14 °C
Kārtējā nakts Ukrainā pagājusi, un tā nav bijusi mierīga – gaisa uzbrukumi veikti pret vairākām pilsētām, tajā skaitā valsts rietumu kultūras dzīves centram Ļvivai.
Iepriekš vairāk cietušas apdzīvotās vietas Černihivas apgabalā, apšaudīta arī Poltava, bet Zaporižja un Hersona tiek apdraudētas regulāri. Redzams, ka Krievija īpašu uzmanību pievērš triecieniem pa energoobjektiem, un tas radījis bažas, ka ziema var izrādīties smaga, tāpat kā tas bijis pirms trim gadiem. Daudziem iedzīvotājiem tas licis pārdomāt, vai viss nepieciešamais sagādāts, kā izdzīvot bez elektrības, bez gāzes.
Krājumi trīs dažādās vietās
Ar Mikolu Zverevu, kurš bija Černihivas apgabala vadītājs 2014.–2015. gadā, braucam uz Gorodņas pilsētu, no kurienes līdz robežai ar Krieviju tikai 30 kilometru. Tur mums paredzēta tikšanās ar pilsētas mēru Andreju Bogdanu, kas pilna mēroga kara sākumā, kad krievi uz neilgu laiku bija okupējuši Gorodņu, spēja nodrošināt kārtību un atteicās sadarboties ar okupantiem. Visu laiku pie pašvaldības nama plīvoja Ukrainas karogs. Kad krievu virsnieki teikuši, lai to noņemot, A. Bogdans vaicājis, vai tas nozīmē, ka viņi esot okupējuši Ukrainu. Nē, nē, Ukraina neesot okupēta, atbildējuši krievi, kam kara sākumā acīmredzami bijis jācenšas radīt par sevi labu iespaidu. Tā karogs palicis, kur bijis.
Tagad vaicāju M. Zverevam, kas nepieciešams, lai pēc iespējas labāk sagatavotos gaidāmajiem pārbaudījumiem ziemā. Viņš pats sagādājis malku, sāli, cukuru, dažādus pārtikas produktus, degvielu automašīnām un benzīna ģeneratoram, spirtu, ir uztaisītas notariāli apstiprinātas dokumentu kopijas, turklāt visi krājumi novietoti trīs dažādās vietās. Par to nenākas brīnīties – viņa māja vienā no Kijivas rajoniem arī stipri cietusi. Tiesa, mazāk nekā viens otrs nams tuvumā. Tā bijusi šausmīga nakts šovasar, kad gaisa uzbrukumā trāpīts citā netālu esošajā daudzdzīvokļu mājā – nogalināts vairāk par divdesmit cilvēkiem. Arī viņu privātmāja, kur acīmredzot tiks pārlaista ziema, lai arī atrodas pašā Kijivas nomalē, neesot uzskatāma par pilnīgi drošu vietu. Bieži tur pāri lidojot krievu šahedi. To skaņa esot briesmīga.
Situācija sarežģīta
Esam Gorodņā. Ieejam glītā vienstāva koka namā, kur atrodas pilsētas pašvaldība. Iekšā krēslaini, nav elektrības. Sarokojamies ar A. Bogdanu, kurš paskaidro, ka elektrības padevē kopš vakardienas esot pārtraukumi, jo krievi esot trāpījuši energoobjektā Slavutičā. Esam izsalkuši un neiebilstam mēra ierosinājumam doties pusdienās. Borščs, cepta zivs, kartupeļu pankūkas un mēra paša roku darbs – laba kandža – sasilda un noskaņo uz nesteidzīgu sarunu.
Situācija esot sarežģīta, taču tagad pašvaldība, kur dzīvo 21 tūkstotis iedzīvotāju, esot daudz labāk sagatavojusies jauniem pārbaudījumiem nekā pirms pilna mēroga kara. Diez vai krieviem varētu izdoties tik straujš uzbrukums kā 2022. gada februārī. Tā varot spriest pēc ukraiņu karavīru un robežsargu teiktā.
Zona no robežas 15–20 kilometru platumā uzskatāma par bīstamu teritoriju, lielākā tiesa vietējo iedzīvotāju no mazapdzīvotajiem ciemiem esot evakuēta. Šo teritoriju krievi apšauda ar droniem, reaktīvo raķešu iekārtu "Grad", artilēriju. Virs pašas Gorodņas bieži lidojot krievu izlūkdroni, bet neviens tos nenotriec.
Elektrības iespējamais trūkums mēru neuztrauc tik ļoti kā gāzes piegādes pārtraukums. Kā noprotu, to iespējams atrisināt, laikus uzpildot tuvējo gāzes pazemes krātuvi. Tomēr nevarot uzskatīt, ka nav iespējama jauna krievu ofensīva. "Krievi ir ļoti mobili, spēj ātri pārvietot savu karaspēku. Pagaidām viņi koncentrējušies uzbrukumos Sumu un Harkivas apgabalos, un tas ļauj mums dzīvot mierīgāk. Godīgi – nevaru teikt, ka esam pilnīgi visam gatavi. Baidos, ka var sākties panika, ka cilvēki gribēs masveidā evakuēties, ja šeit tiks izdarīts liels uzbrukums," teica Gorodņas mērs.
Ģenerālis piesardzīgs
Atceļā braucam cauri Černihivai, kur dodamies uz kādu kafejnīcu. Tur M. Zverevs norunājis tikšanos ar savu paziņu ģenerāli, kas esot izplānojis un veiksmīgi novadījis vairākas operācijas krievu aizmugurē. Iebraucam pagalmā pie kafejnīcas. Nav nevienas citas mašīnas. Nav pārsteigums, ka ģenerālis ģērbies civilās drēbēs. Tā tagad dara daudzi gan tuvāk frontei, gan arī relatīvi drošākās un tālākās vietās.
Ģenerālim nav laika garai sarunai, apjautājos vien par situāciju frontē kopumā. Esot slikti, Kupjanskā smagi, Pokrovskā arī smagi. Vai, viņaprāt, būtu labi, ja amerikāņi iedotu "Tomahawk" raķetes? "Skaidrs, ka slikti, jo viņi jau iedos tikai desmit, nu labi, varbūt divpadsmit, un tad krievi atbildēs un nolīdzinās Kijivu. Mums nepieciešams pamiers, lai varam krietni uzlabot kaujasspējas. Runājot par situāciju frontē – ja krievi uzbrūk ar 400 droniem, mēs atbildam ar 150, tāda vienkārša matemātika un situācijas raksturojums," teica ģenerālis. No viņa uzzinām, ka šovakar un naktī krievi no astoņām dažādām vietām gatavojot palaist uzbrukumā šahedus.
Karavīriem nav daudz izvēļu
Žurnāliste Natālija Libidja dzīvo Kijivā, divpadsmit stāvu nama devītajā stāvā divatā ar māti, kas pārcietusi četrus insultus. Lieki jautāt viņai, kā klājas. "Mani garīgi uzlādē karavīri, kurus bieži intervēju. Tad arī saprotu, ka manas frontes aizmugurē esošā cilvēka problēmas ir nieks salīdzinājumā ar to, ko nākas pieredzēt viņiem. Karavīri ir sevi noskaņojuši uz to, ka viņiem ir jāiztur. Nav sevišķi daudz izvēļu: vai dzīve un brīvība vai arī nāve. Varu vien apbrīnot, kā karavīri stāsta par saviem piedzīvojumiem, pat pašiem drausmīgākajiem un bieži vien ar smaidu."
Kijiva pēc Natālijas teiktā dzīvo divas atšķirīgas dzīves – vienu dienā, otru naktī. Gaisa uzbrukumi galvenokārt notiek naktīs, un, lai arī tas norisinās jau gada garumā, pierast pie tā neesot iespējams. No otras puses, glābiņu bumbu patvertnē meklē tikai retais. "Kur lai es ietu? Īstas patvertnes mūsu mājas tuvumā nav, un es taču neatstāšu māti. Dienā Kijiva ir pilnīgi cita pilsēta. Es neesmu pret to, ka strādā kafejnīcas un restorāni, cilvēkiem taču ir jānopelna, bet man nešķiet pareizi, ka notiek dažādi plaši masu pasākumi. Tur redzams daudz jaunu un spēcīgu vīriešu, kas izvairās no armijas," saka Natālija Libidja.
Mūsu sarunā iesaistās otra žurnāliste Natālija Pozņaka-Homenko. Esmu uzdevis jautājumu, kādu viņas redz kara turpinājumu, vai tam var pienākt beigas. "Mums nav spēka uzbrukumam, tik vien kā noturēties. Jau 2023. gadā teicu, ka Ukrainai ieroči vajadzīgi tagad, nevis krietni vēlāk. Tad varbūt tiks iedoti ieroči, bet vairs nebūs kam ar tiem karot. Gribu pajautāt, vai Eiropa ir gatava karot, turklāt karot ar saviem cilvēkiem. Kad Eiropas karavīri karos līdzās ar mums, tad krievi sāks runāt par mieru. Ar visu pasauli viņiem nebūs vēlēšanās karot. Tagad viņi jūs nerro – lido droni un tā taču it kā neesot agresija. Kad NATO notrieks raķetes virs Ukrainas, tad viņi sāks runāt par mieru," saka Natālija Pozņaka-Homenko.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
