Clear 8.3 °C
T. 08.10
Aina, Anete
SEKO MUMS
Reklāma
Uldis Stabulnieks ar dziesmu "Tik un tā" (Māras Zālītes vārdi) 1981. gada "Mikrofona" dziesmu aptaujā, kad tā kļuva par gada otru populārāko dziesmu Latvijā.
Uldis Stabulnieks ar dziesmu "Tik un tā" (Māras Zālītes vārdi) 1981. gada "Mikrofona" dziesmu aptaujā, kad tā kļuva par gada otru populārāko dziesmu Latvijā.
Foto: Ekrānuzņēmums/Youtube

Komponistu un dziedātāju Uldi Stabulnieku godinot, tieši šodien, viņa 80. jubilejā, Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde režisores Marijas Bērziņas iestudētajam koncertam "Dievišķās nejaušības". Tajā īpaša uzmanība pievērsta Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevriem – vienmēr nostrādātiem, pārsteidzoši laikmetīgiem. Izskanēs arī citas dziesmas un viņa iemīļoto autoru dzeja, meklējot viņa mūzikā visas rakstura šķautnes – ne tikai patriotisko stīgu, bet arī nostalģisko un šķelmīgo.

Reklāma

Kā pieteikumā raksta Nacionālais teātris: "Marija Bērziņa izlolojusi šo ideju, atceroties Stabulnieku kā ģimenes draugu, onkuli "Tikuntā ar bārdu un ūsām". Kā liecina apzīmējums, tas ir laiks, kad Latvijā nav vietas, kurā cilvēki nedungotu šo vienu no spēcīgākajām atmodas laika dziesmām – par Latviju, kas ir par mazu, lai to pasaulē palaistu vienu. Tomēr Stabulnieka mūzika aptver daudz vairāk mūzikas žanru, tāpēc koncertiestudējums, godinot un pieminot komponistu, top uz Nacionālā teātra skatuves."

"Kultūrzīmes" meklēja atbildi – kur slēpās komponista un dziedātāja talanta noslēpums, ka viņa mūzika joprojām ir nemirstīga?

"Milzīgi talantīgs cilvēks"

"Katram pirkstā gaismas gredzens/Jau no piedzimšanas mirdz," dzejniece Māra Zālīte rakstīja dziesmu spēlei "Eža kažociņš", ko ar komponista Ulda Stabulnieka dziesmām 1993. gadā iestudēja Valmieras teātrī. Tā varētu teikt arī par pašu komponistu.

Muzikoloģe, izdevniecībā "Lauku Avīze" (tagad – "Latvijas Mediji") 2015. gadā klajā laistās grāmatas "Uldis Stabulnieks. Tik un tā" autore Daiga Mazvērsīte par komponistu Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī uzsvērusi, ka viņa personā apvienojušies vairāki spilgti talanti – komponists, pianists, dziedātājs, tā ieņemot īpašu vietu latviešu mūzikā gan kā autors, gan interprets. "Viņa daiļrade pazīstama tālu aiz Latvijas robežām, dažādu ansambļu un kolektīvu sastāvā Uldis Stabulnieks daudz koncertējis ārzemēs. Viņa skaņdarbiem raksturīgs latviskums, iedziļināšanās dzejas niansēs, dziļums un interpretācijas nesamākslotība. Uldis Stabulnieks savā rāmajā, bet lokanajā un vīrišķīgajā balsī savu dziesmu ieskaņojumus padarījis par šedevriem, kam vairs nav līdzīgu interpretu."

