Mediju sapieri. Nostiprinās tiesības uz cilvēka izskatu un balsi

Mēneša laikā Nīderlandē aizturēti jau divi nelegālu pornogrāfisku dziļviltojumu video un attēlu izplatītāji.

Viens no tiem, 73 gadus vecs vīrietis, aizturēts par pornogrāfisku dziļviltojumu izplatīšanu, kurās atainotas Nīderlandes slavenības, parlamentārieši un mēri. Otrs, 43 gadus vecs vīrietis, tiešsaistes čatos dalījies ar mākslīgā intelekta veidotiem kailfoto. Kopumā vismaz 150 upuri vērsušies policijā.

Reaģējot uz straujo mākslīgā intelekta attīstību un pieaugošajiem draudiem no "deepfake" satura jeb dziļviltojumiem, Nīderlandes parlamentā vairākums atbalsta likumprojektu, kas piešķirtu cilvēkiem autortiesības uz viņu vizuālo izskatu un balsi. Priekšlikuma mērķis ir juridiski noteikt, ka personas sejas, balss un citas atpazīstamības pazīmes ir viņu intelektuālā īpašuma daļa, kuras izmantošanai būtu nepieciešama atļauja. Līdzīgu soli ir spērusi Dānija, kas jūlijā paziņojusi par esošā autortiesību likuma paplašināšanu, lai tajā iekļautu personas identitātes aizsardzību. Ja likums nosaka autortiesības, vai tas nozīmē, ka drīzumā mēs varēsim interneta vidē tirgoties ar savu balsi un izskatu? Kurš no tā nopelnīs patiesībā?

Pieauguši dziļviltojumu draudi

Mākslīgā intelekta straujā attīstība ļauj ikvienu digitālajā vidē atdarināt ar biedējošu precizitāti. Dziļviltojumi jeb "deepfakes" ir fabricēts digitāls saturs, kurā cilvēka izskats, visbiežāk balss vai seja, ir atdarināta vai aizvietota, izmantojot mākslīgo intelektu. Tiek izveidoti viltus attēli, video, balss ieraksti un zvani, kuros upuri tiek attēloti neīstās situācijās. Dziļviltojumus esošajā digitālajā saturā ir grūti vai pat neiespējami atpazīt, veidojot bīstamu interneta vidi, kurā robeža starp patiesību un meliem ir izplūdusi. Tos arvien biežāk izmanto pornogrāfiska satura veidošanai, krāpšanai vai politiskai dezinformācijai.

Uzņēmums "Signicat", kas specializējas digitālās identitātes risinājumos, vēstījis, ka Eiropā krāpniecības mēģinājumi, izmantojot dziļviltojumus, bankās un citās finansiālajās iestādēs pēdējos trīs gados auguši par vairāk nekā 2100%. "Signicat" aicina uzņēmumus apsvērt jaunu tehnoloģiju un stratēģiju ieviešanu dziļviltojumu apkarošanai.

Nīderlandē aizvien biežāk novērojami gadījumi, kuros dziļviltojumi tiek izmantoti nelegālu pornogrāfisku video un attēlu izplatīšanai. Sieviešu iesniegto ziņojumu skaits par attēliem, kuros viņu fotogrāfijas ir mākslīgi pārveidotas kailfoto vai izmantotas dziļviltojumu pornogrāfijā, pēdējos mēnešos strauji pieaudzis, ziņo datu aizsardzības organizācijas "Offlimits" statistika. Četru mēnešu laikā – no janvāra līdz aprīlim– "Offlimits" saņēmis gandrīz tikpat daudz ziņojumu par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem kā visa 2024. gada laikā kopumā. Nīderlandē seksuāla rakstura satura izplatīšana bez personas atļaujas jau ir krimināli sodāma, turpmāk ar likumu sodīs arī par izskata un balss viltošanu.

Dziļviltojumu saturs, kurā bez atļaujas izmantotas citu cilvēku pazīmes, ir strauji pieaudzis ne tikai Nīderlandē, bet arī visā pasaulē. Par upuriem kritušas daudzas plaši pazīstamas slavenības − Skārleta Johansone, Emma Vatsone un Teilore Svifta. 2024. gada martā britu "Channel 4 News" veica piecu visvairāk izmantoto dziļviltošanas vietņu analīzi, kurā atklāja, ka vismaz 4000 slavenību sejas ir izmantotas pornogrāfisku video vai attēlu izveidošanā. To starpā – "Channel 4 News" raidījumu vadītāja Ketija Ņūmena. "Tas šķiet kā pārkāpums. Tas vienkārši šķiet patiešām ļaunprātīgi – ka kaut kur ir kāds, kurš to [dziļviltojuma pornogrāfiju] ir izveidojis, bet es viņu neredzu, kamēr viņš var skatīties uz šo izdomāto versiju par mani, šo viltus versiju," viņa atklāja.

Dziļviltojumi pret likumu

Eksperti nenoliedz, ka dziļviltojumu potenciālie draudi strauji pieaug, uzsverot, ka esošie likumi pilnībā nepasargā cilvēkus no krāpšanas mēģinājumiem, dezinformācijas un identitātes zagšanas tiešsaistē. Bārts Kusters, tiesību un datu zinātnes profesors Leidenes Universitātē, uzsver politiska un pornogrāfiska satura dziļviltojumu riskus: "Varētu apgalvot, ka tie grauj demokrātiju. Tie grauj visu likumu. Tie kūda uz naidu tiešsaistē, uz vardarbību un dažreiz pat uz terorisma aktiem."

Dirks Visers: "Slavenības vairs nenāks uz studiju filmēties reklāmām, bet licencēs savu dziļviltojumu sejas un balss izmantošanu."

Foto: Publicitātes

Viņa viedoklim piekrīt arī jurists un Leidenes Universitātes intelektuālā īpašuma tiesību profesors Dirks Visers – pētnieciskā raksta "Nīderlandes un Dānijas likumdošanas priekšlikumi par dziļviltojumiem" autors. Šis raksts vēlāk tika izmantots kā pamats likumdošanas veidošanai, kurā iesaistījies arī pats Visers. Viņš "Latvijas Avīzei" norāda, ka šādas iniciatīvas ir nepieciešamas, jo pašreizējā likumdošana ir nepietiekama: "Dziļviltojumu tehnoloģijas var pārkāpt cilvēka privātuma tiesības un izmantot personas datus veidos, kas netiek pietiekami regulēti. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) nesniedz aizsardzību žurnālistiskiem vai mākslinieciskiem mērķiem un neattiecas uz mirušiem cilvēkiem. Tas ir nopietns trūkums."

Eiropas mākslīgā intelekta akts, kas stājies spēkā 2024. gada jūlijā, nosaka, ka katram dziļviltojumam nepieciešama pievienota skaidra pazīstamības zīme, tomēr Visers uzskata, ka ar to nepietiek: "Ja es izveidotu filmu, kurā slavens aktieris tiktu izmantots kā dziļviltojums, un tās beigās uzrakstītu "šis ir dziļviltojums", tas neko nemainītu. Es tāpat bez atļaujas izmantotu kāda tēlu, balsi. Šādas situācijas nevajadzētu pieļaut."

Saskaņā ar Visera teikto dziļviltojumu izmantošana reklāmās un filmās nākotnē ir neizbēgama. 

"Lai izveidotu reklāmu ar futbolistiem Ronaldu vai Mesi, viņiem drīzumā vairs nevajadzēs doties uz jūsu studiju, lai to ierakstītu. Slavenības licencēs savu dziļviltojumu [sejas un balss] izmantošanu," 

brīdina Visers, "tas jau šobrīd norisinās milzīgā mērogā." Viņš uzsver – likumprojekts tehniski nav autortiesību paplašinājums, bet gan blakustiesība ("neighboring right"), kas līdzīga tai, kāda šobrīd ir izpildītājmāksliniekiem.

Potenciālie draudi

Lai gan tiek atzīts, ka cilvēkiem nepieciešama lielāka kontrole pār savu digitālo identitāti, viedokļi par tādu likumu pieņemšanu, kas paredzētu īpašumu tiesības uz balsi, seju un augumu, ekspertu starpā dalās. B. Kusters intervijā ar "Latvijas Avīzi" atklāj, ka atbalsta nodomu sniegt cilvēkiem lielāku aizsardzību un kontroli, taču uzskata, ka šis likumprojekts varētu būtiski atspēlēties: "Cilvēki varētu sākt apsvērt savas sejas vai balss pārdošanu, lai iegūtu peļņu. Taču vai tas ir godīgs darījums? Vai ir pārredzamas visas sekas? Vai tas ir godīgi, ka sejas vai balss cenu nosaka pēc ārējā izskata vai slavas?" Viņš uzskata, ka cilvēka identitātes komercializācija ir bīstams ceļš: "Jūs varat pārdot savas vēlmes sociālo mediju platformās. Visas sociālo mediju platformas, visas meklētājprogrammas, piemēram, "Google" un "Facebook", tās visas ir bez maksas. Bet jūs maksājat ar saviem datiem. Cik tālu jūs vēlaties to paplašināt?" Kusters apgalvo, ka cilvēka personīgais izskats nav prece, tāpēc tā pārdošanu neatbalsta.

Bārts Kusters: "Vai tas ir godīgs darījums? Vai tas ir godīgi, ka sejas vai balss cenu nosaka pēc ārējā izskata vai slavas?"

Foto: Publicitātes

Papildus ētiskiem jautājumiem Kusters pauž bažas par šāda likuma ietekmi uz esošo datu tirgu. "Dati nav kaut kas, ko mēs Eiropā uzskatām par īpašumu vai preci. Ja vēlies to mainīt, tad jāmaina visa VDAR struktūra," viņš stāsta. "No juridiskā viedokļa šo ieceri varētu būt grūti īstenot, jo tā zināmā mērā ir pretrunā ar pašreizējo tiesisko regulējumu." 

Kusters brīdina, ka, neskatoties uz labiem nodomiem, šāds likums var radīt tieši pretēju efektu – nevis stiprināt aizsardzību, bet to vājināt.

Nākotne bez atbildēm

Pagaidām ir grūti paredzēt šī likumprojekta nākotni gan Dānijā, gan Nīderlandē. "Šobrīd nevaram atbildēt, kā likumprojekts darbosies praksē, bet likums ziemā tiks izskatīts Dānijas parlamentā," "Latvijas Avīzei" atbild Dānijas Kultūras ministrijas preses padomnieks Mads Glūds. Savukārt Nīderlandes likumprojekts vēl nav iesniegts parlamentā. Pēc profesora Visera teiktā, to, visticamāk, varam gaidīt novembrī pēc Nīderlandes parlamenta vēlēšanām.

Skaidrs ir tas, ka Dānija, kura jūlijā pārņēma Eiropas Savienības prezidentūru, cer šīs izmaiņas ieviest visā Eiropā. "Es uzskatu, ka mums Eiropā jāturas kopā un jācīnās par to, lai katram būtu tiesības uz savu balsi un ķermeni," preses relīzē sacījis Dānijas kultūras ministrs Jakobs Engels-Šmits. Kultūras ministrs uzsver, ka viņš strādās pie tā, lai arī pārējās Eiropas valstis sekotu Dānijas piemēram un ieviestu stingrāku aizsardzību pret digitālajām imitācijām.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes