13.2 °C
Valsts kancelejas piedāvātā izdienas pensiju sistēmas reforma, kuru konceptuāli ir atbalstījusi valdība, pēc būtības neko daudz nerisina, ja atceras, ka mērķis ir būtiski samazināt budžeta izdevumus, intervijā aģentūrai LETA pauda pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.
Viņš arī atzīmēja, ka šis ir ļoti politizēts jautājums, jo tā ir iespēja iegūt papildu punktus, pasakot: "redz, kā mēs cīnījāmies par jums".
Voļskis uzsvēra, ka izdienas pensiju vietā vajadzētu paredzēt, ka profesijās, kuras ir saistītas ar riskiem dzīvībai un veselībai, būtu pieejamas rehabilitācijas iespējas un garāki atvaļinājumi, veselības apdrošināšana, kā arī pārkvalificēšanās iespējas.
Vienlaikus viņš noraidīja iespēju vērtēt izdienas pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu.
"Atcerēsimies, kādēļ ieviesām izdienas pensijas. Gadījumiem, kad cilvēki, kuri vēl nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, vairs nespēj veikt savus dienesta pienākumus, kuriem ir fiziski un mentāli ierobežojumi. Tagad mēs noteiksim, ka šis brīdis pienāks kaut kad vēlāk, nekā noteikts pašlaik? Kāpēc mēs melojam paši sev? Mērķis ir, lai cilvēks savu darbu var veikt pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem. Kad tas objektīvu iemeslu dēļ vairs nav iespējams, ir jābūt pārkvalificēšanās iespējām," uzsvēra Voļskis.
Viņš norādīja, ka labākais, ko varētu darīt, ir noteikt konkrētu gadu, kurā Latvija atsakās no izdienas pensijām kā tādām un pāriet uz sistēmu, kad pilnīgi visi strādājošie darba mūža laikā krāj kapitālu vecuma pensijām. Lai saglabātu tiesisko paļāvību, izdienas pensijas, protams, būtu jāsaglabā tiem, kuri tās saņem pašlaik. Taču svarīgi būtu neradīt aizvien jaunus izdienas pensiju saņēmējus.
Izdienas pensiju vietā profesijām, kurās pašlaik ir ierobežojumi veikt pienākumus līdz vecuma pensijas sasniegšanai, būtu jāparedz apdrošināšana.
"Šīs apdrošināšanas prēmijas izmaksās būtiski mazāk, nekā nākotnes saistības par izdienas pensijām. Turklāt, jāņem vērā, ka profesijās, kas saistītas ar risku veselībai un dzīvībai, šis risks var iestāties jebkurā brīdī. Tad cilvēks arī varēs saņemt šo apdrošināšanas kompensāciju. Svarīgi ir arī tas, ka jebkuras apdrošināšanas iemaksas ir investīciju instruments, kas paliek tautsaimniecībā un neveido ilgtermiņa saistības," norādīja ekonomists.
Viņš gan pieļāva, ka šādu risinājumu politiķi neriskētu izvēlēties. Tomēr norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki maksimāli ilgi - līdz pensijas vecuma sasniegšanai - turpinātu darba gaitas, lai arī, iespējams, citā profesijā. Tādēļ valstij būtu jānodrošina pārkvalifikācijas iespējas.
"Arī 40 gadu vecumā un vēlāk cilvēki var apgūt jaunas prasmes. Ko tad kultūras cilvēki 40 gadu vecumā pārtrauks strādāt un vienkārši sēdēs mājās? Turpināt darba gaitas, lai arī citā profesijā, uzkrāt vecuma pensijas kapitālu - tas ir pavisam cits stāsts.
Es visai kritiski klausos izteikumus, ka nav iespējams apgūt neko jaunu, nav iespējams turpināt strādāt.
Tas tomēr primāri ir attieksmes jautājums," norādīja Voļskis.
Viņš uzsvēra, ka svarīgākais nav, vai cilvēks paliek strādāt tajā pašā nozarē vai aiziet uz citu. Būtiskākais ir turpināt strādāt līdz vecuma pensijas sasniegšanai.
Jau vēstīts, ka valdība konceptuāli ir atbalstījusi Valsts kancelejas informatīvo ziņojumu par izdienas pensiju sistēmas reformu, kas paredz, ka no 2027. gada no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu. Par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši.
Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tostarp atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.
Tajā pašā laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātām personām, kuras 2027. gada 1. janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās, izņemot personas, kuras 2027. gada 1. janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu. Gan darba stāžu, gan vecumu plānots celt par sešiem mēnešiem ik gadu, līdz tas palielināsies par pieciem gadiem vispārējā gadījumā, bet par desmit gadiem prokuroriem. Pakāpeniskais izdienas vecuma un stāža palielinājums par pieciem gadiem ar soli seši mēneši gadā netiks attiecināts uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri izdienas profesijā ir sasnieguši 15 gadu stāžu.
Vienlaikus pret minimālā pensionēšanās vecuma palielināšanu šādā veidā iebilda Iekšlietu ministrija (IeM), rosinot noteikt, ka jebkāds jaunais regulējums, tostarp gan par izdienas pensijas piešķiršanas vecumu, gan par pensijas apmēra aprēķinu neattiecas uz tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras 2027. gada 1. janvārī atrodas dienestā, bet nav ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju un kurām ir uzkrāts vismaz 10 gadu izdienas stāžs.
Aptauja
Vai esat apsvēris domu, ka vecumdienas būs jāpavada pansionātā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