Komponists un savu dziesmu izpildītājs Uldis Stabulnieks dzimis 1945. gada 8. oktobrī Rīgā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, absolvējis Jāņa Dūmiņa kordiriģēšanas klasi toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā un mācījies Valentīna Utkina kompozīcijas klasē. Dažādu ansambļu un kolektīvu sastāvā daudz koncertējis ārzemēs. Viņš ir bijis arī viens no tolaik populārā karavīru estrādes ansambļa "Zvaigznīte" dibinātājiem un daudzu kompozīcijas konkursu laureāts. 1972. gadā komponists radījis pirmo latviešu blūzu ("Miglas blūzs"), bet 1974. gadā savas "Džeza improvizācijas" notis pa pastu nosūtījis uz Monako 2. Starptautisko džeza tēmu konkursu un ieguvis trešo godalgu. Savas karjeras laikā kopš 70. gadu sākuma Stabulnieks strādājis par pianistu gandrīz visos Latvijas teātros, no kuriem visciešākā sadarbība bijusi ar Jaunatnes teātri un Nacionālo teātri, sacerējis mūziku apmēram 30 iestudējumiem Valmieras, Jaunatnes, Nacionālajā, Liepājas, Leļļu un Latvijas Radio teātrī, arī spēlfilmām un dokumentālajam kino. Par mūziku Paula Putniņa lugas "Ar būdu uz baznīcu" iestudējumam Nacionālajā teātrī Stabulnieks saņēmis Andreja Pumpura prēmiju, par devumu teātra mākslas žanrā un par teātra mūzikas koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī – Latvijas Lielo mūzikas balvu, par dziesmu "Tik un tā" – Autortiesību bezgalības balvu. Režisors Edmunds Freibergs par Stabulnieku stāstījis, ka "cits tāpat dzīvo teātra vidē, bet nekas prātīgs tur nesanāk, skaidrs, ka Uldis bija milzīgi talantīgs cilvēks", turklāt – "tik ļoti saostījies teātri". Tad kādā citā reizē: "Ja nebūtu Ulda, izrāde būtu daudz plakanāka." Edmunda Freiberga teikto par mūziku kinofilmām teju turpina arī režisors Jānis Streičs, sakot, ka Uldis Stabulnieks bijis gudrs, daudzpusīgi izglītots un inteliģents cilvēks un "darbu veicis ar milzīgu atbildību, kas izraisa dziļu cieņu".

Uldis Stabulnieks 2011. gada 18. novembrī, kļūstot par Atzinības krusta virsnieku par nopelniem Latvijas kultūrā.

Savā ražīgākajā laikā komponists ik gadu sacerējis ap 20 dziesmu, bet īpašu tautas mīlestību ieguvis ar "Tik un tā", "Margarita", "Ejot cauri rudziem", "Par nesatikšanos", "Solījums", "Andersenam", "Zvaigžņu zaglis", "Es mīlu dzīvi skaisto", "Sudraba mākonis", "Lūgšana visiem svētajiem" un vēl daudzām citām. Stabulnieks teicis: "Visvairāk esmu smēlies no dzejniekiem, jo viņos sēž šī melodija, ne manī." Viņa dzejnieki bija Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons, Ojārs Vācietis, Vizma Belševica, Jānis Peters, Māra Zālīte, Uldis Bērziņš, Leons Briedis, Pēteris Zirnītis, Knuts Skujinieks, Jānis Rokpelnis, Armands Melnalksnis un citi, kurus Stabulnieks dēvējis par saviem iedvesmas avotiem.

"Nāk rudens izgreznot Latviju"

Pirms teju pusgadsimta, 1981. gadā, to laiku vispopulārākajā dziesmu aptaujā – Latvijas Radio raidījuma "Mikrofons" konkursā – Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesma "Tik un tā" ierindojās par gada otru populārāko dziesmu Latvijā un kļuva par vienu no latviešu neatkarības atjaunošanas priekšvēstnešiem, bet pats Uldis Stabulnieks – par sirdsapziņas, dzimtās zemes mīlestības un Dieva dota talanta zīmi. Kas gan vairs lai zina, vai mūsu Trešo atmodu sauktu par Dziesmoto revolūciju, ja tautu kopš 1981. gada nevienotu apziņa, ka mūsu valsts ir "par mazu, lai laistu vienu/Es līdzi ceļos". Dzejnieces un komponista "Tik un tā" ar savu patriotisko noskaņu un himnisko melodiju kļuva par vienu no Dziesmotās revolūcijas simboliem.

Māra Zālīte pagājušā gada forumā "Līdere" savā runā par vārda spēku atcerējās, ka īpaši to izjutusi 80. gados, kad viņas dzejoļus vairākus gadus bijis aizliegts publicēt. Tiesa, Uldis Stabulnieks par aizliegumu neesot zinājis un sacerējis dziesmu "Nāk rudens izgreznot Latviju": "Uldis bija ļoti sirsnīgs un ļoti gaišs cilvēks, un arī ļoti labs komponists, bez Ulda mūzikas šis dzejolis pavisam noteikti neiegūtu tādu mīlestību un atzinību, Uldis šai dziesmai pavisam noteikti pielika spārnus. Šī dziesma skan joprojām (..) un, lai gan es gribētu teikt, ka daudzi viņa skaņdarbi – piemēram, teātra mūzika – joprojām nav tā īsti novērtēti, taču viņa mūzika paliek, tā nav viendienīte, un paliks vēl ilgi."

Reklāma
Reklāma

Kā grāmatā "Uldis Stabulnieks. Tik un tā" raksta Daiga Mazvērsīte, toreiz, 1981. gadā, kad dziesma pēc redakcijas darbinieku piekrišanas aptaujas pēdējā brīdī – novembra pēdējā dekādē – izskanēja ēterā, balsošana par aptaujas dziesmām jau tuvojās noslēgumam. Balsojums noticis ar pasta vēstuļu starpniecību, tāpēc tās kavējušās un uz "Mikrofona" redakciju vēstules turpinājušas pienākt arī pēc aptaujas beigām. Tomēr – atbilstoši noteikumiem pēc noteiktā datuma saņemtie balsojumi kopējā tabulā vairs netikuši ieskaitīti. Tautā gan vēl joprojām mēdz runāt, ka dziesma radio konkursā vinnējusi, bet tikai padomju okupācijas vara neesot devusi iespēju tai ieņemt pirmo vietu. Padomju vara "Tik un tā" nozīmi gan tik tiešām nav pārvērtējusi, un vairākus gadus, lai neradītu "neveselīgu, nevalstisku ažiotāžu", šo dziesmu esot bijis pat aizliegts dziedāt koriem un ansambļiem. Tomēr pašam komponistam gan "Tik un tā" dziedāt nav bijis aizlieguma, un, piemēram, Limbažu laikrakstā "Progress" aprakstīta kāda 1984. gada tikšanās Salacgrīvā – salacgrīviešu viesu pulkā bijusi arī dzejniece Māra Zālīte un komponists Uldis Stabulnieks. "Māra Zālīte, protams, lasīja savu dzeju… Bet Uldis Stabulnieks sēdās pie klavierēm un dziedāja. Viesu un mājinieku savstarpējo saprašanos apliecināja vakara noslēgumā kopīgi dziedātā Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesma "Tik un tā"."

Kā uzsver Daiga Mazvērsīte, dziesma "Tik un tā" kļuvusi par robežšķirtni komponista daiļradē, dāvājot lielu klausītāju atsaucību, tā dziedāta gan kāzās, gan bērēs, tiesa gan – reizē radot iespaidu par skaņradi arī kā "par vienas dziesmas autoru".

"Es mīlu dzīvi skaisto"

Ulda Stabulnieka dziesmu albums "Es mīlu dzīvi skaisto", kas iznāca 2012. gadā jau pēc viņa nāves.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas komponistam nav bijis viegli piemēroties tirgus ekonomikas apstākļiem, turklāt līdz ar Latvijas Radio un televīzijas bigbenda likvidēšanu (1995) vairs nav bijis arī iespēju ieskaņot savus jaundarbus. Tāpēc viņš turpinājis muzicēt vien Vecrīgas klubos, izklaides vietās darbojoties arī kā pianists. Tomēr – 2002. gadā tapis jauns dziesmas "Tik un tā" ieskaņojums latviešu popmūzikas zvaigžņu un paša autora sniegumā, izdota arī Ulda Stabulnieka dziesmu izlase "Tik un tā". 2005. gadā notika komponista 60. jubilejai veltīts koncerts Mazajā ģildē, kur dalībnieku vidū pie klavierēm bijis gan gaviļnieks, gan dziedājusi Ieva Akuratere un kamerkoris "Kamēr..." diriģenta Māra Sirmā vadībā. Sekojis radošs pacēlums, kas īstenojies jaunu dziesmu albumā, kas turklāt tapis Latvijas Radio studijā paša autora priekšnesumā. Tomēr kompaktdisks "Es mīlu dzīvi skaisto" nāca klajā jau pēc komponista nāves, uzvarot kategorijā "Gada autordziesmu albums 2012" Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvā.

Ulda Stabulnieka dziesmas nebeidz skanēt joprojām, viņa sarakstītās kora dziesmas skanējušas arī Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, piemēram, 2023. gada Dziesmu svētkos kori izdziedāja 1970. gada dziesmu "Barons" ar Ojāra Vācieša vārdiem.

Mūžībā aizgājušā komponista un dziedātāja Ulda Stabulnieka atceres koncerts 2012. gada 25. novembrī.

Rīt, 9. oktobrī, arī VEF Kultūras pilī, vēlāk arī Ulbrokā, Cēsīs un Liepājā notiks vērienīgs un krāšņs koncerts "Uldim Stabulniekam – 80. Tik un tā" ("Nāk rudens apgleznot Latviju"), kur dziedātāju Ievas Akurateres, Ievas Sutugovas, Ainara Bumbiera, Andra Ērgļa, Normunda Rutuļa un dziedošā aktiera Kristiana Kareļina interpretācijā izskanēs gan Ulda Stabulnieka skaistākās estrādes dziesmas, gan teātra izrādēm tapušie skaņdarbi. Par muzikālo noformējumu rūpēsies grupa "ARMaestro" Anatolija Livčas vadībā, bet vakara vadītāja lomā iejutīsies atraktīvais dziedātājs Ainars Bumbieris, kurš stāsta, ka, lai gan patiesībā komponists sarakstījis ap 300 dziesmu, viņam, tāpat kā daudziem, Ulda Stabulnieka mūzika visvairāk saistoties ar "Tik un tā’’, vēl arī tuva esot dziesma ar Aleksandra Čaka vārdiem "Ielām" un "Dziesmiņa par laiku" ar Jāņa Petera vārdiem.

Ar cilvēcīgās dziedāšanas kodu

Sen, 1972. gada pirmajā lielajā intervijā laikrakstam "Padomju Jaunatne", Uldis Stabulnieks par savām dziesmām teicis, ka tās esot vien "laimīgas nejaušības". Daiga Mazvērsīte par Stabulnieka dziedājumu uzsvērusi, ka komponists dziedājis bez jaunākās modes uzvalka, bez līganām gurnu kustībām un citiem estrādes žanra atribūtiem. Lai atkausētu klausītāju sirdis, Uldim Stabulniekam pieticis ar balsi un sirsnīgo acu skatienu vien: "Tādu dziedātāju, arī komponistu Latvijā vairs nav. Bez mākslotas atklātības, toties ar asu, jūtīgu dzīves un mākslas kopsakarību redzējumu, ar perfektu mūziķa izglītību un filozofa rāmo redzējumu uz dzīves kaislībām."

Madara Botmane, aktrise un tērpu māksliniece.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise un koncertiestudējuma "Dievišķās nejaušības" kostīmu māksliniece Madara Botmane, ietērpjot aktierus un uz skatuves izdzīvojot Stabulnieka cilvēcīgās dziedāšanas kodu, teic, ka vislieliskāk savas dziesmas tomēr dziedājis pats mūziķis. Domājot par "Dievišķajām nejaušībām", aktrise atcerējusies bērnībā dzirdētos Stabulnieka dziedājumus un kā viņam reiz kādā augstā notī aizlūzusi balss: "Tas manī izveidoja cilvēcīgās dziedāšanas kodu. Var izdziedāt visaugstākās, viszemākās notis, visbrīnumainākos nošu salikumus, bet – ja nedzied tava būtne, tad nedziedi arī pats. Kad Stabulnieks dziedāja, dziedāja visa viņa būtne. Man mīļa viņa mūzika un dziesmu vārdi vienmēr trāpa kā ar smalku adatiņu, bet precīzi acī. "Dievišķajās nejaušībās" mēs satiksim cilvēku," uzsver Madara.

Marija Bērziņa, režisore.

Savukārt režisore Marija Bērziņa, iecerot koncertu, palaikam rotaļīgi iedziedājusies: "Ja es saku nē, tas nozīmē – varbūt. Jo man ir jāspēlē, kā man ir jāspēlē, ai, ai, kā jāspēlē!" Šī dziesmiņa aktrisei patīkot ar savu vienkāršību, tai pašā laikā ar ļoti labo bezkaunību, jo arī tāds Stabulnieks bijis. "Ar ļoti foršu teatralitāti un drusku viltību, kas uz skatuves tik vajadzīga, galvenais – ar dauzīšanās prieku un rotaļīgumu. Turklāt – Uldis nāk no džeza pasaules, kur liela nozīme improvizācijai, kas katru procesu padara dzīvu. Tāds ir mans Stabulnieks, un šķiet, ka viņš arī tiešām atbilst nosaukumam "Dievišķās nejaušības", jo Uldis ir daudzveidis, viņš nav viennozīmīgs un, kā katram no mums, viņam ir sava gaismas un ēnas puse."

Dziesmā "Solījums" ar Pētera Zirnīša vārdiem komponists mums arī šodien, savā 80. dzimšanas dienā, sola: "Un es aiziešu pie Tevis Tad/kad putni pieklusīs. Neskumsti un nebēdājies/ Tas būs drīz, pavisam drīz."

Uzziņa

ULDIS STABULNIEKS: DZĪVES FAKTI

  • Sešu gadu vecumā iestājies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora klasē (1952–1963). 16 gadu vecumā sācis spēlēt klavieres fabrikas "Rīgas tekstils" kluba ansamblī, vēlāk arī citos klubu ansambļos. 11. klasē kļuvis par pianistu Profesionāli tehnisko skolu pārvaldes jauniešu džeza orķestrī (vadītājs Raimonds Pauls). 1963. gadā iestājies Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) kordiriģēšanas nodaļā (pedagogs Jānis Dūmiņš).
  • 1964. gadā kļuvis par karavīru ansambļa "Zvaigznīte" pianistu, vēlāk vadītāju (1964–1967), oficiāli dienējis celtnieku vienībā.
  • 1967. gadā "Zvaigznīte" piedalījās spēlfilmā "Elpojiet dziļi" (režisors Rolands Kalniņš).
  • Armijas gados sācis komponēt, tapa pirmā dziesma "Tu gribēji, lai dāvāju tev rozes" (Kārļa Ziediņa vārdi). 1969. gadā pievienojies jaundibinātajam kamerkorim "Ave Sol".
  • 70. gadu sākumā ievērību izpelnījās U. Stabulnieka estrādes dziesmas – "Labā dziesma" (Nora Bumbiere un Ojārs Grinbergs), "Miglas blūzs" (Viktors Lapčenoks), kas izdotas estrādes dziesmu izlases skaņuplatēs.
  • Pirmais darbs teātrī – mūzika Valmieras teātra izrādei "Aug buciņš, lauž radziņus" (režisors Edmunds Freibergs, 1973).
  • 1975. gadā iznāk pirmā U. Stabulnieka mazā autorskaņuplate "Neskaramam nepieskaros", gada beigās tiek izveidots Valsts filharmonijas ansamblis (vēlāk – "Tip Top"), par kura vadītāju kļūst U. Stabulnieks (līdz 1979. gadam). Top dziesmu cikli "Grīziņkalna zēni", "Meža dziesmas", "Rīgas dziesmas" u. c.
  • Kopā ar aktrisi Dzintru Klētnieci iestudē Aleksandra Čaka dzejas un dziesmu programmu, 1977.–1980. gadā tā izrādīta 36 reizes.
  • 80. gados aktivizējās LPSR Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra koncertdarbība, muzicē Šrilankā, Grieķijā. 1987. gadā piedalās koncertos Čatokvas (ASV) tikšanās ietvaros. Katru gadu sacer apmēram 20 dziesmu.
  • 1981. gadā U. Stabulnieka dziesma "Tik un tā" ierindojas "Mikrofona" aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā 2. vietā.
  • 1985. gadā izdota skaņuplate "Tik un tā", kur iekļauta arī mūzika no izrādes "Velna māceklis" (režisors E. Freibergs).
  • 1986. gadā Valsts Rīgas operetes teātrī iestudēta dziesmuspēle "Svētki daudzskaitlī".
  • 1991. gadā uzsāk pianista darbu restorānā, ko turpina vairāk nekā desmit gadus paralēli fragmentārai koncertdarbībai dažādos sastāvos.
  • Ieskaņo savus jaundarbus Latvijas Radio studijā, sadarbojas ar M. Vilcāni (cikls "Vecos šlāgerus klausoties", 1992), izdota U. Stabulnieka dziesmu izlase (1993).
  • Radošā mūža pēdējos gadu desmitos lielākoties darbojas kā pianists izklaides vietās (Otto Švarca restorāns, Ģipša fabrikas restorāns), valdzinot ar priekšnesuma filozofisko dziļumu.
  • Par pēdējo darbu teātrī kļūst mūzika Laura Gundara lugai "Truša dziesma", kas iestudēta Liepājas teātrī "Mūris" 2000. gadā.
  • 2002. gadā top jauns dziesmas "Tik un tā" ieskaņojums popmūzikas zvaigžņu un paša autoru sniegumā.
  • Iznāk dziesmu izlase "Tik un tā" sērijā "Latviešu populārās mūzikas klasika" (izdevējs "MicRec"), notiek U. Stabulnieka 60. jubilejai veltīts koncerts Mazajā ģildē.
  • Seko radošs pacēlums, kas īstenojas jaunu dziesmu albumā, kas tapa Latvijas Radio studijā paša autora priekšnesumā. Skaņdarbi izdoti jau pēc komponista nāves CD "Es mīlu dzīvi skaisto".

Avots: Daiga Mazvērsīte, Latvijas Nacionālā enciklopēdija.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma