Sava enerģija: Cik ticama ir klimata mērķu sasniegšana lauksaimniecībā?

Starptautiskā zinātne par prioritāru izvirza nepieciešamību skatīt emisiju samazināšanu kompleksi, nevis sašaurināt tikai uz vienu virzienu vai tehnoloģisku risinājumu, uzsver asociētā profesore Laima Bērziņa.

Kādu klimata politiku veido

Zemkopības ministrijas (ZM) Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktora vietniece Kristīne Sirmā uzsver, ka Eiropas Savienība (ES) ir uzstājusi uz stingriem mērķiem: līdz 2030. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzes par vismaz 55%, bet līdz 2050. gadam jāpanāk pilnīga klimatneitralitāte. Virzoties uz šo mērķi, samazināsies transporta un rūpniecības radītais gaisa un ūdens piesārņojums un uzlabosies to kvalitāte, kas pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību. Vide kļūs zaļāka, klusāka, ilgtspējīgāka, un patīkamāki kļūs dzīves apstākļi pilsētās un laukos...

Latvijā klimata politikas gatavošana un ieviešana ir Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā, bet atsevišķas klimata politikas sastāvdaļas ir vairāku nozaru ministriju, tostarp Zemkopības ministrijas (ZM), ziņā, kas īsteno kompleksu, daudzpusīgu pieeju, lai Latvijas lauksaimniecība būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga un Latvija spētu sasniegt klimata mērķus.

Kristīne Sirmā: "Zemkopības ministrija veido tādu nākotnes politiku, lai lauku uzņēmējdarbībā samazinātos kaitīgo gāzu izmešu daudzums, uzlabotos vides veselība, bioloģiskā daudzveidība, tiktu taupīti ūdens resursi un lai pārziņā esošā ražošana spētu pielāgoties arvien neparedzamākiem laikapstākļiem. Vienlaikus uzņēmējiem arī jāsaglabā sava konkurētspēja, kas, ņemot vērā iepriekš uzskaitītos mērķus, nav vienkārši atrisināms uzdevums."

Lauksaimniecība rada piekto daļu no visām SEG emisijām

K. Sirmā vērš uzmanību faktam, ka, kaut arī salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvijas zemnieki ir videi draudzīgāki, viņi ražo produktus ar mazākām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, lauksaimniecība rada aptuveni piekto daļu no visām Latvijas SEG. Lielākā daļa šo kaitīgo gāzu rodas dabiskos procesos: metāns izdalās, kad liellopi sagremo barību, slāpekļa savienojumi veidojas, mēslojot augsni, bet oglekļa gāze veidojas, sadegot degvielai vai iegūstot kūdru.

Tomēr, lai Latvija sasniegtu savus klimata mērķus, lauksaimniecībā pastāv veidi, kā SEG mazināt. Tā pamatā ir mūsdienīgu, precīzu tehnoloģiju izmantošana. 

Ar precīzajiem mēslojuma dozēšanas rīkiem var izvairīties no emisiju izmešiem, un mājdzīvnieku mēslojuma uzglabāšana slēgtās sistēmās ļauj iegūt biometānu vai biogāzi. 

Pielāgojot liellopu barību, var mazināt izdalīto metāna daudzumu, un, izmantojot precīzās sējas metodes, kā arī audzējot starpkultūras, augsnē iespējams uzkrāt vairāk oglekļa. Vienlaikus meža un mitrāju atjaunošana var kompensēt daļu no lauksaimniecības radītajiem izmešiem.

Pa kreisi - Latvijas SEG emisiju sadalījums pa nozarēm 2023. g.(neskaitot ZIZIMM*, ieskaitot netiešās CO2). Pa labi - Lauksaimniecības emisijas 2023. g. salīdzinājumā ar Latvijas kopējām emisijām.

Foto: Avots: LVĢMC / Latvijas Mediji

Klimata pārmaiņu un risku ietekmes mazināšana

"Klimata pārmaiņas lauksaimniecību ietekmē tieši un ļoti jūtami, īpaši pēdējos gados. Meteorologi prognozē, ka turpmāk mūs gaida gan vēl intensīvākas lietavas, gan arī nesaudzīgāki sausuma periodi. Ūdens nepietiekamība kļūst aizvien jūtamāka, bet tajā pašā laikā iespējams piedzīvot pārāk daudz lietus, kas veido plūdus. Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nepieciešams sakārtot meliorācijas sistēmas, kā arī ieviest mūsdienīgas laistīšanas tehnoloģijas," saka K. Sirmā.

