Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī pirmdien atkāpās no amata, tādu soli sperot drīz pēc tam, kad bija paziņots jaunās valdības sastāvs, kas bija izpelnījies kritiku parlamentā.

Reklāma

Lekornī demisija vēl vairāk saasinājusi politisko krīzi Francijā, kur kopš pagājušā gada vasaras vērojamas grūtības izveidot stabilu valdību, kas baudītu parlamenta vairākuma atbalstu.

Neapmierina vecās sejas

Lekornī, kurš premjera amatā stājās šā gada 9. septembrī, svētdienas vakarā izziņoja savas valdības sastāvu. Tajā nebija daudz izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo – Fransuā Beirū vadīto – valdību, kas izsauca lielu neapmierinātību ne tikai opozīcijā, bet arī Lekornī un Francijas prezidenta Emanuela Makrona sabiedrotajos. Kopā no 18 ministriem 12 bija pārstāvēti arī Beirū valdībā. Jaunajā valdībā vieta atradās arī citiem politiķiem, kas iepriekš ieņēmuši augstus amatus. Īpaši kritizēts tika premjera lēmums aizsardzības ministra amatu uzticēt bijušajam finanšu ministram Bruno Lemēram. Šādos sarežģītos apstākļos Lekornī būtu jāpanāk parlamenta atbalsts nākamā gada budžetam, kurā paredzēti taupības pasākumi lielā budžeta deficīta mazināšanai. Pagājušajā gadā Francijā budžeta deficīts sasniedza 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas gandrīz divreiz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) noteikumos atļautos 3%. Savukārt valsts parāds sasniedzis 113% no IKP. Arī šis rādītājs gandrīz divas reizes pārsniedz ES noteiktos 60%.

Pārmērīga partiju apetīte

Redzot partiju nepiekāpību, premjers pirmdienas rītā devās uz Elizejas pili iesniegt Makronam savu demisiju, kuru prezidents pieņēma. Vēlāk Lekornī skaidroja iemeslus, kas likuši viņam atkāpties. Viņš vainoja politisko partiju nepiekāpību un pārmērīgo apetīti, un tās rīkojušās tā, it kā "tām būtu absolūtais vairākums" parlamentā. 

"Es biju gatavs kompromisiem, bet ikviena politiskā partija vēlējās, lai cita politiskā partija pieņem visu tās programmu," 

pie premjera rezidences Parīzē pavēstīja Lekornī, piebilstot, ka "valsts jāstāda augstāk par partijas interesēm". Francijas mediji šajā komentārā saskatījuši pārmetumus, kas raidīti centrisko labējās Republikāņu partijas līdera un Francijas iekšlietu ministra Bruno Retaijo virzienā. Viņam arī jaunajā valdībā bija paredzēts šis postenis, tomēr ministrs kritizējis jaunās valdības sastāvu par to, ka tajā ir par maz pārmaiņu. Strīdus par valdības sastāvu komentējuši arī politikas apskatnieki. "Grūti saprast, kas Makronam un Lekornī bija padomā, piedāvājot vairāk vai mazāk to pašu valdību (..) Bet tikpat pārsteidzoša ir pakāpe, līdz kurai diskusija norit par cilvēkiem, nevis par problēmām," platformā "X" uzsvēra Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Olivjē Blanšārs, kurš no 2008. līdz 2015. gadam bija Starptautiskā valūtas fonda galvenais ekonomists.

Makrona iespējas

Pēc Lekornī demisijas sarežģītā situācijā nonācis prezidents Makrons, kuram jāmēģina iziet no politiskās krīzes, kuras radīšanā viņš pats ir piedalījies. Pēc pagājušā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Makrona pārstāvētie centriskie spēki nostartēja nepārliecinoši, prezidents pieņēma lēmumu Francijā izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, kuru rezultātā centriskie spēki zaudēja vairākumu, bet ievēlētais parlaments vērtējams kā ļoti sadrumstalots. Pēc ilgām sarunām pērn tika izveidota Mišela Barnjē vadītā valdība, kas noturējās tikai trīs mēnešus, bet pēc tam desmit mēnešus strādāja Beirū valdība, kas krita budžeta jautājumu dēļ. 

Lekornī demisionējis 27 dienas pēc stāšanās amatā, kas ir jauns antirekords kopš 1958. gada, kad meklējami aizsākumi Francijas Piektajai Republikai. 

Turklāt 26 no šīm dienām pavadītas bez valdības. Otrdien bija ieplānota Lekornī uzruna Nacionālajai sapulcei par premjera iecerētajiem darbiem. Trīsdesmit deviņus gadus vecais Lekornī ir piektais premjers kopš Makrona pārvēlēšanas uz otro termiņu 2022. gadā.

Pēc valdības krišanas Makronam jādomā par jauna premjera iecelšanu, tomēr opozīcijas vidū izskan aicinājumi rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas vai pat prezidentam atkāpties no amata. Aicinājumus demisionēt Makrons, kura otrais termiņš noslēdzas 2027. gadā, tomēr līdz šim ir stingri noraidījis. Par reālistiskāku notikumu attīstības scenāriju apskatnieki nosauc jaunu vēlēšanu rīkošanu. Tajās aptaujas labus rezultātus sola Nacionālajai apvienībai. Šādā situācijā Makronam būtu jāspēj sastrādāties ar labējo spēku premjeru. Uz jaunu vēlēšanu rīkošanu jau mudinājuši Nacionālās apvienības līderi. "Stabilitāti nevar atjaunot, ja netiek rīkotas vēlēšanas un atlaista Nacionālā sapulce," pirmdien paziņoja Nacionālās apvienības līderis Žordāns Bardella. Parlamenta "atlaišana ir absolūti nepieciešama", pavēstījusi partijas parlamenta frakcijas vadītāja Marina Lepēna, piebilstot, ka prātīgi būtu, ja Makrons no amata atkāptos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu