"Gods kalpot Rīgai" pietuvinās varai

Galvaspilsētā dibinātā partija "Gods kalpot Rīgai", kuras biedri sestdien pulcējās uz politiskā spēka 12. kongresu, pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atgriezusies pie varas ne tikai Rīgas domē, bet kā Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partnere var piedalīties arī valdības lēmumu pieņemšanā.

Oļegs Burovs, kuru atkārtoti ievēlēja par partijas priekšsēdētāju, vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Viņš atzina, ka atrašanās varā "ir darbs uz kompromisiem". Kongresā netieši izskanēja mājieni, ka ne visus partijas biedrus apmierina lēmumi, par kuriem O. Burovam nākas balsot.

No neformālām sarunām varēja secināt, ka O. Burova balsojums Saeimā par partnerattiecību regulējumu pagājušajā ceturtdienā nav bijis saskaņots ar partijas valdi. "GKR" vienmēr augstu ir turējusi kristīgās vērtības, ikviens tās kongress ir sācies ar svētbrīdi. Šoreiz kongresu atklāja katoļu bīskaps Andris Kravalis. "Gods kalpot Rīgai" ("GKR") ir nedaudz vairāk kā 500 biedru, tā atbalsta Viļņa Ķirša ("JV") vadīto Rīgas domes koalīciju, bet nav parakstījusi koalīcijas līgumu. Saeimā tā sadarbojas ar ZZS, ar kuru plāno kopā startēt arī Rīgas domes vēlēšanās 2025. gada vasarā.

Eiropas Parlamentā partiju pārstāv "GKR" dibinātājs un bijušais tās priekšsēdētājs Andris Ameriks, kuru biedri aicināja atkārtoti startēt uz EP, bet viņš pats par tādu iespēju pagaidām neizteicās. Iepriekš viņš uz EP kandidēja no kopīgā saraksta ar "Saskaņu", ar kuru "GKR" divas reizes – 2013. un 2017. gadā – kopā startēja arī Rīgas domes vēlēšanās un kopā vadīja pašvaldību. Kongresā A. Ameriks pārsvarā runāja par Eiropas politiku. 

Viņš brīdināja, ka jebkurš ES paplašināšanās vilnis nozīmējot, ka Latvijai vairs nebūs pieejami ES Kohēzijas fonda līdzekļi, kas ir izlīdzināšanas finansējums. 

Tāpēc ir jāveicina ekonomikas attīstība, jo būs pašiem jāpelna nauda.

Ne visam Rīgas domē piekrīt

Pirmo reizi ar savu sarakstu "GKR" Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 2020. gadā, kad ieguva piecas vietas. Domē to pārstāv frakcijas vadītājs Juris Radzevičs, kā arī Natālija Ābola, Ainars Baštiks, Dainis Turlais un Andris Reizenbergs, kurš tikai nesen ieguva mandātu. To nolika aktieris Jakovs Rafaļsons, lai pilnvērtīgi varētu strādāt teātrī, kur katru dienu notiekot mēģinājumi. Vairākus gadus "GKR" bija opozīcijā, domes vairākumā "GKR" iesaistījās tikai aizvadītajā vasarā, kad mainījās koalīcija. "GKR" atbalsta Rīgas mēru V. Ķirsi un vairākuma lēmumus, bet nav parakstījusi koalīcijas līgumu. J. Radzevičs atzina, ka ne viss koalīcijas darbā ir pieņemams. Viņš minēja, piemēram, to, ka skolotājiem neviens neesot ne paskaidrojis, ne atvainojies par algu samazinājumu, kas ir apmēram 200 eiro mēnesī. Partijā ir vairāku Rīgas skolu direktori, kuri bija nosēdināti pirmajā rindā un uzrunāti īpaši. J. Radzevičs arī atklāja, ka esot bijis aicinājums pārskatīt finansējumu vicemēru birojiem ar mērķi palielināt algas padomniekiem, ko J. Radzevičs esot apturējis, ar oficiālu iesniegumu pieprasot informāciju par biroju algām un to, kā tiekot izlietots finansējums, ko izdevās ietaupīt, likvidējot viena vicemēra amatu. Viņaprāt, neesot pieņemams, ka sociālie darbinieki, pārsvarā sievietes, tajā pašā laikā saņemot vairākas reizes mazāk.