Eksperte piebilst – tā kā daļa no jau pierastajiem kultūraugiem un šķirnēm var aiziet bojā karstumā vai pārāk lielā mitrumā, pārdomāti jāizvēlas kultūraugi atbilstoši pašreizējam klimatam. Izveidojot un ieviešot šķirnes, kas labāk pielāgotas ekstremāliem dabas apstākļiem, var mazināt ražas zudumu risku. Uzmanība jāpievērš arī kaitēkļiem un slimībām – siltākā un mitrākā klimatā izplatās tādi kaitēkļi, ko iepriekš mūsu platuma grādos neredzēja.

Par vissvarīgāko uzdevumu kļuvusi augsnes laba kvalitāte. Jo vairāk organisko vielu atrodas augsnē, jo labāk tā panes gan sausumu, gan arī lietus pārpilnību. "Šā iemesla dēļ īpaši liela vērība jāpievērš augsnes veselībai un organisko vielu daudzumam tajā," uzsver K. Sirmā.

Viena no svarīgākajām iespējām, kas palīdz zemniekiem mazināt neparedzamo laikapstākļu sekas, ir apdrošināšana, teic ZM. Tā lauku uzņēmējiem kļūst aizvien svarīgāka. Latvijā jau darbojas valsts atbalstīta apdrošināšanas sistēma. Mūsu zemnieki var apdrošināt savus dzīvnieku, sējumus un stādījumus, un valsts palīdz samaksāt daļu no apdrošināšanas polises izmaksām.

ES spriež arī par jauniem risinājumiem nākotnē – zaudējumu fondiem un zaļajām obligācijām, kas palīdzētu finansēt plašākus aizsardzības mehānismus.

Būt konkurētspējīgiem

Viens no sarežģītākajiem ZM uzdevumiem esot atrast veidus, kā saglabāt konkurētspēju, ņemot vērā, ka citu valstu lauksaimniecība darbojas atšķirīgos dabas apstākļos.

Lai saglabātu un attīstītu Latvijas lauksaimniecisko un pārtikas ražošanu, kas ir videi salīdzinoši draudzīga un ilgtspējīga, ir nepieciešama gan pašu lauku uzņēmēju ierosme, gan investīcijas, gan arī valsts un ES atbalsts.

Mūsu lauksaimniecībai pašlaik ir pieejams ES finansējums zaļajām inovācijām, piemēram, precīzajai lauksaimniecībai, bioloģiskajai ražošanai un SEG emisiju samazināšanai. Ilgtspējīga ražošana arvien vairāk tiek uzskatīta par priekšrocību eksporta tirgos, kur pieaug pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem.

Klimata pārmaiņas un vides aizsardzības prasības nav tikai jauni šķēršļi. Tos pārvarot, varam atrast un iekarot savu īpašo vietu Eiropas un pasaules tirgū.

"Latvijā lauksaimniecības nozarei ir jāspēj pielāgoties klimata pārmaiņām. Šie pielāgošanās pasākumi lauksaimniecībā aptver plašu agronomisku, tehnoloģisku, infrastruktūras un bioloģisko risinājumu klāstu, kā arī finanšu instrumentus," teic K. Sirmā. Kādi ir šie risinājumi – lasāms uzziņā "Pielāgošanās pasākumi lauksaimniecībā".

