Septembrī Krievijas teritorijā veikti triecieni 70 mērķiem, piektdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Reklāma

Triecieni bija vērsti pret degvielas un sprāgstvielu rūpnīcām, kā arī Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem, norādīja virspavēlnieks.

Krievijas naftas pārstrādes apjomi samazināti par 21%, norādīja Sirskis.

Septembra beigās 38% no Krievijas primārās naftas pārstrādes jaudām - aptuveni 338 000 tonnu dienā - bija dīkstāvē, iepriekš ziņoja tīmekļa medijs RBK, atsaucoties uz aģentūras "Siala" datiem.

Aptuveni 70% no dīkstāvēm bija saistītas ar Ukrainas dronu triecieniem, norādīja aģentūras pārstāvis.

Benzīna un dīzeļdegvielas ražošana Krievijā augustā samazinājās par 6%, bet septembrī - vēl par 18%.

Tādējādi dīkstāve sasniedza nepieredzētu līmeni, pārsniedzot augusta rekordu - 23% jeb 206 000 tonnu dienā.

ANO: Septembrī Ukrainā krievu triecienos nogalināti 214 civiliedzīvotāji

Septembrī Ukrainā Krievijas armijas triecienos nogalināti vismaz 214 civiliedzīvotāji un teju 1000 ievainoti, pavēstīja ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā (HRMMU).

Uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai turpinājās arī septembrī un pastiprinājās oktobrī, teikts misijas ziņojumā.

"Lielais upuru skaits civiliedzīvotāju vidū pagājušajā mēnesī apstiprina šā gada satraucošo tendenci, ka vardarbība Ukrainā pieaug, jo nav dienas, kad civiliedzīvotāji netiktu nogalināti vai ievainoti, jo īpaši piefrontes kopienās," norādīja HRMMU vadītāja Daniela Bella.

Ceturtdien publicētajā ikmēneša ziņojumā HRMMU norādīja, ka septembrī 69% upuru civiliedzīvotāju bijuši frontes līnijas tuvumā, un īpaši liels to skaits bijis Doneckas un Hersonas apgabalos.

Vismaz 87 bojāgājušie ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo viņi bieži ir pēdējie iedzīvotāji savās kopienās.

Piefrontes zonā civiliedzīvotāji galvenokārt nogalināti tuva darbības rādiusa dronu, visbiežāk FPV dronu, triecienos.

Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, šā gada pirmajos deviņos mēnešos bojā gājušo un ievainoto civiliedzīvotāju skaits Ukrainā pieaudzis par 31%.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī HRMMU dokumentējusi vismaz 14 383 civiliedzīvotāju, arī 738 bērnu, nāves gadījumus.

Ievainots 37 541 civiliedzīvotājs, ievainoto vidū ir 2318 bērni.

Aptauja

Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?

 

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.