Saeimas vēlēšanās 2022. gadā "GKR" startēja no Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta, iegūstot vienu mandātu, ko saņēma O. Burovs. Pēc tam kad "LPV" sāka tuvināties "Stabilitātei", O. Burovs izstājās no "LPV" frakcijas. Viņš teica, ka "pēc 24. februāra vairs nebija iespējami dubulti standarti". 

Jau agrāk O. Burovs bija atzinis, ka "GKR" ir veidota kā varas partija, tāpēc tai ir jāizvēlas sabiedrotie, ar kuriem kopā ir izredzes strādāt pozīcijā.

 Saeimā viņš darbojas kā neatkarīgais deputāts, jo Kārtības rullis liedz sasaukuma laikā mainīt frakcijas, bet faktiski viņš ir ZZS frakcijā, kura viņu izvirzīja arī komisijas vadītāja amatam. Koalīcija rēķinās ar ZZS 17 deputātu balsīm.

Valainis: "Ne soli tālāk!"

Kongresa delegātus sveica arī Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš skaidroja sabiedrotajiem valdības un Saeimas lēmumus, tajā skaitā jūtīgos jautājumus par Stambulas konvenciju un atbalstu Tieslietu ministrijas piedāvātajam partnerattiecību regulējumam. "Ja kāds to gribēs sasaistīt ar laulību, tad ne mēs, ne jūs to nekad neatbalstīsim. Ne soli tālāk! Mūsu politiskajiem oponentiem trūkst ideju, tāpēc viņi to izmanto, lai brutālā veidā veidotu kampaņu, visticamāk, uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām," teica V. Valainis. Viņš paskaidroja, ka arī Stambulas konvencijai, kas ir pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē, ir pievienota deklarācija. Tajā teikts, ka konvencijā ietvertais jēdziens "sociālais dzimums" neattiecas uz dzimumu, bet sociālo lomu, un neietver sevī pienākumu ieviest kādu citu dzimumu izglītības un tiesu sistēmā. Tas arī neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē ietvertās vērtības un normas, iepriekš valdības sēdē skaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Visticamāk, V. Valainis vēlējās nomierināt tos "GKR" biedrus, kas bija nemierā ar sava līdera balsojumu, kas nonāk pretrunā ar kristīgajām vērtībām. 

Tā kontekstā zīmīgs bija arī J. Radzeviča teiktais, ka nevis baznīcai ir jāmainās, bet "cilvēkam ir jāmainās, lai varētu ieiet baznīcā", ka baznīca ir tā, kas māca, kā saglabāt sirdsskaidrību.

 Viņaprāt, cilvēkiem caur baznīcu vajadzētu mainīt politiku.

Rīga atpaliekot no citām pašvaldībām

Apsveikumu "GKR" bija atsūtījis arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS), kurš uzteica labo sadarbību ar O. Burova vadīto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Rīgas domes deputātu Daini Turlo, kurš pārstāv Rīgas domi Eiropas pašvaldību reģionālajā komitejā. O. Burovs pastāstīja, ka viens no viņa uzdevumiem Saeimā būšot birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana. Vispirms ar to domāts atbalsts investoriem – ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju uzņēmumiem –, lai viņi savus banku kontus atvērtu Latvijā, nevis citās valstīs, teica O. Burovs. Šo uzdevumu Saeimas komisija plānojot izdarīt sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldībām.

"Tas būs izdarīts. Ja runājam par Krišjāņa Kariņa pieminēto dinamismu, tad valsts attīstībai vajadzētu sākties no Rīgas, bet tā atpaliek no citām pašvaldībām," 

teica O. Burovs. Viņš kā komisijas priekšsēdētājs jau ir devies vairākās reģionālajās vizītēs un secinājis, ka Rīga atpaliek no tādiem attīstības centriem kā, piemēram, Jelgava, Valmiera un ap to izveidotais novads. Jelgavā viņš redzējis vietējās domes ieinteresētību veicināt uzņēmējdarbību, tur esot attīstīta ražošana. Valmieras novads "ir administratīvi teritoriālās reformas veiksmes stāsts un varētu būt piemērs citiem". Šajā pašvaldībā vairs nerunā arī par skolu optimizāciju, jo ir sakārtots skolu tīkls, piebilda O. Burovs.