13.1 °C
"Kā tas sanāk, ka pirms gada koalīcija solīja maksimums 2,6% pieaugumu publiskā sektora algu fondam 2025. gadā, bet pirmajos astoņos gada mēnešos statistika rāda virs 8% algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā?"
Tā sociālajā tīklā "X" jautā kādreizējais Latvijas labklājības ministrs un "Konservatīvo" partijas valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis. Viņš savam ierakstam pievienojis atsauci uz valdības preses dienesta 2024. gada 14. oktobra publikāciju, kuras ievadā teikts: "Ministru kabinets pirmdien, 14. oktobrī, ārkārtas sēdē apstiprināja 2025. gada budžetā būtiski ierobežotu atlīdzības pieaugumu publiskajā pārvaldē. Noteikts, ka nākamgad atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Valsts un pašvaldību institūcijās arī nevarēs palielināt amata vietu skaitu." Kā tad ir – vai politiķi un amatpersonas ir pildījuši apņemšanos un, ja nav, tad kāpēc?
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vērtējumā publiskā sektora atalgojums šogad astoņos mēnešos audzis par 5,8%. Valsts kases dati astoņos mēnešos liecinot, ka gandrīz visās ministrijās 2,6% atalgojuma pieauguma robeža tiek pārsniegta.
"Jābrīnās, kā Finanšu ministrija plāno gada beigās panākt šī rādītāja izpildi,"
spriež LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. "Domāju, ka valdība gada beigās varēs apgalvot, ka lēmums ir izpildīts, jo neviens nespēs pierādīt pretējo – dažādo izņēmumu un citu lēmumu dēļ būs ļoti sarežģīti pierādīt, ka tā tas nav."
Privātie vairs netiek līdzi
Pērn 14. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja šo 2,6% ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gada plānu. Straujais atalgojuma pieaugums publiskajā sektorā sākās 2022. gadā. Tad tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā, kas paredzēja pakāpenisku atalgojuma celšanu valsts un pašvaldību institūcijās ar mērķi panākt, lai tas tuvotos atlīdzībai privātajā sektorā – būtu 80% līmenī no līdzvērtīga darba atalgojuma privātajos uzņēmumos.
Tādējādi sāka augt atalgojums publiskajā sektorā, kas Latvijā aptver ne tikai valsts pārvaldi, bet arī pašvaldību iestādes – skolas un bērnudārzus, un publiskos uzņēmumus, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij vai pašvaldībām – tādus kā "Latvenergo", "Rīgas siltums" un lielās slimnīcas. 2023. gadā atalgojums publiskajā sektorā pieauga par 15,2%, 2024. gadā – par 14,6%. Salīdzinājumam – atalgojums privātajā sektorā tajos pašos gados vidēji auga attiecīgi par 11% un 9%. Uzņēmēji sāka sūdzēties, ka privātais sektors nespēj turēt līdzi šādam atalgojuma pieaugumam un ka parādās darbaspēka pārplūdes tendences uz publisko sektoru.
Lai gan sākotnēji atalgojuma reformas mērķis bija tikai tuvināt publiskā sektora algas privātā sektora algām, 2025. gadā publiskā sektora vidējā alga ir par vairāk nekā 100 eiro augstāka nekā privātā sektora vidējā alga.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada vidū vidējā alga publiskajā sektorā bija 1886 eiro mēnesī, konkrēti vispārējās valdības sektorā (ministrijas, pašvaldības, valsts iestādes) – 1679 eiro mēnesī, bet privātajā sektorā – 1781 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem apmēram 6,9% visu nodarbināto Latvijā strādā valsts pārvaldes institūcijās – ministrijās, aģentūrās, tiesās, policijā, armijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Satversmes aizsardzības birojā un citās iestādēs. Lietuvā šis rādītājs 2023. gadā bija 6,6%, Igaunijā – 5,5%. Par Eiropas Savienības efektīvāko valsts pārvaldi tiek uzskatīta Dānijas sistēma, kurā strādā 5,2% no visiem nodarbinātajiem. Latvijas valsts pārvaldes efektivitāte tiek vērtētā kā zem ES vidējiem rādītājiem esoša. Savukārt publiskajā sektorā kopumā, tātad pieskaitot pašvaldību iestādes un publiskos uzņēmumus, Latvijā, pēc dažādām aplēsēm, strādā apmēram 25–30% visu valstī nodarbināto.
