Koncertprogrammai "Latviešu kamermūzikas jaunumi", kas izskanēja 2025. gada 2. oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, piemīt vairāki pozitīvi aspekti.

Reklāma

Vispirms – parasti šādu skaņumākslu tik lielā apjomā un koncentrācijā iespējams dzirdēt festivālā "Latvijas Jaunās mūzikas dienas", taču tagad vairs nav obligāti jāgaida līdz kultūras pasākumiem maijā. Tālāk – šis ir jau trešais pasākums ciklā ar vienu nosaukumu, ar vienotu ideju, kas mazina varbūtību kaut ko palaist garām, – 31. janvārī devu priekšroku "Sinfonietta Rīga" programmai ar vijolnieku Floriānu Dondereru un Pētera Vaska opusu "Vientuļais eņģelis", un 2. oktobrī prioritāte tad nu beidzot bija "Latviešu kamermūzikas jaunumiem". Gada sākumā Mūzikas akadēmijā skanēja deviņu dažādu komponistu partitūras, šoreiz astoņu pavisam citu autoru darbi, kur iepriekš radīta mūzika turpina savu dzīvi. Te vairs nav pirmatskaņojumu sērija, kas automātiski kļūst par "vienatskaņojumiem" – tā vietā klausītāji lielākoties sastapās ar "vēlreizatskaņojumiem" mūzikai, kas līdz šim bija dzirdama tikai tiešraides koncertos pirms pāris gadiem vai arī spēlēta ārpus Latvijas.

Visbeidzot, pieciem no programmā iekļautajiem komponistiem Latvijā ir aktīvas radošās gaitas, līdz ar to 2. oktobrī notika atkalsastapšanās ar Uģa Prauliņa, Indras Rišes, Evijas Skuķes, Jēkaba Nīmaņa un Annas Veismanes daiļradi. Turpretī trīs pārējie autori uzmanības lokā nonāk daudz retāk, un tad nu šoreiz kārta pienāca arī Leonīdam Lobrevam, Vinetai Līcei un Annijai Annai Zariņai. Un tas arī vēstīja par paaudžu dažādību, kas sev līdzi nes stilistisku dažādību – raugoties hronoloģiskā secībā, komponistu virkne šeit sākās ar Vinetu Līci un patlaban ir noslēgusies ar Anniju Annu Zariņu. Vai ar visu iepriekš uzskaitīto pietiek arī nemainīgām mākslinieciskām kvalitātēm, tas jau ir nākamais jautājums. Par 31. janvāra programmu mani kolēģi izteicās stipri kritiskos toņos, 2. oktobrī vispārējās noskaņas bija labvēlīgākas, taču jau iepriekš der nodrošināties ar atziņu – ja kaut vienu no astoņiem darbiem vērts atskaņot vēl un vēlreiz, tad mērķis ir sasniegts. Tā notika gada sākumā ar Ilonas Breģes "Porcelāna sonāti", šoreiz potenciālie varianti trešajiem un ceturtajiem lasījumiem pat būtu vairāki, taču manā skatījumā visspilgtāko iespaidu atstāja Jēkabs Nīmanis.

Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē dzirdēto skaņdarbu klāstu iespējams klasificēt no vairākiem skatpunktiem. Pirmā pieeja – modernitātes pretstats tradicionālākai izteiksmei, un tad nu atklājās, ka īpaši laikmetīgi izklausās tieši pirmie divi programmas darbi – Annijas Annas Zariņas "I" (jeb "Es") balsij un elektronikai un Evijas Skuķes "Neirozes" klavieru kvintetam, un šīm partitūrām arī piemita precīza muzikālās domas virzība. Jāpiebilst, ka lielāko gandarījumu šeit sniedza racionālo atklāsmju loks, jo Viktorijas Majores teicami interpretēto veikumu tikpat labi varēja uzlūkot arī kā performanču mākslinieces darbu, bet Arvīda Zvaguļa, Konstantīna Paturska, Pētera Trasuna, Kārļa Klotiņa un Riharda Plešanova klavieru kvinteta spēle vēstīja, ka poētiskākie Evijas Skuķes opusi meklējami pavisam citās programmās.

Otrā pieeja – elektronikas klātbūtne pretstatā tīri akustiskai mūzikai. Arī šeit vēlreiz pieminama Annija Anna Zariņa, atšķirībā no pirmatskaņojuma šoreiz mazāk veicās Vinetas Līces partitūrai "Balsis un atbalsis", kur Miķeļa Dobičina un Riharda Plešanova spēlētais tematisms tiešām izskanēja, bet atbalsis guva minimāli, lai gan citādā ziņā komponistes iecerētie kontrasti un izjūtu gamma uzskatāmi par visnotaļ pārliecinošiem. Tomēr vislielākajā mērā tas sakāms par Fēru Salās pirmatskaņoto un tagad arī Latvijā iepazīto Jēkaba Nīmaņa opusu "In the ripples of time, an echo of the past" saksofonam un elektronikai, kur apvienojās skaista un harmoniska izteiksme, nopietnu ideju kopums un trāpīga mākslinieciskā dramaturģija. Bez šaubām, tur nopelni arī Arvīda Kazlauska izcilībai, taču šajā partitūrā vērts ielūkoties vēl citiem saksofonistiem.

Trešā pieeja – komponista personisko ieceru un personiskās fantāzijas salīdzinājums ar agrākiem paraugiem. Un šeit vislabāko līdzsvaru sasniedza Anna Veismane čellam un klavierēm rakstītajā opusā "Trembling Grey", kur franču impresionisma un klasiskā modernisma stilistika saplūda ar pašas autores atradumiem mūzikas koloristikā, formveidē un emocionālajā ainavā. Šaubīgāku kopējo iespaidu raisīja Leonīda Lobreva "Illusorium" klavieru duetam (un Roksanas Tarvides un Kaspara Bumbiša ansamblis atkal apstiprināja visas programmas gaitā gūto vērojumu, ka latviešu atskaņotāji savu kolēģu komponistu veikumam pievēršas mērķtiecīgi un atsaucīgi), Indras Rišes Otrais stīgu kvartets un Uģa Prauliņa "Ainavas I & II" vijolei, čellam un klavierēm, kur līdzās Raimondam Melderim un Aināram Paukšēnam uz skatuves kāpa arī pats komponists. Visos gadījumos skaņdarbi sākās un epizodiski risinājās daudzsološi, taču pirmajā piemērā labāk klausos Sergeju Prokofjevu un Sergeju Rahmaņinovu oriģinālā nekā Leonīda Lobreva harmonijas un faktūras, otrajā piemērā Gustava Mālera intonācijām noderīgāks būtu arī tādā pašā līmenī panākts tematiskās attīstības spriegums, bet trešajā variantā partitūras pirmajās lappusēs bija dzirdams individuāls Uģis Prauliņš, kas vēlāk nonāca pie Filipa Glāsa imitācijas.

Ko klausītājs varētu saņemt "Latviešu kamermūzikas jaunumu" ceturtajā sērijā? Līdzās Annijai Annai Zariņai labprāt atkal sastaptos ar Asiju Ahmetžanovu, kopā ar Evijas Skuķes mūziku labprāt atgrieztos pie Anitas Miezes vai Montas Vērmanes jaunrades. Tiktāl par komponistēm, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas, bet vēl jau šur tur ir palikuši arī komponisti vīrieši – Krists Auznieks un Oskars Herliņš, Gustavs Fridrihsons un Mārtiņš Viļums. Gaidīšu ar interesi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu