3.3 °C
Problēma, kurai grūti atrast risinājumu un par kuru arī īsti neiznāk novelt atbildību uz kādu citu – NATO, Zelenski, mistiskajiem "anglosakšiem" vai baltiešiem. Nekas no tā īsti neder, kad Kremļa propagandai jārunā par migrantu tēmu, par ko krievu vidū jūtama arvien lielāka neapmierinātība.
Kā, atsaucoties uz septembrī veikto socioloģisko aptauju, ziņojis biznesa medijs "RBK", 80% krievu uzskata, ka viņu reģionā migrantu ir kļuvis pārāk daudz. Neapmierinātība ar to strauji pieaugusi tieši pēdējā laikā (pērn aptaujā tā vēl uzskatīja tikai 59%). Taču tas nav vienīgais rādītājs.
Oktobra sākumā Krievijas Izmeklēšanas komisija vērsa uzmanību, ka šogad trīs reizes pieaudzis migrantu pastrādāto noziegumu daudzums,
turklāt šajā vidē, ko lielā mērā veido iebraucēji no Centrālāzijas (Tadžikistāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna), vairojoties radikālā ekstrēmisma idejas.
Tiktāl fakti, taču interesanta šoreiz ir politiskā reakcija, kas nebūt nav bijusi viennozīmīga. Sabiedrībā rūgstošo neapmierinātību, kas turklāt nav kaut kā mākslīgi veicināta no augšas, ātri uztvēra politiķi. Parādījās dažādas idejas par stingrāku migrācijas politiku, tajā skaitā iebraucēju izraidīšanu. Valdība sagatavojusi likumu labojumus, kas paredz stingrākus sodus par dažādiem ar nelegālās migrācijas veicināšanu saistītiem pārkāpumiem, piemēram, dokumentu viltošanu un tamlīdzīgi.
Papildināts saraksts ar iemesliem, kas var būt pamats ārvalstu pilsoņu izraidīšanai no Krievijas, un veiktas demonstratīvas pārbaudes.
Savukārt Valsts domē iesniegts priekšlikums, ka migrantiem saviem bērniem obligāti jāiemāca krievu valoda un Krievijas vērtības. "Mēs esam viesmīlīga tauta, bet mūsu dižā valsts un krievu valoda ir jāciena," uzsvēris Valsts domes starptautisko lietu komisijas vadītājs Leonīds Sluckis, kurš pēc Vladimira Žirinovska nāves pārņēmis "liberāldemokrātu" partijas vadību.
Tikmēr Kremļa propagandā parādās citas noskaņas – migrantu tēma esot uzpūsta, problēmas patiesībā neesot tik lielas, bet, ja tām turpinās pievērst tik lielu uzmanību un vairot neapmierinātību, viss beigsies ļoti slikti, līdzīgi tam, kas savulaik notika ar Padomju Savienību (lasi – Krievijas sabrukumu un sadalīšanos). Vistiešāk tas atklājas "RIA Novosti" 7. oktobrī publicētajā rakstā "Migrantu drauds: Krievija briesmās". To paspilgtina attēls – ieeja Maskavas metro, uz kuru dodas vairākas sievietes parandžās. Tikmēr raksta autore drīzāk mēģina uzsvērt, ka nav jau tik traki. "Jā, migranti regulāri nokļūst kriminālajās hronikās, bet viņi arī agrāk tur nokļuva. Kāpēc tieši tagad tāds troksnis ap šo tēmu? Nē, es negribu teikt, ka migranti neveic noziegumus. (..) Problēma ir nopietna, un tā ir jārisina, taču tas jau tiek darīts," lavierē raksta autore. Turpinājumā viņa velk paralēles ar pagājušā gadsimta 80. gadu beigām, kad "padomju republikas tika satracinātas ar līdzīgiem paņēmieniem, (..) tikai toreiz bija vainīgi "krievu okupanti", tagad "sabraukuši te visādi", taču starpnacionālā naida veicināšanas mehānismi ir pilnīgi vienādi". Un tālāk galvenais: "Ja to visu neapturēsim, tas iznīcinās valsti. Mums šķiet, ka starpnacionālais miers ir tikpat pierasts kā gaiss, kuru elpojam. Tāpat domāja arī PSRS iedzīvotāji, salaužot savu valsti," raksta "RIA Novosti".
Rakstā izteiktas arī aizdomas, vai tik šīs pretmigrantu noskaņas Krievijā soctīklos netiek veicinātas kaut kur no ārpuses.
Tikmēr Krievijas varas simboliskie centieni nomierināt pilsoņus un parādīt, ka kaut kas tiek darīts, radījušas cita veida problēmas – starpvalstu līmenī. Tadžikistānas pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Umeds Bobozoda vērsies ar īpašu aicinājumu ievērot tadžiku cilvēktiesības Krievijā, par ko pēdējā laikā esot saņemtas dažādas satraucošas liecības. Krievijas mediji uz šo aicinājumu reaģējuši īgni. "Krievija cīnījās ar nedraugiem, bet rēķinu piesūtījuši draugi," tēlaini secina "RIA Novosti". Taču savu vārdu par migrantiem no Centrālāzijas, kur dominējošā reliģija ir islāms, aizbildis arī Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs, kurš interneta platformā "Telegram" raksta: "Tāda sajūta, ka kāds Krieviju mērķtiecīgi cenšas sarīdīt ar brālīgajiem kaimiņreģioniem. Ja arī nepieciešams mainīt migrācijas politiku, tad nevajag to darīt tik pretīgā veidā, kad vienkārši metas virsū visiem, kas trāpās ceļā un nav vietējie."
Migrantiem jau tikai prasot ievērot likumus, neko citu, komentējusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, pēc kuras teiktā, migrācijas jautājumi Krievijai esot prioritāri arī no drošības viedokļa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
