6.2 °C
Vakar valdības sēdē ministri uzklausīja labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) ziņojumu par to, ko Labklājības ministrija (LM) paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.
Premjere Evika Siliņa ("JV") ir uzdevusi ZZS pārstāvošajam labklājības ministram Uzulniekam Saeimas komisijās un valdībā skaidrot paveikto, jo Labklājības ministrija bija konvencijas virzītāja un ir vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanas plāna koordinētāja un izpildītāja. Ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā pausts, ka agrāk vardarbībā cietušie bieži palika vieni un neziņoja par viņiem nodarīto, tagad valsts reaģē – policijas rīcība ir aktīvāka un iestādes strādājot daudz ciešākā sadarbībā. LM uzskata, ka kopumā pieaugusi sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet gan nopietns noziegums. Cilvēki arvien biežāk ziņo par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un ka valsts rīkosies, lai aizsargātu.
Tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos. Pēdējos gados pieaugusi valsts iesaiste vardarbības novēršanā, paplašināti atbalsta pakalpojumi un nostiprināta tiesiskā aizsardzība, pausts ziņojumā.
Ziņojumus sniedza arī Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Valdībā notika vairāk nekā divu stundu ilga diskusija.
Tieslietu ministrija uzsvēra, ka Krimināllikumā iestrādāti būtiski grozījumi – ieviests pants par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku, paplašināts "vardarbības ģimenē" tvērums, noteikti bargāki sodi, kriminalizēta emocionālā vardarbība, kā arī kriminālprocess par vardarbību ģimenē turpmāk sākams arī bez cietušā rakstveida iesnieguma. Noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos un pilnveidota pagaidu aizsardzības pret vardarbību kārtība, bet Tieslietu akadēmija nodrošina mērķētas mācības tiesnešiem un citiem speciālistiem. Iekšlietu ministrija informēja par elektroniskās uzraudzības piemērošanu personām ar augstu vardarbības risku un par policijas apmācību intensificēšanu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka lietu skaits par vardarbību pieaug.
Vienlaikus ministriju pārstāvji iezīmēja vairākus aspektus, pie kuriem vēl nepieciešams darbs, – pedagogu kompetenču stiprināšanas nepieciešamība, vienotas prakses izveide policijā, atalgojuma un supervīziju nepietiekamība speciālistiem, kā arī nevienmērīga pašvaldību atbalsta apmaksa cietušajiem.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja nekavēt sāktās pārmaiņas un atzina, ka pēc konvencijas ratifikācijas ir pieaugusi ziņošana par noziegumiem un kliedēts priekšstats, ka vardarbība ģimenē ir "privāta lieta".
Ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka iespējamā izstāšanās no Stambulas konvencijas radītu negatīvas sekas Latvijas starptautiskajai reputācijai – Eiropas Padomes dalībvalstu vairākums konvenciju ir ratificējis, un atteikšanās no tās sūtītu pretrunīgu signālu par valsts apņēmību cīnīties pret vardarbību.
