10.1 °C
Krievijas triecienā pasažieru vilcienam Ukrainas Sumu apgabala Šostkā sestdienas priekšpusdienā cietuši apmēram 30 cilvēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Sumu apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Hrihorovs paziņoja, ka noticis trieciens civilajai infrastruktūrai, proti, maršruta Šostka-Kijiva vilcienam, kas stāvēja Šostkas stacijā.
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis platformā "Telegram" Krievijas dronu triecienu raksturoja kā brutālu un uzsvēra, ka krievi "nevarēja nezināt, ka viņi trāpa civiliedzīvotājiem, un tas ir terors, ko pasaulei nav tiesību ignorēt".
"Katru dienu Krievija laupa cilvēku dzīvības. Un tikai spēks var likt viņiem to pārtraukt. Mēs esam dzirdējuši spēcīgus paziņojumus no Eiropas un ASV, un jau sen ir pienācis laiks tos visus pārvērst realitātē. Kopīgi, kopā ar visiem, kas neuzskata, ka slepkavības un terors ir normāli. Ar runāšanu tagad nepietiek. Ir vajadzīga stingra rīcība," uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka vismaz astoņi cilvēki ir nogādāti slimnīcā, savukārt Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko paziņoja par apmēram 30 cietušajiem.
Prokuratūrā norādīja, ka sākotnēji dronu triecienā cieta vilciens, kas gaidīja atiešanu no Šostkas stacijas, bet pēc dažām minūtēm, kas notika pasažieru evakuācija no pirmajā triecienā cietušā vilciena, atkārtots uzbrukums tika vērsts pret vēl citu vilcienu.
Pēdējā laikā Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai. Kopumā Krievija aizvadītajā naktī Ukrainai uzbrukusi ar 109 droniem un trim ballistiskajām raķetēm "Iskander-M"/KN-23, un Ukrainas aizstāvji notriekuši 73 bezpilota lidaparātus, sestdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
"Shahed", "Gerbera" un citu tipu droni notriekti valsts ziemeļos un austrumos.
Trīs raķetes un 36 trieciendroni trāpījuši 21 lokācijā, bet četrās vietās fiksēta atlūzu nokrišana.
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma degusi viena no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma netālu no Sanktpēterburgas aizdegusies viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām, sestdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.
Ugunsgrēks Kiriši rūpniecības zonā ir nodzēsts.
Šis bija jau otrais uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai dažu nedēļu laikā. Kirišos, kas atrodas 800 kilometrus uz ziemeļiem no Ukrainas, ir naftas pārstrādes rūpnīca "Kirišiņefjteorgsintez", pazīstama arī kā "Kiņef", kas pieder ar Kremli saistītajam naftas uzņēmumam "Surgutņeftjegas".
Tās pārstrādes jauda ir aptuveni 20 miljoni tonnu naftas gadā, un tā ir viena no lielākajām naftas rūpnīcām Krievijā.
Bojājumi tika nodarīti arī uzbrukumā Krievijas dienvidu reģionā Voroņežā. Gubernators Aleksandrs Gusevs rakstīja, ka bojāts kādas rūpnieciskas ēkas jumts un logi, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Ukraina, kur Krievija 2022. gada februārī sāka atkārtoto iebrukumu, arvien biežāk izmanto bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Krievijas naftas ieguves objektiem.
Kijivas mērķis ir pārtraukt Krievijas armijas degvielas piegādi un atņemt Maskavai svarīgu ienākumu avotu kara finansēšanai.
Aplēses liecina, ka Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ vairs nedarbojas aptuveni ceturtdaļa Krievijas naftas pārstrādes iekārtu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 114 380
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 114 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 226 tankus, 23 298 bruņutransportierus, 33 428 lielgabalus un mīnmetējus, 1515 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1222 zenītartilērijas iekārtas, 427 lidmašīnas, 346 helikopterus, 66 543 bezpilota lidaparātus, 3803 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 63 398 automobiļus un autocisternas, kā arī 3971 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