Pielāgošanās pasākumi lauksaimniecībā

Augkopībā

• Kultūraugu daudzveidības palielināšana var palielināt oglekļa uzkrāšanos augsnē un mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.–2027. gadam veicina šķirņu daudzveidību un augu maiņu, piedāvājot ekoshēmas atbalstu konvencionālajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
• Klimatam pielāgotu šķirņu selekcija un audzēšana var samazināt sausuma, karstuma un citu klimata notikumu negatīvo ietekmi, veicinot lauksaimniecības sistēmu noturību. Lokāli selekcionētās šķirnes ir piemērotākas Latvijas apstākļiem.
• Optimāla sējas laika izvēle ir nozīmīgs agronomiskais pasākums, kas ļauj lauksaimniekiem samazināt atkarību no ārējas ietekmes un pielāgoties vēlākam rudens iestāšanās laikam, īpaši ziemas rapšiem.
• Ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei atbilstoša lauka kopšana ietver zaļmēslojuma un sedzējaugu (cover crops) audzēšanu, kultūraugu atliekvielu saglabāšanu, samazinātas vai bezaršanas tehnoloģijas, kā arī ganību apsaimniekošanas uzlabošanu. Šīs metodes samazina augsnes eroziju un barības vielu zudumu, vienlaikus palielinot oglekļa uzkrāšanos augsnē.
• Biokontrole ir videi draudzīga un ekonomiski izdevīga alternatīva kaitēkļu apkarošanai, samazinot pesticīdu lietošanas nepieciešamību.
• Buferjoslu, aizsargjoslu, vējlauzēju joslu, zaļo joslu izveide uzlabo bioloģisko daudzveidību, samazina eroziju un nodrošina dzīvotnes.
• Apūdeņošanas un laistīšanas sistēmu izveide ir svarīga, lai mazinātu neapūdeņotu kultūraugu izkalšanu ilgstošos sausuma periodos. Tās nodrošina optimālu mitruma un barības vielu līdzsvaru. Divpakāpju regulējama grāvju un meliorācijas izplūde var kalpot mitruma regulēšanai.
• Precīzās lauksaimniecības instrumentu ieviešana mazina mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu noplūdes, kā arī samazina ūdens patēriņu, optimizējot resursu izmantošanu.
• Infrastruktūras modernizācija un klimatdrošināšana ietver pretsalnu risinājumus (segumi, smidzināšanas iekārtas), pretkrusas tīklu uzstādīšanu, apūdeņošanas un drenāžas sistēmu modernizāciju, ēnojuma konstrukciju izbūvi, siltumnīcu un noliktavu modernizāciju, kā arī tuneļu sistēmu ierīkošanu augļu un dārzeņu audzētājiem.
• Meliorācijas sistēmu atjaunošana un izbūve ir svarīga, lai samazinātu pārmērīgu nokrišņu un plūdu negatīvo ietekmi uz augšanas un ražas nogatavošanās apstākļiem. Tā nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu. Meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana Latvijā ir ekonomiski un sociāli pamatota.
• Apdrošināšanas pakalpojumu paplašināšana lauksaimniecībā kļuvusi par nozīmīgu riska pārnešanas instrumentu, īpaši augkopībā, kur valsts atbalsts sedz daļu no apdrošināšanas prēmijas.

Lopkopībā

• Savvaļas dzīvnieku migrācijas monitorings ir nepieciešams, lai samazinātu dzīvnieku palielinātu uzņēmību pret slimībām, jo, klimatam kļūstot siltākam, slimību vektori virzās uz ziemeļiem. Monitoringā var izmantot vektoru lamatas, repelentus un sterilo kukaiņu tehnoloģiju.
• Ērču ietekmes izpēte uz lauksaimniecības dzīvniekiem ir aktuāla, jo to skaits un jaunas sugas var palielināties klimata pārmaiņu rezultātā.
• Infrastruktūras pielāgošana novietnēs ar uzlabotu ventilāciju un dzesēšanas sistēmām palīdz mazināt karstuma stresu lauksaimniecības dzīvniekiem, īpaši cūkām, mājputniem un liellopiem. Ir izskatāms atbalsts šādām investīcijām.
• Klimata pārmaiņas izturētspējīgu (tolerējošu) šķirņu ieviešana (piemēram, karstumu tolerējošas šķirnes) ir pasākums, lai nodrošinātu dzīvnieku produktivitāti un veselību mainīgos klimatiskos apstākļos. Embriju transplantācija ir uzlabota reprodukcijas metode, kas paātrina ģenētisko progresu un palielina grūtniecības iestāšanos vasaras mēnešos.
• Apdrošināšanas pakalpojumu paplašināšana ir nozīmīgs instruments riska pārnešanai lopkopībā.

Avots: ZM

Komentāri

Apzinātai emisiju mazināšanas stratēģijai vajadzīga integrēta pieeja

Laima Bērziņa, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes asociētā profesore, inženierzinātņu doktore:

Laima Bērziņa: "Lai sasniegtu klimata mērķus, nepieciešams apvienot tehnoloģiskos risinājumus, tiešu emisiju mazināšanu un kompensējošus pasākumus."

Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

"Latvijas lauksaimniecības sektors rada apmēram piekto daļu no kopējām valsts SEG emisijām, un to galvenie avoti ir lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācija un kūtsmēslu apsaimniekošana, kā arī augsnes apsaimniekošana augkopības nozarē. Augkopības nozarē pēdējos gados lielākās emisijas rada slāpekļa minerālmēslu izmantošana. Emisiju praktiskai samazināšanai grūti minēt kādu vienu universālu risinājumu – ņemot vērā katras lauksaimniecības nozares un dažāda mēroga saimniecību specifiku, plānotajiem pasākumiem būtu jādarbojas summāri un mijiedarbībā. Tas nozīmē, ka barības devu plānošana būtu jāpapildina ar atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu un to izmantošanu augšņu mēslošanai.

Tāpat svarīgi ir visu veidu augsnes apsaimniekošanas un auglības uzturēšanas risinājumi, kas ļautu samazināt izmantoto minerālmēslu daudzumu. Precīzo tehnoloģiju izmantošana var būt labs emisiju samazināšanas risinājums lielajām intensīvi ražojošajām saimniecībām, taču arī mazās un bioloģiskās saimniecības var sniegt būtisku ieguldījumu emisiju mazināšanā – kā emisiju mazietilpīgi ražošanas virzieni.

Starptautiskajā vidē tiek arī uzsvērts, ka emisiju kompensējošie risinājumi – mežu vai mitrāju atjaunošana – nevar aizstāt tiešu emisiju samazināšanu lopkopībā un citās nozarēs, bet tie var būt kā papildinoši instrumenti. Ļoti nozīmīga ir integrēta pieeja apzinātai emisijas samazināšanas stratēģijai.

Lai sasniegtu klimata mērķus, nepieciešams apvienot tehnoloģiskos risinājumus, tiešu emisiju mazināšanu un kompensējošus pasākumus. 

Svarīgi atzīmēt, ka sabiedrības interese par kvalitatīviem, zemas emisiju intensitātes produktiem turpina pieaugt. Produktu pieprasījumā aizvien lielāku nozīmi ieņem arī dzīvnieku labturība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un bioloģiskā ražošana. Tādēļ emisiju samazināšanas politika nevar reducēties tikai uz produktivitātes kāpināšanu. Plašāka pieeja, kas apvieno efektivitāti ar pārtikas sistēmas ilgtspēju, spētu veicināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju ilgtermiņā un palīdzētu sasniegt klimata mērķus."

Klimata pārmaiņām būs jāpielāgojas

Guntis Gūtmanis, biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) valdes priekšsēdētājs:

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Foto: Lita Millere/LETA

"Eiropas Savienības (ES) uzstādītie mērķi klimata politikas jomā, mūsuprāt, ir grūti sasniedzami, neietekmējot ražošanu. Savukārt ražošanas apjoma samazināšana ietekmē gan individuālu lauksaimnieku dzīvotspēju, gan arī rada risku pārtikas nodrošinājumam. Šāda virzība, mūsuprāt, ir diezgan bīstama, un to nepieciešams salāgot ar atbalsta sistēmām gan no ES, gan arī no valsts puses.

Klimata pārmaiņas notiek, par to mēs nešaubāmies, bet mūs dara piesardzīgus vēlme samazināt klimata pārmaiņas, sašaurinot lauksaimniecisko ražošanu. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijas lopkopības saimniecības ir samazinājušās un lopu skaits ir sarucis. Turklāt, gatavojot lopu barības devas, ir samazināti to radītie izmeši. Lopu blīvums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā, un mēs neredzam iespēju mākslīgi samazināt lopkopības apjomu vēl vairāk. Arī augkopībā esam pielāgojušies izvirzītajām prasībām, un saimniekošanas metodes kļūst precīzākas un viedākas.

Klimata pārmaiņas mēs nevaram ietekmēt, bet mums vajadzēs tām pielāgoties. ES dalībvalstu apstākļi ir tik dažādi, ka nav iespējams visām valstīm sagatavot vienotus risinājumus. Pielāgošanās mehānismiem ir jābūt dažādiem, un to izvēle jāatstāj dalībvalstu ziņā."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".