11.1 °C
Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura piektdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".
Metsola uzrunā pauda, ka Baltijas ģeorgrāfija runājot par sevi - uz rietumiem pieaugot incidentu skaits Baltijas jūrā, bet uz austrumiem kaimiņvalstis kļūst arvien agresīvākas. Viņa atzīmēja, ka Suvalku koridors ir viens no kritiskākajiem punktiem pasaulē. "Šeit, Latvijā, jūs zināt, ko nozīmē dzīvot uz brīvības robežas. Jūs atceraties, kas var notikt, un kas ir noticis," teica Metsola.
Viņa pauda, ka atzīstot visiem Latvijas deputātiem, ka Eiropai vajadzēja viņus uzklausīt jau agrāk. Metsola akcentēja, ka gadiem ilgi Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Somija brīdinājusi par Krievijas draudiem - brīdināja pēc Krimas aneksijas, brīdināja par Kremļa sponsorētajām dezinformācijas kampaņām, par hibrīduzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, brīdināja par to, kas notiek Krievijas militārajās mācībās "Zapad", gan 2017. gadā, gan 2021. gadā.
"Pirms dažām nedēļām notikušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības pierāda, ka Krievija joprojām grabina savus ieročus. Un jūs mūs brīdinājāt par Krievijas karaspēka palielināšanu pirms tās nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. Jūs ļoti labi zinājāt, ar ko mums ir darīšana, un ļoti labi zināt, kas nepieciešams, lai tam pretotos šodien," teica Metsola.
Metsola vērtēja, ka Eiropas "politiskais smaguma centrs" ir pārvietojies uz austrumiem. Viņa atgādināja, ka tikai pirms mēneša Latvijas austrumu daļā tika atrasts Krievijas militārais drons, bet kopš tā laika bezpilota lidaparāti ir pamanīti virs Polijas, Rumānijas, Dānijas, Vācijas, un Krievijas iznīcinātāji ir ielidojuši Igaunijas gaisa telpā. "Tie nav atsevišķi gadījumi - mēs saskaramies ar jaunu provokāciju līmeni - uz sauszemes, jūrā un tagad arī gaisā," teica EP priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka viņas pēdējā vizīte Kijivā ļāvusi skaidri redzēt, ka droni patiešām kļuvuši par galveno kara ieroci. "Tam visam beidzot ir jākalpo par Eiropas aicinājumu apvienoties. Mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas - Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, jāpadziļina mūsu sadarbspēja un, pats galvenais, jānodrošina, ka esam labāk sagatavoti," teica Metsola.
Viņa norādīja, ka šī izpratne sākot nostiprināties - kopš 2021. gada Eiropas Savienības (ES) aizsardzības izdevumi ir pieauguši par vairāk nekā 30%, kā arī šī gada sākumā NATO dalībvalstis apņēmās palielināt aizsardzības budžetus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Tas, pēc viņas vārdiem, esot kaut kas, kas pirms gada būtu šķitis neiedomājams.
Reizē Mestola atzina, ka tikai nauda vien nepadarīs valstis drošākas. "Ne, ja mēs turpināsim strādāt atsevišķi, ja mēs pastāvīgi dublēsimies - ja mums neizdosies kopīgi plānot, izstrādāt un veikt iepirkumus," teica Metsola, norādot, ka Eiropā joprojām darbojamies kā 27 atsevišķas sistēmas un izmantojam 178 dažādas ieroču sistēmas. Salīdzinājumam, piemēram, ASV tādu esot aptuveni 30.
