6.2 °C
Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado par viņas lomu demokrātijas veicināšanā, kas gan pašai politiķei, gan arī daudziem apskatniekiem bija negaidīts notikumu pavērsiens.
Krietni lielāka uzmanība pirms Miera prēmijas paziņošanas tika pievērsta ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem un iespējām iegūt šo prestižo apbalvojumu, kuru iedibinājis zviedru izgudrotājs Alfrēds Nobels.
Apvienojusi opozīciju
Skaidrojot pieņemto lēmumu, Norvēģijas Nobela komiteja piektdien norādīja, ka Miera prēmija piecdesmit astoņus gadus vecajai politiķei piešķirta par "viņas nerimstošo darbu, veicinot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un par viņas cīņu, lai panāktu taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju". Komiteja arī atzīmēja Mačado spēju apvienot ierasti sašķelto Venecuēlas opozīciju. "Mačado ir bijusi nozīmīga, vienojoša figūra politiskajai opozīcijai, kas savulaik bija dziļi sašķelta," pavēstīja balvas piešķīrēji Oslo. Pagājušajā gadā Venecuēlas opozīcija izvirzīja Mačado par savu kandidāti pirms prezidenta vēlēšanām, kurās uz trešo sešu gadu termiņu pretendēja autoritārais valsts vadītājs Nikolass Maduro. Venecuēlas varasiestādes tomēr neļāva Mačado kandidēt vēlēšanās, un opozīciju pārstāvēja līdz tam maz zināmais Edmundo Gonsaless. Venecuēlas vēlēšanu komiteja par uzvarētāju pasludināja Maduro, bet Gonsaless, lai izvairītos no vajāšanas, drīz bija spiests lūgt patvērumu Spānijā. Mačado toties atteikusies no došanās prom un drošības apsvērumu dēļ pēdējā laikā sabiedrībā nav redzēta. Norvēģijas Nobela komiteja paudusi cerību, ka laureātei izdosies ierasties uz balvas pasniegšanu decembrī Oslo, tomēr vienlaikus tiek pausta sapratne par drošības situāciju.
Norvēģijas Nobela institūta direktors Kristians Bergs Harpvikens Mačado par piešķirto balvu informēja neilgi pirms tās publiskas izziņošanas.
Laureāte acīmredzami bija ļoti izbrīnīta par pagodinājumu un uzsvēra, ka "tas ir visas sabiedrības panākums. Es esmu tikai viens cilvēks. Es to noteikti neesmu pelnījusi".
Nobela komiteja norādīja, ka opozīcijas darbs Venecuēlā ir ļoti grūts, jo valdošais režīms pret to izmanto "vēlēšanu rezultātu viltošanu, kriminālvajāšanu un ieslodzījumu". Komiteja vērsusi uzmanību, ka Venecuēla no "salīdzinoši demokrātiskas un pārtikušas valsts kļuvusi par brutālu, autoritāru valsti", kuru kopš 2014. gada atstājuši astoņi miljoni cilvēku, bet vairums palikušo dzīvo dziļā nabadzībā. Trīs bērnu māte Mačado, kas Venecuēlā iesaukta par Dzelzs lēdiju, ir studējusi rūpniecisko inženieriju un finanses, bet vēlāk pievērsusies politiskajai darbībai. Nobela prēmija, kuru pasniedz kopš 1901. gada, nevienam cilvēkam no Venecuēlas līdz šim nav piešķirta. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Eiropas Parlaments Venecuēlas opozīcijas vadītājiem Mačado un Gonsalesam piešķīra Saharova cilvēktiesību balvu.
Trampa nopelni
Šā gada Nobela Miera prēmijai, kuras vērtība ir ap miljonu eiro, kopā tika izvirzīti 338 kandidāti. Prēmijas statūti nosaka, ka kandidātu uzvārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus. Tas gan neliedz nomināciju iesniedzējiem atklāt savu izvēli. Miera prēmijai šogad izvirzīts esot arī prezidents Tramps. Viņu pieteikuši esot gan politiķi ASV, gan arī citu valstu valdības, tostarp Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Trampa izredzes pastiprināti apspriestas tika arī tāpēc, ka viņš pats daudzkārt ir uzsvēris, ka ar saviem diplomātiskajiem centieniem ir pelnījis augsto pagodinājumu. Par šo jautājumu viņš runāja arī ANO Ģenerālās asamblejas sesijā septembrī, apgalvojot, ka esot "izbeidzis septiņus karus, neviens prezidents vai premjerministrs nav paveicis neko pat tuvu tam". Lai arī apskatnieki apšauba Trampa nopelnus tik daudzu konfliktu diplomātiskā atrisināšanā, vairākos gadījumos iesaistītās puses labprāt atzinušas Trampa nopelnus. Piemēram, Pakistāna paziņojusi, ka ASV prezidents palīdzējis izbeigt tās konfliktu ar Indiju, lai arī Deli šādu notikumu traktējumu noliegusi. Tāpat Kambodža paziņojusi, ka Tramps palīdzējis izbeigt konfliktu ar Taizemi.
Slavējot savus sasniegumus, Trampam vairākkārt sanācis sajaukt dažādos konfliktos iesaistītās puses.
Intervijā telekanālam "Fox News" viņš apgalvoja, ka izbeidzis Azerbaidžānas un Albānijas karu, lai arī Albānijas vietā viņš droši vien bija domājis Armēniju. Tāpat Tramps runājis par "Albānijas un Kambodžas" konfliktu.
Republikāņu prezidents arī kritizējis Nobela Miera prēmijas piešķiršanu bijušajam prezidentam Barakam Obamam 2009. gadā, kad demokrātu politiķis amatā bija aizvadījis neilgu laiku. "Ja mans vārds būtu Obama, Nobela prēmija man tiktu piešķirta desmit sekunžu laikā," izteicies Tramps. Tuvojoties Miera prēmijas pasniegšanas laikam, Trampa kandidatūra tika apspriesta aizvien biežāk, lielā mērā pateicoties tam, ka arī ar viņa starpniecību pagājušajā nedēļā tika panākta Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" vienošanās par uguns pārtraukšanu Gazas joslā un izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu. Trampa iespējām saņemt balvu tomēr par sliktu nāca tas, ka kandidātus uz Nobela Miera prēmiju izvirzīt drīkstēja tikai līdz janvāra beigām, tātad neilgi pēc viņa stāšanās amatā uz otro pilnvaru termiņu. Trampa diplomātiskie centieni dažādu karu izbeigšanā savukārt notika jau pēc izvirzīšanas termiņa beigām. Tas nozīmē, ka lielākas izredzes ASV prezidentam varētu būt nākamgad, kad vērā varēs ņemt arī pēc janvāra iesniegtos pieteikumus. Trampa izredzes mazināt varētu citas viņa politikas izpausmes, kas Norvēģijas Nobela komitejai varētu nepatikt, tostarp pieeja, kas sludina "Ameriku pirmajā vietā", kā arī ASV prezidenta runas par Grenlandes iespējamo aneksiju vai arī Kanādu kā "51. ASV štatu".
Jāpiebilst, ka pēc Nobela komitejas lēmuma Mačado paziņoja, ka velta iegūto balvu Venecuēlas tautai, kā arī Trampam "par viņa apņēmīgo atbalstu mūsu lietai". Lai arī pēc Miera prēmijas piešķiršanas no Baltā nama izskanēja paziņojums, ka Norvēģijas Nobela komiteju, kurā ir pieci Norvēģijas parlamenta iecelti cilvēki, vadījuši politiski apsvērumi, vēlāk Tramps esot sazvanījies ar laureāti un apsveicis viņu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
