14.2 °C
Drīz būs gads, kopš Dr. silv. Āris Jansons ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors. No meža zinātnes, kas ir nozares fundaments, viņš tagad ir komandā, kas sagatavo likumprojektus, kuru konstrukcijas veido nozares jumtu. Āris Jansons uzsver, ka dabas skaitīšanas laiks Latvijā ir beidzies, spēles laukuma līnijas iezīmētas un skaidras arī aizsardzības zonas.
Kāds noskaņojums valda Meža departamentā?
Āris Jansons: Mēs esam sapratuši, ko varam. Lēmums, ka dabas aizsardzībai tiks atdoti 30% meža platību, ir konkretizējis diskusiju telpu. To var uzskatīt par dabas skaitīšanas noslēgumu. Tagad ir skaidrs, kādiem biotopiem vajag vēl kaut ko klāt, jo to prasa Eiropa. Nav vairs tā, ka visi klīst pa mežu, nesaprotot, ko un kā. Spēles laukumā līnijas ir sazīmētas un aizsardzības zonas arī skaidras. Mēģinām saprast, kā līdzsvarot dabas aizsardzību un saimniekošanu. Tas ietver nepieciešamību "de facto" panākt situāciju, ka 30% mežu tiek iekļauti aizsargājamā teritorijā, no kuras 10% – stingrajā režīmā. Tagad notiek diskusijas, kā to vislabāk panākt. Ir atlasītas teritorijas to biotopu aizsardzībai, kuru pietrūka. Tas ir izdarīts.
Bet cik gadus tas prasīja...
Ātri nekas nenotiek. Vajadzīga pacietība. Turpināsim, kamēr nonāksim tur, kur jānonāk. Cilvēkiem no malas varbūt šķiet – viņi taču neko nedara, jo nekas nav noticis. Taču šis process nav elastīgs. Tas ir piņķerīgs. Jebkurām pārmaiņām vienmēr ir kāds pretinieks. Kādam nepatīk tā, kā ir, bet kādam nepatīk tā, kā būs. Sabiedrībā tie, kuri grib pa jaunam, neko nesaka, klusē, bet tos, kuri ir pret, var riktīgi dzirdēt. Un mums tie ir zināmi izaicinājumi.
Zem šī paša karoga arī sapratne, kā mēs sakārtojam noteikumus par koku ciršanu mežā. Tiem ir vairāki aspekti. Viens no mērķiem ir neproduktīvo audžu nomaiņa, otrs attiecas uz mežizstrādes platību. Tagad vairākos meža tipos varēs strādāt lielākā platībā. Tas tāpēc, ka gaismas prasīgajām sugām ir diezgan lielas problēmas. Ja gribam tās pēc izlases cirtes atjaunot, tad mežizstrāde ir jāveic tā, lai to nodrošinātu. Tāpēc arī atvēruma platība nedaudz palielināta. Mazos atvērumos priedes neatjaunojas.
Vai meža inventarizāciju varēs veikt no gaisa?
Arī meža inventarizācijas noteikumiem jābūt tādiem, lai varētu strādāt efektīvāk.
Jāpanāk, lai notiek neproduktīvo mežaudžu nomaiņa un mežu ražība nākotnē kāpj.
Tāpēc ir vienkāršota kārtība, kā var atzīt, ka audze ir neproduktīva, un saņemt ciršanas apliecinājumu. Jo viss ir sarežģītāk, jo mazāk cilvēki ir ieinteresēti ko darīt. Inventarizācijas noteikumos uzsvars likts uz to, ka iespējams izmantot attālās izpētes metodes. Reizē ar to mēs varam labāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un digitālo risinājumu izmantošanai. Šobrīd Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, mežsaimniecībā cilvēku darba patēriņš ir diezgan liels. Tam ir objektīvi iemesli, jo mums ir daudz mistraudžu un meža tipu, bet ir arī subjektīvi faktori – mēs maz izmantojam digitālos risinājumus, kas strauji attīstās. Protams, normatīvai videi jāaug līdzi tehnoloģiju attīstībai.
Inventarizācijas noteikumos mēs ieliekam arī to, ka, ja audzē veikta izlases cirte, nogabals tiek saglabāts un mēs sekojam līdzi, kā notiek atjaunošanās un vai jaunās audzes veidošanās notiek jēdzīgi. Nevis tā, ka tas cits nogabals un var taisīt kailcirti.
Kas jauns meža nozares stratēģijā?
Esam sagatavojuši Meža nozares attīstības pamatnostādnes 2025.–2050. gadam. Tas ir meža politikas plānošanas dokuments, kas regulāri pārskatāms, jo tikai tā mēs varam saprast, uz kurieni virzāmies. Iepriekšējā dokumenta darbības termiņš ir beidzies. Tagad mums jāvada jaunā dokumenta sagatavošana. Sadarbībā ar visiem, kas tur iesaistīti, esam tikuši līdz versijai, kas nupat nodota publiskai apspriešanai. Viens no uzsvariem nozares stratēģijā ir adaptācija.
Ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Dažādām teritorijām vajag atšķirīgus risinājumus. Aizsargājamajās teritorijās jāveido noturīgs mistrojums.
Savukārt saimnieciskajos mežos jābūt īsākiem aprites cikliem, jāsamazina kumulatīvie riski. Darām tā, lai paspējam izraut egli mizgrauzim no zobiem.
Otrs uzsvars ir atjaunošana. Nebaidoties pateikt, ka vietām mums vajag lielākus atvērumus, nodrošināt, ka meža atjaunošana ir sekmīga. Trešais aspekts ir dinamiska dabas aizsardzība. Tagad mums ir vairāk datu, vairāk izpratnes, lai šo pieeju uzlabotu. Tas nozīmē, ka mums ir aizsardzības pieejas, kas ir īslaicīgas. Ja aizsargājamā putna ligzda ir tukša, tad arī liegumu noņemam un pārceļam to putnam līdzi. Sargājam tur, kur vajag sargāt. Iespējami atbalstām meža īpašniekus, lai viņi var arī brīvprātīgi aizsargāt teritoriju. Šobrīd Eiropā virzās uz dabas aizsardzības kredītiem, kas nozīmē, ka, veicot kādu dabas aizsardzības papildu pasākumu, meža īpašniekam būtu iespēja saņemt par to finansiālu atbalstu. Tas vēl ir projekta stadijā, taču arī mums pašiem jādomā, kā to nodrošināt.
Vēl viens aspekts – atvieglojumi saistībā ar meliorāciju sistēmu atjaunošanu un ceļu būvi. Tur ir ļoti gara ietekmes uz vidi izvērtēšanas procedūra. Tā kā dabas skaitīšana ir pabeigta un teritorijas, kurās nepieciešama dabas aizsardzība, ir apzinātas, mēs esam pavisam citā situācijā. Tas nozīmē, ka pārējā teritorijā varam ļaut strādāt efektīvāk. Citādi situācija ir absurda – lai atjaunotu aizsērējušu grāvi, vajag četru ekspertu atzinumu un ne reizi vien, un tas viss aizņem pāris gadus. Un tad mēs brīnāmies, ka plūdi, jo procesi ir tik gari, ka laikā to nevar paspēt. Tie pasākumi ir reāli izdarāmi, bez neadekvāta finansiāla sloga. Saimnieciskajos mežos ļoti svarīgi izstrādāt standartizētu risinājumu.
Vai joprojām ekspertus, kas apstiprina liegumu, apmaksā Valsts meža dienests?
Normatīvo aktu grozījums ir nonācis Valsts kancelejā. Tam, kurš iesniedz ierosinājumu par lieguma veidošanu, arī būs jāapmaksā eksperta atzinums. Tas ir īslaicīgs risinājums. Kopumā mērķis ir pārskatīt šo sistēmu un padarīt to dinamisku, kā tā pašos sākumos arī darbojās. Pēc pieciem gadiem pārbaudām, vai aprobežojumam vēl ir jēga, vai melnais stārķis vēl tajā ligzdā ir vai arī liegums jāpārceļ citur, kur stārķis ir tagad.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
