Patchy rain nearby 14.8 °C
P. 11.10
Monta, Silva, Tince
SEKO MUMS
Reklāma
Elviss Strazdiņš: "Tikpat labi šobrīd te varētu nebūt es, bet mans dziļviltojums."
Elviss Strazdiņš: "Tikpat labi šobrīd te varētu nebūt es, bet mans dziļviltojums."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Kritiskā domāšana jāmāca jau skolā un jāstāsta, cik tālu kritiskam jābūt – pat tik tālu, ka tev jābūt kritiskam par to, ko redzi datora ekrānā un dažkārt pat varbūt arī dzīvē," intervijā teic tehnoloģiju eksperts un krāpnieku atmaskotājs Elviss Strazdiņš.

Reklāma

"Vēl nezinām, vai kādreiz varēs izmainīt cilvēka seju, bet, ja namrunī kāds mammas balsī lūdz ielaist, vairs nevaram būtu droši, ka tiešām aiz durvīm ir viņa."

Latvijā ir plaši zināms gan tavs vārds, gan ieguldījums, sociālajos tīklos izglītojot cilvēkus, kā uzvesties tehnoloģiju un interneta vidē, lai neiekristu mūsdienu krāpnieku lamatās. Pats saki, ka nodarbojies ar krāpnieku čakarēšanu. Pastāsti, kā tas notiek.

E. Strazdiņš: Es reģistrējos dažādās aizdomīgās lapās, spiežu uz visādām saitēm, atbildu uz visiem telefona zvaniem. Palīdzu arī cilvēkiem, kas man raksta un sūta informāciju par to, kā viņi ir apkrāpti. Izmēģinu atsūtītās krāpnieciskās saites, lai pēc tam visu nofilmētu un sociālajos medijos pastāstītu par to arī citiem, lai viņi netiktu apkrāpti. Zinu, ka esmu ļoti daudziem palīdzējis.

Cilvēki man raksta, nāk klāt uz ielas un stāsta, ka pārsūta manus materiālus saviem vecākiem un vecvecākiem, tādējādi arī palīdzot sasniegt cilvēkus, kas nav tik aktīvi sociālo tīklu lietotāji.

Vai kādu "lielo zivi" pēdējā laikā izdevies izvilkt no duļķainajiem ūdeņiem?

Tie ir investīciju krāpnieki, kuru shēmas ir visgrūtāk izmeklēt. Dažās shēmās izdevies pārliecināt krāpniekus, ka esmu pārskaitījis viņiem naudu, līdz ar to esmu ticis tālāk šo shēmu šķetināšanā. Citkārt viss nav tik acīmredzami un ir jārok dziļāk.

Es neziņoju cilvēkiem par iespējamu krāpšanu, par ko neesmu guvis simtprocentīgu pārliecību, ka tā patiešām ir blēdība, ka konkrētā veidā ir apkrāpts kāds cilvēks vai arī pats esmu "apkrāpts" savā izmeklēšanas eksperimentā.

Noteikti negribas nodarboties ar to, ko nereti redzam televīzija, kad it kā kaut kas tiek atmaskots, bet ne līdz galam – nepasakot skaidri, ka kāda amatpersona patiešām ir apkrāpusi valsti, bet tikai ļaujot to noprast. Ja es kaut ko tādu sāktu darīt, ar laiku cilvēki man vienkārši pārstātu ticēt. Bet, lai tiktu līdz pierādījumiem, ir jāiegulda darbs.

Sacīji, ka pēc mūsu intervijas tev ieplānota kārtējā telefonsaruna ar kādu krāpnieku. No kurienes viņš nāk, un kas viņam aiz ādas?

Esam jau gandrīz kā virtuāli draugi, jo sazināmies jau ilgāku laiku. Viņš runā krieviski. Visticamāk, ir no Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas, bet saka jau, ka no Lielbritānijas un zvana no Lielbritānijas numura. Operācijas leģenda ir par to, ka it kā manā kriptokontā ir aizķērušies bitkoini 20 000 eiro vērtībā. Un viņam vajadzēs pieslēgties pie manas bankas, kas manā gadījumā ir uzprogrammēta kā manas bankas kopija. Viņš gribēs pieslēgties pie mana datora un tikt manā "internetbankā", lai redzētu, kas notiek manos kontos, kur man ir it kā ļoti daudz naudas. Imitējot dažādas darbības, viņš centīsies no manis šo naudu izkrāpt.

Reklāma
Reklāma

Ar kādām virtuālām darījumu summām tu operē, atmaskojot blēžus?

Dziļākajās un pat ne tik dziļās shēmās tie ir vairāki tūkstoši, dažkārt pat desmiti tūkstoši eiro – un šie man ir visinteresantākie gadījumi. 

Ja cilvēks pazaudē simts eiro, viņš bēdāsies varbūt dienu vai divas, tomēr tas nav pasaules gals. Bet, ja cilvēks pazaudē, piemēram, 60 tūkstošus, dažu tas var novest pat līdz pašnāvībai.

Ar savu darbību cenšos atrunāt cilvēkus un esmu daudzus atrunājis no iesaistīšanās šādās shēmās. Man ir zvanījuši cilvēki, kas jau atrodas shēmas vidū un pēc tam teikuši paldies par to, ka no tā izvilkti.

Vai apkrāptos ir grūti pārliecināt izstāties no shēmas?

Ļoti atkarīgs no katra cilvēka psiholoģijas. Cilvēkiem, kas shēmā ieguldījuši jau simtiem tūkstošus, parādās psihiskas problēmas. Ar viņiem ir ļoti grūti komunicēt, tāpēc arī ļoti grūti palīdzēt.

Tas ir smalks psihologa darbs, jo krāpnieka pirmais uzdevums ir atsvešināt upuri no visiem draugiem un radiem tā, lai blēdis paliek viņa vienīgā uzticības persona. Kad tas ir panākts, principā cilvēks jau pilnībā ir krāpnieka varā. Palīdzēt var tikai paša radinieki un draugi, pakāpeniski atgūstot savstarpēju kontaktu un uzticēšanos.

Cik liela cerība ir atgūt izmānīto naudu?

Nauda lielākoties nav atgūstama, diemžēl tā ir realitāte. Brīdī, kad šie līdzekļi aizceļo no jūsu konta, krāpnieki tos jau ir iztērējuši. Ar to ir jārēķinās. Esmu redzējis krāpniecības kontu izrakstus – tiklīdz tajos ienāk upura nauda, momentā tieši tā summa tiek izņemta no bankomāta. Viss, tā ir jau pazudusi.

Diemžēl, zinot, ka izkrāptie līdzekļi nav atgūstami, cilvēki neredz jēgu par notikušo ziņot policijai. 

Bet tas rada apstākļus, ka krāpniekus nav iespējams saukt pie atbildības, jo trūkst cietušo iesniegumu. Tāpēc aicinu ziņot policijai, ja esi ticis apkrāpts, jo tad ir iespēja, ka blēži patiešām saņems sodu.

Vai ir kādas īpašas pazīmes personības raksturojumā, kas brīdina, ka cilvēkam ir augstāks risks iekrist mūsdienu krāpnieku slazdos?

Pie manis ir vērsušies krāpniecības upuru tuvinieki, kuri stāsta, ka viņiem vienmēr šis cilvēks licies stingrs raksturā, ar savu nostāju, gudrs, izglītots u. tml. Un vienalga iekrīt. Iekrist var jebkurš, tikai katrs uz savu krāpšanas shēmu. Izglītība, dzimums, vecums, statuss vai profesija neko nenosaka. Arī grāmatveži nereti iekrīt, un man rakstījuši arī daudzi IT profesionāļi, kuri kļuvuši par krāpnieku upuriem. Varbūt ir temperamenta iezīmes, kas palielina risku. Krāpnieku slazdā biežāk nonāk impulsīvi cilvēki vai tādi, kas ir tendēti vairāk uzticēties citiem.

Tehnoloģiju attīstība mums acīmredzot lielāku drošības sajūtu nesola, drīzāk otrādi. Cik plaši mākslīgais intelekts (MI) ir ienācis krāpniecības shēmu gatavošanā un realizācijā?

Reklāma
Reklāma

Visi Nigērijas krāpnieki, no kurienes nāk lielākā daļa šo blēžu, mākslīgo intelektu izmanto, lai tulkotu savus tekstus latviešu valodā. Tas paplašina iespējas apkrāpt, piemēram, latviešus vai citas pasaulē retākas valodas runātājus.

