Babišs gatavojas atgriezties. Vēlēšanas Čehijā

Čehijā šodien un rīt notiek parlamenta vēlēšanas, pirms kurām aptaujas lielāko atbalstu uzrāda bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītajai populistiskajai partijai "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kas pašlaik ir opozīcijā.

Pie varas Čehijā atrodas centriski labējo partiju valdība premjera Petra Fialas vadībā. Tā tomēr kļuvusi ļoti nepopulāra un vairākumu jaunajā parlamentā diez vai spēs izcīnīt. Babiša vadītajai ANO aptaujas rāda aptuveni 30% vēlētāju atbalstu, ar ko arī būs par maz, lai nodrošinātu vairākumu. Apskatnieki bažījas, ka ANO, kas jau tā izcēlusies ar populistiskiem solījumiem un paziņojumiem, par sabiedrotajiem pēc vēlēšanām varētu izraudzīties radikāli labējas un kreisas partijas. Šāds notikumu attīstības scenārijs nākamo Čehijas valdību varētu pietuvināt tam kursam, kuru Eiropā pašlaik ietur Viktora Orbāna vadītā Ungārija un Roberta Fico Slovākija. Tādā gadījumā varētu mazināties Čehijas atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Sola daudz

Miljardieris Babišs Čehijas valdību vadīja no 2017. līdz 2021. gadam, bet pēc tam nonāca opozīcijā. 2023. gadā Babišs kandidēja prezidenta vēlēšanās, tomēr viņam nācās piekāpties atvaļinātajam ģenerālim Petram Pavelam, kurš valsts vadītāja amatu ieņem arī pašlaik. Apskatnieki norāda, ka Babišs kopš premjera amata zaudēšanas kļuvis vēl populistiskāks. Pirms parlamenta vēlēšanām viņš solījis mazināt nodokļus un enerģijas cenas, kā arī pazemināt pensionēšanās vecumu, celt pensijas un algas. Babiša priekšvēlēšanu lozungs vēsta: "Izvēlies labāku dzīvi!" Babišs, kurš dēvēts par "Čehijas Trampu", bijis skeptiski noskaņots pret pašreizējās valdības Ukrainai sniegto palīdzību. Viņš arī noraidījis Eiropas Savienības (ES) klimata politiku un migrācijas paktu, kas paredz migrantu kvotas dalībvalstīm. Babiša un ANO iespējām sekmīgi startēt vēlēšanās par labu nāk Čehijā pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās grūtības. Pirms vēlēšanām čehi sūdzējušies par augošo dzīves dārdzību un enerģijas cenām. 

Pēdējā laikā ekonomiskā situācija Čehijā sākusi uzlaboties, tostarp izdevies samazināt budžeta deficītu, bet inflācijas rādītāji ir zemākie Višegrādas četrinieka valstu vidū. 

Tomēr centriski labējās koalīcijas politiķi bažījas, ka vēlētāji to vēl nebūs paspējuši novērtēt. "Es biju gaidījis, ka šīs pozitīvās ekonomiskās ziņas parādīsies agrāk," intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle" atzina Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

Prezidenta loma

Premjera Fialas vadītā apvienība "Spolu" ("Kopā"), kuras reitings ir ap 20%, pirms vēlēšanām solīja turpināt taupības pasākumus, kuri lielā daļā sabiedrības izsaukuši nepatiku. Premjers arī solījis, ka valsts virzīsies uz NATO pieņemto mērķi aizsardzībai un ar to saistītiem nolūkiem atvēlēt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta. Valdošais politiskais spēks kopumā kampaņas laikā iestājies par demokrātijas stiprināšanu Čehijā, pretošanos populismam un ekstrēmismam pašu mājās un Eiropā, kā arī par stingru dalību ES un NATO, norādīts domnīcas "Atlantijas padome" Čehijas vēlēšanām veltītajā materiālā. Pašlaik "Spolu" valdību veido kopā ar liberālo partiju "Mēri un neatkarīgie" (STAN), kuru aptaujās atbalsta ap 10% vēlētāju. Pērn koalīciju pameta trešais partneris – progresīvi orientētā Pirātu partija.

Jau tagad var prognozēt, ka pēc vēlēšanām būs jārīko sarunas par koalīcijas valdības veidošanu, un iespējamie koalīciju varianti ir ļoti dažādi. Par viskrasāko kursa maiņu liecinātu valdība, kuru ANO veidotu kopā ar galēji labējo partiju "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un galēji kreiso spēku apvienību "Stačilo!" ("Pietiek!"). Abi šie politiskie spēki grib izstāšanos no ES un NATO, kā arī pārtraukt palīdzību Ukrainai. Babišs ir kritizējis ES, tomēr kampaņas laikā ir uzsvēris, ka no tās negrasās izstāties. "Mēs nekad neapsvērsim izstāšanos no Eiropas Savienības. Paskatieties, kas notika ar Lielbritāniju," kampaņas pasākumā Kladno pilsētā paziņoja septiņdesmit vienu gadu vecais miljardieris. Apskatnieki norāda, ka aiziešana no ES arī nebūtu Babišam izdevīga, jo tad viņa īpašumā esošais pārtikas un ķimikāliju holdings "Agrofert" zaudētu ES finansējumu. Apskatnieki norāda, ka nozīmīga loma valdības veidošanā būs valsts prezidentam Petram Pavelam, kurš izvirzīs nākamo premjeru. Prezidents ir paudis, ka gribēs zināt Babiša domas par iespējām novērst miljardiera interešu konfliktus, ja izlems viņam uzticēt valdības veidošanu. Babiša virzienā jau ilgāku laiku raidīti pārmetumi par interešu konfliktu, kas radies, mēģinot savienot politiku un plašas biznesa intereses. Prezidents arī norādījis, ka kā kritēriju ņems vērā topošās koalīcijas politiķu attieksmi pret valsts dalību ES un NATO. Pavels tomēr uzsvēris, ka nebūs Čehijas "glābējs" un valsts likteni izlems vēlētāji.