko dažas dienas pēc vēlēšanām vēstīja Rietumu mediji (informācijas pirmavots – amerikāņu laikraksts "The Washington Post"). Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs tikai sacījis, ka viņam par to nekas nav zināms. Pats Putins jau pieminētajā Valdaja kluba pasākumā, jautāts, ko viņš atbildētu, ja Tramps piedāvātu tikties, sacīja, ka varētu arī pats piezvanīt, taču nevēloties uzbāzties: "Man citu valstu vadītāji agrāk bieži zvanīja, bet tad pēkšņi pārstāja. Ja nevajag, tad nevajag, paši tiekam galā. Bet es vienmēr esmu teicis – ja kāds vēlas atjaunot kontaktus, mums nekas nav pretī."
Izsmej Trampa sievu
Kamēr Putins publiski izsaka komplimentus ASV prezidentiem un šķietami izklausās ļoti optimistisks, Kremļa propagandā redzami pavisam citi vēstījumi. Vispārsteidzošākais šajā laikā izrādījās televīzijas kanāla "Rossija 1" vadošais raidījums "60 sekundes", kas ņirdzīgā stilā rādīja sen tapušus Donalda Trampa sievas Melānijas kailfoto (kā zināms, Melānija Trampa jaunībā bija fotomodele un piedalījusies arī erotiskās fotosesijās, kas gan nekad nav bijis nekāds noslēpums). To pavadīja raidījuma vadītāju Olgas Skabejevas un Jevgeņija Popova smīni un dzēlīgas piezīmes – lūk, tāda tagad būs ASV pirmā lēdija.
Kad Tramps 2016. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās, šāda veida sižetu Krievijas medijos nebija, tāpēc daudzi to uztvēruši kā īpašu Putina sveicienu Trampam.
Krievijas propaganda ļāvusi vaļu arī dažādām spekulācijām, ka Tramps tagad piespiedīšot Ukrainu piekāpties, kā arī to, ka amerikāņi varētu likt Volodimiram Zelenskim sarīkot prezidenta vēlēšanas, lai viņu nomainītu. Daudz pieminēta viena no Trampa pirmsvēlēšanu kampaņas vadošajām personām Braiens Lanza, kurš intervijā BBC bija ieteicis Ukrainas prezidentam Zelenskim vairs nerunāt par Krimas atgūšanu, bet koncentrēties uz miera sarunām. "Krima ir zudusi," citēts Lanza. Tiesa, drīz pēc tam, kad parādījās šie izteikumi, no Trampa komandas nāca komentārs, ka Lanza neesot iesaistīts jaunās prezidenta administrācijas veidošanā un nevarot runāt tās vārdā. Arī Kremļa kontrolētie mediji, piemēram, "RIA Novosti" atzīmē, ka "par Lanzas statusu vēl ir jautājumi", un aicina šoreiz būt atturīgiem un nesteigties ar secinājumiem. "Krievija ir mācījusies no Trampa pirmās prezidentūras pieredzes un ar lielāku piesardzību uztver visus miljardiera paziņojumus, nerunājot nemaz par kādiem izteikumiem, kas izskan no viņa nometnes. Tā ir pareiza pozīcija, Vašingtonā joprojām ir pilns ar cilvēkiem, kas neredz citas attiecību perspektīvas ar Maskavu kā tikai naidu. Viņi visi pretosies Trampa centieniem pielikt punktu konfliktam.
Būsim godīgi, nav nekādu garantiju, ka arī pats jaunais prezidents ir gatavs piekrist visiem Krievijas mērķiem, kas nebūt neaprobežojas tikai ar Krimu,"
komentē "RIA Novosti".
"Jābūt ļoti uzmanīgiem"
Līdzīgi paziņojumi – no atturīgiem līdz pilnīgi skeptiskiem – pašlaik dominē Krievijas informatīvajā telpā. "Visus Trampa izteikumus var uzskatīt par nebūtiskiem, pirms viņš stājies amatā," "RIA Novosti" izteicies Krievijas Valsts domes deputāts Aleksejs Žuravļovs. "Es nebeigšu apgalvot, ka jebkurš amerikāņu prezidents vispirms mēģinās kaitēt Krievijai. Nevajag par to veidot kaut kādas ilūzijas. Tāpēc arī sarunās mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Laiks tagad strādā mūsu labā, jo gūstam panākumus gan frontē, gan diplomātiskajās pozīcijās," viņš piebildis. Savukārt senators Aleksejs Puškovs izteicies, ka Trampa centieniem varētu patraucēt Eiropa, kur "Polija, Lielbritānija un Francija mēģina izveidot antitrampa bloku", un šiem spēkiem esot daudz sabiedroto arī ASV iekšienē. "Viss atkarīgs no Trampa izlēmības," savā "Telegram" kanālā raksta Puškovs, kurš neizslēdz iespēju, ka eiropiešiem izdosies "pārvilkt Trampu savā pusē". Cits aktīvs soctīklu lietotājs – bijušais Krievijas prezidents
Dmitrijs Medvedevs – gan priecājas par "satrauktajām sejām" Eiropas valdošajās aprindās, kur Tramps iepriekš esot dēvēts par Kremļa aģentu, bet tagad visi metīšoties "bučot viņam zābakus".
Kremļa propagandas medijiem nācies apbēdināt savu publiku, ka Trampa nākšana pie varas nenozīmējot sankciju atcelšanu pret Krieviju. Pat ja Tramps vēlētos, ASV Kongress tam nedošot piekrišanu, secina kāds Dmitrijs Suslovs, kurš pieteikts kā starptautiskās politikas pētnieks. Arī viņš aicinājis ASV uzlūkot kā Krievijas pretinieku, lai arī kurš tur būtu pie varas. "Viņiem ir dažādi viedokļi, kas ir galvenais pretinieks – Krievija, Ķīna vai Irāna. Bet to, ka Krievija ir ASV pretinieks, uzskata gan demokrāti, gan republikāņi. Un arī Tramps tā to uztvers," Suslovu citē Krievijas mediji. Bet bijušais Drošības padomes sekretārs, pašlaik prezidenta padomnieks un joprojām par ļoti ietekmīgu personu Krievijā uzskatītais Dmitrijs Patruševs pat pieļāvis, ka amerikāņi varētu veikt kādus diversijas aktus pret Krievijas objektiem, piemēram, zemūdens kabeļiem. "Vašingtonas plānus var aprakstīt ar vienu vārdu – haoss," intervijā laikrakstam "Komersant" apgalvo Patruševs. Viņš arī uzskata, ka nevar paļauties uz to, ko Tramps teicis pirmsvēlēšanu kampaņā, "jo zināms taču, ka pirmsvēlēšanu solījumi ASV mēdz atšķirties no praktiskajām darbībām".
Kremļa propagandas kanālu politiskajos šovos arī izskan kareivīgas pozīcijas, ka, pat ja Tramps piedāvās vienoties uz Krievijai izdevīgiem noteikumiem, nevajag palikt tikai pie Ukrainas.
Tostarp ieteikts atgriezties pie ultimāta, kuru Putins Rietumiem uzstādīja 2021. gada decembrī, kas faktiski paredzēja, ka visa Austrumeiropa, Centrālāzija un Kaukāza valstis nonāk Krievijas ietekmes sfērā.
Starp punktiem bija arī nosacījums izvest visus ārvalstu bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru no to valstu teritorijām, kuras kļuva par NATO dalībvalstīm pēc 1997. gada, tātad arī no Latvijas.
Propagandiste Margarita Simonjana, kas pirms astoņiem gadiem sajūsmā solīja ar ASV karogu braukāt pa Maskavu, šoreiz no skaļiem paziņojumiem par Trampa ievēlēšanu atturējusies, toties nupat tikusi pie prēmijas ar zīmīgu nosaukumu – "Par mieru un cilvēktiesībām 2024".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