Šī tehnoloģija tiek izmantota arī dažādu scenāriju ģenerēšanā. 

Melnajā tirgū ir pieejami MI tehnoloģijās balstīti rīki krāpniekiem. Mākslīgais intelekts tev rada visu krāpšanas shēmas scenāriju, ieskaitot tavu identitāti. 

Tas pasaka, kā jāuzrunā cilvēks, – līdz pat teikumam, kas jānosūta. Saņemot upura sniegtās atbildes, MI sniedz tālākos norādījumus. Tāpat MI ļauj ģenerēt viltus identitātes – fotogrāfijas un visu pārējo.

Skan brīdinājumi par gaidāmo dziļviltojumu jeb "deep fake" ēras uzplaukumu, kas rada daudzus jaunus riskus.

Šobrīd Latvijā varbūt tas vēl nav tik aktuāli, bet pasaulē jau dzirdēts par krāpniecības gadījumiem, kad pat videozvanos blēži izliekas par citiem cilvēkiem. Izmantojot MI balstītus rīkus, ļoti ticami iespējams atdarināt ne tikai balsi vien. Pētu jaunākos pieejamos video viltošanas rīkus un varu sacīt, ka tikpat labi šobrīd te varētu nebūt arī es, bet mans dziļviltojums (mūsu videosaruna notiek "Zoom" platformā. – G. Š.).

Vai tiešām mākslīgi ģenerēti video ir tik kvalitatīvi, ka viltojuma pēdas ir acij nemanāmas?

Starp citu, tieši mutes kustības visbiežāk nodod dziļviltojumu. Bet, runājot par atpazīšanu, tiklīdz esi pievērsis uzmanību šādam video, esi sācis dziļāk pētīt tā cilvēka balsi, mutes kustības, vai izmanto kādus viltojumu atpazīšanas rīkus, jau var sacīt, ka tevi faktiski nevar apkrāpt. Tu jau zini, ar ko tev ir darīšana, un vienkārši gribi apstiprināt savas aizdomas. 

Tikko cilvēkam rodas aizdomas, viņš jau ir pasargāts par 90 procentiem.

Cik efektīvi ir rīki, kas veidoti mākslīgi radīta teksta, attēlu, balss un video atpazīšanai?

Uzskatu, ka šādu rīku izstrāde savā ziņā ir bezjēdzīga. Jo, kā jau minēju, cilvēkiem, kas tos izmantos, jau ir aizdomas par blēdību, tātad viņu apkrāpšana praktiski nav iespējama. Turklāt, ja kāds lolo ilūzijas, ka eksistēs rīks, kurš atpazīs visus dziļviltojumus, man viņš jāapbēdina. Ja es tādu rīku izstrādātu un publicētu, pirmais, ko darītu krāpnieki, – viņi savu mākslīgā intelekta modeli trenētu uz šī rīka tik ilgi, kamēr viltojumu tas vairs neatpazīs.

Ik pa laikam parādās dziļviltojumu atpazīšanas rīki, un kādu brīdi tie strādā. Bet nav jau tā, ka neattīstās arī dziļviltojumu tehnoloģijas.

Krāpnieki tam iebaro vienu, otru, trešo attēlu, atklāj apiešanas iespējas un turpina ģenerēt viltojumus jau bez elementiem, kas to nodod.

Kādā konferencē, kurā iepazīstināja ar Latvijas Universitātes tehnoloģiju "Chat GPT" ģenerētu studiju darbu atpazīšanai, man līdzās sēdēja šī rīka izstrādātājs, un viņš pateica, ka patiesībā tie detektori ir primitīvi vienkārši apejami. Ja paši rīku izstrādātāji tiem netic, būsim reāli – nav vērts tajā virzienā lūkoties.

Turklāt tas viss nerisina problēmu saknē, jo pamatproblēma ir kritiskās domāšanas trūkums cilvēkam. Ja tev zvana kāds un piedāvā nopelnīt, tad pajautā, kāpēc gan viņš pats nepelna, kāpēc viņš grib, lai pelnītu tu, nevis viņš.

Reklāma
Reklāma

Protams, ir vienkāršāk, ja tev zvana sveša balss un piedāvā pasakainu peļņu. Citādi ir, ja tev pēkšņi kāds tuvinieka balsī lūdz steidzamu palīdzību.

Protams, sava loma ir arī zināšanām, ar kritisko domāšanu vien nepietiek. Ja esi simtprocentīgi kritisks, tevi droši vien apkrāpt nevar. 

Pat ja tev zvana "mamma" un sāk aizdomīgi prasīt nozīmīgas summas, noteikti vispirms noskaidro apstākļus, sazinies ar viņu pa citiem kanāliem.

Ja neesi pietiekami kritisks un pēc dabas esi impulsīvs, šis caurums ir jāaizpilda ar zināšanām. Tad vienīgās zāles ir zināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.

Vai līdz ar MI attīstību krāpniecības shēmās mazinās cilvēka loma, un vai nākotnē visu paveiks mākslīgais blēdis?

Pieļauju, ka nākotnē cilvēkiem varētu zvanīt arī mākslīgais intelekts, lai pārliecinātu, piemēram, kaut kur investēt līdzekļus. Vai tas notiks mūsu dzīves laikā, to nezinu. Pagaidām nekas daudz nemainās. Vienīgi MI paātrina darbu tiem, kas ģenerē krāpšanas scenārijus. Piemēram, romantiskajās krāpšanās, kurās izmanto tikai teksta saziņu, blēži var sazināties ar simtiem sieviešu vai vīriešu uzreiz, jo mākslīgais intelekts ļauj mirklī tikt pie "mīlas vēstules" teksta. Līdz ar to arī palielinās potenciālo upuru skaits, jo krāpnieki var aptvert lielāku potenciālo cilvēku loku.

Valsts policijā informēja, ka Latvijas praksē pagaidām nav procesuāli nostiprinātu (ar nepārprotamu ticamību) gadījumu, ka, veicot krāpšanu, tiktu iesaistīta MI tehnoloģija. Vai pats esi izsekojis shēmas, kur skaidri redzamas MI pēdas?

Mākslīgais intelekts tiek izmantots pārsvarā visās teksta romantiskajās krāpšanās. Uzreiz var pateikt, ka tas ir tulkots ar mākslīgo intelektu un, visticamāk, arī teksts ir ģenerēts ar MI. 

Par to liecina izsūtītā teksta apjomi. Cilvēks nespēj tādā ātrumā un tādos apjomos nepārtraukti veidot tik precīzus vēstījumus, nekavējoties reaģējot uz visiem jautājumiem.

Saistībā ar MI izmantošanu finanšu krāpniecībā pasaulē valda nojautas, ka tas nesīs ievērojamus izaicinājumus. Vai šīs gaidas nevar izrādīties pārspīlētas?

Kā saka, gatavojies sliktākajam, ceri uz labāko. Domāju, ka šādu risku nav iespējams pārspīlēt. Mēs nezinām, varbūt tā nebūs, tomēr tam ir jāgatavojas. Mēs nevaram vienkārši ignorēt realitāti un cerēt, ka tas nenotiks.

Reklāma
Reklāma

Protams, tāds masīvs vilnis ar MI krāpšanām un dziļviltojumiem vēl tikai nāks, bet tas nenozīmē, ka jau šobrīd tas nenotiek. Pasaulē jau ir uzplaiksnījumi. Piemēram, 

šajā pavasarī no kādas kompānijas Honkongā tika izkrāpti 25 miljoni. Atbildīgajam darbiniekam rīkojumi par naudas pārskaitīšanu tika doti videozvana laikā, kurā piedalījās arī vairāki citi kolēģi. 

Tomēr pēc tam izrādījās, ka visi kolēģi attālinātajā sanāksmē bija dziļviltojumi.

Kā redzam, krāpnieki iegūst aizvien jaunus un modernus ieročus, kas ļauj tiem izvērst darbību, tāpēc sarunas noslēgumā lūgšu atgādināt uzvedības pamatnormas, kas ikvienam būtu jāievēro, lietojot tehnoloģijas, lai nekļūtu par vieglu mērķi blēžiem.

Nevienam neiesaku ieņemt galvā, ka esi neapkrāpjams, jo tad cilvēks zaudē modrību un tieši tajā brīdī kļūst ļoti ievainojams. Bet krāpnieki nevar tikt klāt cilvēkam ar kritisko domāšanu un pāris aizsargmehānismiem. Noteikti ievēro "nē" likumu. Ja kāds prasa pārskaitīt naudu, saki "nē", un viss. Ja pasaki "nē", jau esi pasargāts par 99 procentiem. "Nē" attiecas gan uz naudu, gan dažādu datu, tostarp dokumentu vai saņemto kodu nosūtīšanu kādam.

Lietojot tehnoloģijas, viens no pamatnoteikumiem ir visur izmantot vairāku faktoru autentifikāciju. Tas nozīmē, ka bez paroles ir vēl kāds faktors, piemēram, kods, kā cilvēks apliecina, ka ir tas, par ko uzdodas. Tā darbojas, piemēram, pieteikšanās internetbankā, kur nepieciešams papildu autentifikācijas kods. Tāpat arī 

iesaku ar radiem un draugiem vienoties par kādu kopīgu paroli, ko nosaukt "X" stundā, kad patiešām nepieciešams steidzams atbalsts vai kādas citas darbības.

Protams, iekārtās noteikti jāizmanto antivīrusu programmatūra. Iesaku arī iznīcināt visus savus datus no ierīcēm, kuras vairs netiek lietotas. Pie manis reiz vērsās sieviete, kuras izmestais telefons vēlāk tika izmantots, lai viņas vārdā radiniekiem izsūtītu lūgumus pārskaitīt naudu.

Viedokļi

"Bruņošanās sacensība": bankas pret krāpniekiem

Roberts Birzgalis, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs.

Roberts Birzgalis, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs: “Šobrīd MI vēl netiek aktīvi izmantots krāpšanā, bet ir atsevišķi gadījumi, kad tas tiek lietots krāpnieciskos telefona zvanos, mēģinot atveidot cilvēka balsi, lai uzdotos par paziņu vai radinieku. Tāpat arī, iespējams, MI tiek izmantots, lai sagatavotu tekstus pikšķerēšanas e-pastiem vai SMS paziņojumiem, kā arī ģenerējot viltus interneta vietnes, bildes un video. Viennozīmīgi MI tiks lietots arvien vairāk, lai radītu gan jaunas, gan attīstītu jau esošās krāpšanas shēmas un iemantotu potenciālo krāpšanas upuru uzticību. Tāpēc ikvienam ir jābūt uzmanīgam un kritiski jāizvērtē situācija. MI bankās tiek izmantots dažādu drošības sistēmu algoritmos, kas atvieglo darbu krāpniecības novēršanā. Taču, tā kā krāpnieki ne mirkli neatslābst, ir grūti pateikt, kurš kuram ir priekšā.”

Gints Ozoliņš, INDEXO bankas Tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Gints Ozoliņš, INDEXO bankas Tehnoloģiju attīstības vadītājs: “Mākslīgais intelekts krāpniekiem ļauj analizēt lielu datu apjomu un izstrādāt grūti atklājamas shēmas, tostarp veikt automatizētus sociālās inženierijas uzbrukumus un personalizētu krāpšanu. Attīstoties MI, finanšu krāpniecība var kļūt vēl sarežģītāka. Jau tagad pieaug uzbrukumi, kuros izmanto dziļviltojumus un viltus identitātes, mākslīgi radītas balsis, kuras var izmantot telefonu zvanos, viltotus video, kā arī automatizētus botu tīklus un viltotus digitālos asistentus, lai veiktu viltus darījumus un ietekmētu finanšu operācijas. Tomēr MI ir arī spējīgs atpazīt anomālijas un aizdomīgas darbības reālajā laikā, tādējādi samazinot krāpniecības riskus. Līdz ar MI risinājumu attīstību finanšu iestādes būs spējīgākas identificēt anomālijas un aizsargāt klientus. Visticamāk, notiks "bruņošanās sacensība" starp banku aizsardzības tehnoloģijām un krāpnieku inovācijām. Bankas arvien biežāk izmanto MI algoritmus, lai analizētu klientu uzvedību un reālajā laikā identificētu aizdomīgas transakcijas.”

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs.

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Viena no bīstamākajām izpausmēm finanšu krāpnieku shēmās ir MI ienākšana mūsu saziņā gan rakstveida, gan cita veida komunikācijā. MI programmu mērķis ir simulēt un aizstāt cilvēka veiktās darbības, lai panāktu augstāku produktivitāti. Mākslīgā intelekta tehnoloģisko iespēju plašā pieejamība radījusi labu augsni jauna veida apjomīgai krāpšanai un dezinformācijas izplatīšanai – no viltotiem zvaniem un attēliem līdz kampaņām. Jāņem vērā, ka arī mūsu izplatītais saturs sociālajos medijos (video un skaņas ieraksti) var kalpot par izejmateriālu krāpniekiem, lai viltotu informāciju. Arī bankas savos procesos izmanto robotu sistēmas un MI programmas. Piemēram, iemācoties analizēt dažādus krāpšanas scenārijus, MI spēj diezgan precīzi noteikt, vai darbības ar klienta naudas līdzekļiem satur kādas krāpšanas pazīmes. Ja nepieciešams apturēt izejošos naudas līdzekļus, MI spēj to izdarīt sekundes simtdaļās. Tomēr pagaidām MI nav uztrenēts veikt tik detalizētu un loģisku krāpšanas gadījumu analīzi, lai varētu pilnīgi paļauties uz tā lēmumiem.”

Marija Celma, “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte.

Marija Celma, “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte: “Līdz ar MI attīstību, visticamāk, varam sagaidīt, ka krāpnieki šo tehnoloģiju izmantos savu darbību uzlabošanai un automatizācijai, kā arī kvalitatīvāka satura izstrādei un jaunu krāpšanas shēmu izveidošanai. Krāpnieki var izmantot arī plaši pieejamus rīkus ļaunprātīgu nodomu īstenošanai, piemēram, brīvpieejas resursu izpētes rīkus, lai iegūtu informāciju par noskatīto mērķi un labāk izprastu un saplānotu uzbrukumu. Noziedzīgās aprindās tiek veidoti noziegumu veikšanai paredzēti risinājumi, piemēram, “ChatGPT” alternatīva “FraudGPT”, kur netiek ierobežota iespēja saņemt informāciju, kas var kalpot ļauniem nolūkiem. Jaunu krāpšanas shēmu parādīšanās, kurās vērojami MI elementi, ir tikai redzamā daļa, jo MI tiek lietots arī krāpšanas sagatavošanas un īstenošanas posmos, piemēram, krāpšanas scenāriju izveidē, kas palīdz krāpšanu īstenot veiksmīgāk. Šobrīd krāpnieki MI vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu vai īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tāpat MI tiek izmantots ļaunatūras veidošanā un paroļu uzbrukumos. Aizvien populārāks uzbrukumu veids ir dziļviltojumi, kas, visticamāk, pakāpeniski kļūs par spēcīgu un bīstamu rīku krāpnieku rokās.”

Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs.

Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs: “Joprojām vislielākā daļa upuru tiek apkrāpti telefonkrāpšanas vai investīciju krāpšanas veidā. Tas nozīmē, ka krāpniekiem pat nav jātērē resursi MI izmantošanai, jo daļa iedzīvotāju vēl joprojām pārāk uzticas nepazīstamiem zvanītājiem vai pasakainas peļņas solītājiem. Tas gan nenozīmē, ka MI nevajadzētu uzskatīt par nākotnes risku. Šīs tehnoloģijas izmantošanas izmaksas samazinās un arvien biežāk dzirdam, ka, iespējams, MI jau izmantots, lai izliktos par upuru tuviniekiem arī latviešu valodā. Jāņem arī vērā, ka patiesu MI izmantošanu krāpniecībā pagaidām ir grūti konstatēt. Bankas pieredze liecina, ka vēl joprojām klienti uzķeras galvenokārt uz telefonkrāpniekiem un investīciju krāpniekiem. Arvien biežāk parādās mēģinājumi apkrāpt uzņēmumus, kas parasti nozīmē lielākus zaudējumus vienā krāpšanas reizē. Kopumā bankām izdodas novērst apmēram pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem, un loģiski, ka arī tas nebūtu iespējams bez tehnoloģisku risinājumu palīdzības.”

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma