8.3 °C
Komponistu un dziedātāju Uldi Stabulnieku godinot, tieši šodien, viņa 80. jubilejā, Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde režisores Marijas Bērziņas iestudētajam koncertam "Dievišķās nejaušības". Tajā īpaša uzmanība pievērsta Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevriem – vienmēr nostrādātiem, pārsteidzoši laikmetīgiem. Izskanēs arī citas dziesmas un viņa iemīļoto autoru dzeja, meklējot viņa mūzikā visas rakstura šķautnes – ne tikai patriotisko stīgu, bet arī nostalģisko un šķelmīgo.
Kā pieteikumā raksta Nacionālais teātris: "Marija Bērziņa izlolojusi šo ideju, atceroties Stabulnieku kā ģimenes draugu, onkuli "Tikuntā ar bārdu un ūsām". Kā liecina apzīmējums, tas ir laiks, kad Latvijā nav vietas, kurā cilvēki nedungotu šo vienu no spēcīgākajām atmodas laika dziesmām – par Latviju, kas ir par mazu, lai to pasaulē palaistu vienu. Tomēr Stabulnieka mūzika aptver daudz vairāk mūzikas žanru, tāpēc koncertiestudējums, godinot un pieminot komponistu, top uz Nacionālā teātra skatuves."
"Kultūrzīmes" meklēja atbildi – kur slēpās komponista un dziedātāja talanta noslēpums, ka viņa mūzika joprojām ir nemirstīga?
"Milzīgi talantīgs cilvēks"
"Katram pirkstā gaismas gredzens/Jau no piedzimšanas mirdz," dzejniece Māra Zālīte rakstīja dziesmu spēlei "Eža kažociņš", ko ar komponista Ulda Stabulnieka dziesmām 1993. gadā iestudēja Valmieras teātrī. Tā varētu teikt arī par pašu komponistu.
Muzikoloģe, izdevniecībā "Lauku Avīze" (tagad – "Latvijas Mediji") 2015. gadā klajā laistās grāmatas "Uldis Stabulnieks. Tik un tā" autore Daiga Mazvērsīte par komponistu Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī uzsvērusi, ka viņa personā apvienojušies vairāki spilgti talanti – komponists, pianists, dziedātājs, tā ieņemot īpašu vietu latviešu mūzikā gan kā autors, gan interprets. "Viņa daiļrade pazīstama tālu aiz Latvijas robežām, dažādu ansambļu un kolektīvu sastāvā Uldis Stabulnieks daudz koncertējis ārzemēs. Viņa skaņdarbiem raksturīgs latviskums, iedziļināšanās dzejas niansēs, dziļums un interpretācijas nesamākslotība. Uldis Stabulnieks savā rāmajā, bet lokanajā un vīrišķīgajā balsī savu dziesmu ieskaņojumus padarījis par šedevriem, kam vairs nav līdzīgu interpretu."
Komponists un savu dziesmu izpildītājs Uldis Stabulnieks dzimis 1945. gada 8. oktobrī Rīgā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, absolvējis Jāņa Dūmiņa kordiriģēšanas klasi toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā un mācījies Valentīna Utkina kompozīcijas klasē. Dažādu ansambļu un kolektīvu sastāvā daudz koncertējis ārzemēs. Viņš ir bijis arī viens no tolaik populārā karavīru estrādes ansambļa "Zvaigznīte" dibinātājiem un daudzu kompozīcijas konkursu laureāts. 1972. gadā komponists radījis pirmo latviešu blūzu ("Miglas blūzs"), bet 1974. gadā savas "Džeza improvizācijas" notis pa pastu nosūtījis uz Monako 2. Starptautisko džeza tēmu konkursu un ieguvis trešo godalgu. Savas karjeras laikā kopš 70. gadu sākuma Stabulnieks strādājis par pianistu gandrīz visos Latvijas teātros, no kuriem visciešākā sadarbība bijusi ar Jaunatnes teātri un Nacionālo teātri, sacerējis mūziku apmēram 30 iestudējumiem Valmieras, Jaunatnes, Nacionālajā, Liepājas, Leļļu un Latvijas Radio teātrī, arī spēlfilmām un dokumentālajam kino. Par mūziku Paula Putniņa lugas "Ar būdu uz baznīcu" iestudējumam Nacionālajā teātrī Stabulnieks saņēmis Andreja Pumpura prēmiju, par devumu teātra mākslas žanrā un par teātra mūzikas koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī – Latvijas Lielo mūzikas balvu, par dziesmu "Tik un tā" – Autortiesību bezgalības balvu. Režisors Edmunds Freibergs par Stabulnieku stāstījis, ka "cits tāpat dzīvo teātra vidē, bet nekas prātīgs tur nesanāk, skaidrs, ka Uldis bija milzīgi talantīgs cilvēks", turklāt – "tik ļoti saostījies teātri". Tad kādā citā reizē: "Ja nebūtu Ulda, izrāde būtu daudz plakanāka." Edmunda Freiberga teikto par mūziku kinofilmām teju turpina arī režisors Jānis Streičs, sakot, ka Uldis Stabulnieks bijis gudrs, daudzpusīgi izglītots un inteliģents cilvēks un "darbu veicis ar milzīgu atbildību, kas izraisa dziļu cieņu".
Savā ražīgākajā laikā komponists ik gadu sacerējis ap 20 dziesmu, bet īpašu tautas mīlestību ieguvis ar "Tik un tā", "Margarita", "Ejot cauri rudziem", "Par nesatikšanos", "Solījums", "Andersenam", "Zvaigžņu zaglis", "Es mīlu dzīvi skaisto", "Sudraba mākonis", "Lūgšana visiem svētajiem" un vēl daudzām citām. Stabulnieks teicis: "Visvairāk esmu smēlies no dzejniekiem, jo viņos sēž šī melodija, ne manī." Viņa dzejnieki bija Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons, Ojārs Vācietis, Vizma Belševica, Jānis Peters, Māra Zālīte, Uldis Bērziņš, Leons Briedis, Pēteris Zirnītis, Knuts Skujinieks, Jānis Rokpelnis, Armands Melnalksnis un citi, kurus Stabulnieks dēvējis par saviem iedvesmas avotiem.
"Nāk rudens izgreznot Latviju"
Pirms teju pusgadsimta, 1981. gadā, to laiku vispopulārākajā dziesmu aptaujā – Latvijas Radio raidījuma "Mikrofons" konkursā – Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesma "Tik un tā" ierindojās par gada otru populārāko dziesmu Latvijā un kļuva par vienu no latviešu neatkarības atjaunošanas priekšvēstnešiem, bet pats Uldis Stabulnieks – par sirdsapziņas, dzimtās zemes mīlestības un Dieva dota talanta zīmi. Kas gan vairs lai zina, vai mūsu Trešo atmodu sauktu par Dziesmoto revolūciju, ja tautu kopš 1981. gada nevienotu apziņa, ka mūsu valsts ir "par mazu, lai laistu vienu/Es līdzi ceļos". Dzejnieces un komponista "Tik un tā" ar savu patriotisko noskaņu un himnisko melodiju kļuva par vienu no Dziesmotās revolūcijas simboliem.
Māra Zālīte pagājušā gada forumā "Līdere" savā runā par vārda spēku atcerējās, ka īpaši to izjutusi 80. gados, kad viņas dzejoļus vairākus gadus bijis aizliegts publicēt. Tiesa, Uldis Stabulnieks par aizliegumu neesot zinājis un sacerējis dziesmu "Nāk rudens izgreznot Latviju": "Uldis bija ļoti sirsnīgs un ļoti gaišs cilvēks, un arī ļoti labs komponists, bez Ulda mūzikas šis dzejolis pavisam noteikti neiegūtu tādu mīlestību un atzinību, Uldis šai dziesmai pavisam noteikti pielika spārnus. Šī dziesma skan joprojām (..) un, lai gan es gribētu teikt, ka daudzi viņa skaņdarbi – piemēram, teātra mūzika – joprojām nav tā īsti novērtēti, taču viņa mūzika paliek, tā nav viendienīte, un paliks vēl ilgi."
