Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (Karaliskais apvienoto dienstu institūts, RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Votlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Reklāma

Viņš skaidroja, ka arī tad, ja valdības piešķir papildu finansējumu, ražotāji nespēj ātri palielināt apjomus, jo trūkst piegādes avotu un izejvielu. Tāpat Votlings klāstīja, ka daudzām Eiropas aizsardzības nozarēm ir atkarība no Ķīnas piegādēm, piemēram, dronu motoru un bateriju jomā.

"Ja mēs steidzami sāktu ražot dronus, lielākā daļa motoru un bateriju nāktu no Ķīnas. Tas nebūtu drošs pamats mūsu aizsardzībai," sacīja pētnieks.

Viņš arī norādīja, ka munīcijas ražošanu ierobežo izejvielu trūkums - tās ir kokvilna, nitroceluloze un slāpekļskābe. Eksperts secināja, ka bez šīm izejvielām munīcijas rūpnīcas var tikai paaugstināt cenu, nevis apjomu.

Pēc viņa paustā, aviācijas industrijā Eiropa un ASV joprojām lielā mērā paļaujas uz Krievijā rafinētu titānu, kas ir iemesls, kādēļ daļa Krievijas ražotāju nav iekļauti sankcijās. Pētnieks piebilda, ka var būvēt jaunas rūpnīcas, bet titāna pārstrādes jaudu nevar palielināt vienā dienā.

Votlings uzsvēra, ka Eiropai jāiegulda ne tikai ieroču iepirkumos, bet arī rūpnieciskās noturības stiprināšanā. Viņaprāt, svarīgākais ir ieguldīt aizsardzības industrijas mugurkaulā - lai spējas varētu noturēt, ne tikai demonstrēt pirmajā dienā.

Eksperts norādīja, ka šie lēmumi bija jāpieņem 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Viņš atzīmēja, ka matemātika nav mainījusies - jau tad bija zināms, kas ir jādara, bet nauda tika novirzīta enerģijas cenu stabilizēšanai un citiem krīzes pasākumiem, un tas ir radījis redzamas sekas.

"Tagad, kad politiskā vienošanās par vajadzību rīkoties ir panākta, mūsu varēšana pārvērst to reālā ražošanā joprojām atpaliek. Jo ātrāk šo plaisu samazināsim, jo drošāka būs Eiropa," sacīja Votlings.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek "Rīgas konference". Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu