Konceptuāli atbalstot grozījumus Notariāta likumā, kā arī septiņos to pavadošajos likumprojektos, Saeima ceturtdien radīja priekšnoteikumus jauna tiesību institūta – partnerattiecību – izveidošanai.

Reklāma

"Tas nozīmē, ka divas pilngadīgas personas, kuras nodibinājušas partnerattiecības, saņem valsts juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību noteiktos jautājumos. Salīdzinājums ar laulību te pat nav apskatāms, jo te nav ne mantiskās attiecības, ne citas personiskas attiecības, kas ir laulībā," Saeimas sēdē sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("JV"). Viņa uzsvēra, ka partnerība ļaus oficiāli konstatēt jau pastāvošas personu attiecības.

Opozīcijas deputāti no "Apvienotā saraksta" ("AS"), Nacionālās apvienības (NA), partijas "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") un "Stabilitātei" uzskata, ka tas ir solis uz viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, ko kā tālākas nākotnes mērķi neesot slēpuši "Progresīvie", kas jau pirms vēlēšanām izvirzīja priekšplānā šo jautājumu. Visu opozīcijas partiju deputāti uzskata, ka šis jautājums būtu jāizšķir tautai referendumā. "LPV" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers lika saprast, ka opozīcija varētu savākt vienu trešdaļu deputātu parakstu un apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Valsts prezidentam pēc ne mazāk kā 34 deputātu lūguma likuma publicēšana ir jāaptur. Par likumu rīkojama tautas nobalsošana, ja divu mēnešu laikā par to tiek savākta viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 000 pilsoņu paraksti. 

"Šis būs viens no likumiem, kā dēļ Saeima tiks atlaista, jo apvienosies visa opozīcija," bija pārliecināts A. Šlesers, solot celt tautu kājās. 

Edvards Smiltēns ("AS") piekrita, ka šis jautājums esot jāizlemj tautas nobalsošanā, kāda sen neesot bijusi. Referenduma nepieciešamību uzsvēra arī Aleksandrs Kiršteins (NA) un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"), kurš vaicāja, vai tiešām tās ir Latvijas vērtības, ko vasarā varēja vērot Vērmanes dārzā, ar ko domāts praids.

Valsts ieraudzīs personu partnerattiecības

Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka divas pilngadīgas personas, kurām ir tuvas personiskas attiecības un kopīga mājsaimniecība, var pie notāra klātienē noslēgt un arī izbeigt partnerību, lai pretendētu uz valsts sociālo un ekonomisko aizsardzību. Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz, ka šajā reģistrā ieraksta ziņas par partnerības nodibināšanu, kas nozīmē, ka valsts priekšā šīs personas tiek atzītas par partneriem. Partnerību nevar reģistrēt tuvi radinieki, kā arī personas, kas ir laulībā. Likuma izmaiņas attiecas uz Latvijā reģistrētām partnerattiecībām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") uzsvēra, ka jau tagad divas personas var noslēgt partnerattiecību līgumu, bet tas nerada juridiskas sekas. Iesniegtie projekti paredz, ka valstij šī partnerība būs zināma un tā uzņemas šo personu aizsardzību. Paredzēts, ka likumi stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz tiesības partnerim saņemt informāciju un pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību. 

Partnerim būs arī sociālās garantijas, piemēram, saņemt otrai personai aprēķināto pensiju, kas nav izmaksāta līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem. Uz valsts amatpersonām, kas reģistrēs partnerattiecības, attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd ir valsts amatpersonas radiniekiem. Tāpat maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus gadījumos, kad administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere skaidroja, ka, piemēram, personām, kas faktiski dzīvo kopā, savstarpējos norēķinos ir jāveido aizdevuma līgumu, bet pēc partnerības noslēgšanas šādiem darījumiem būs atvieglojumi, ar nodokli neapliks arī dāvinājumus partnerim. Projekta atbalstītāji uzsvēra, ka partnerattiecības varēs reģistrēt arī pāri, kas pēc būtības dzīvo tradicionālās ģimenes attiecībās, audzina bērnus, bet nav laulību reģistrējuši. Debatēs vairākkārt bija pieminēts arī Gundara Daudzes (ZZS) iepriekš Juridiskās komisijas sēdē vaicātais, vai partnerību pie notāra varēs reģistrēt divas cienījama vecuma kundzes, kurām ir kopīga mājsaimniecība, lai "savilktu galus kopā", uz ko deputāts saņēma apstiprinošu atbildi.

"Daži deputāti mēģina aizslēpties aiz veciem cilvēkiem, bet ir skaidrs, ka doma ir paredzēt to vienai noteiktai grupai, kas ir jāsauc vārdā – runa ir par homoseksuālām personām," 

sēdē sacīja Jānis Grasbergs, kurš bija viens no diviem Nacionālās apvienības deputātiem, kurš uzstājās debatēs – pārsvarā tajās runāja trīs pārējo opozīcijas spēku politiķi. No valdošās koalīcijas debatēs arī uzstājās tikai četri deputāti, no kuriem viens bija referents A. Judins. Projektus atbalstīja 53 deputāti no "JV", "Progresīvajiem" un ZZS, neatkarīgais deputāts Igors Rajevs sēdē nepiedalījās.

Opozīcija vienoti kaunina ZZS

Likumprojektus Saeimā iesniedza nevis valdība, bet Tieslietu ministrija. Saeimas darba kārtībā tie iekļauti pēc Juridiskās komisijas ierosinājuma. Tas bija viens no argumentiem, bet – ne galvenais –, kāpēc pret tiem iebilda "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāti, kuri asi kritizēja arī koalīcijas lēmumu projektus skatīt kā steidzamus, priekšlikumu iesniegšanai atvēlot nepilnu dienu. Jau pēc nedēļas, 9. novembrī, plānots likumu grozījumus pieņemt galīgajā lasījumā. Juris Viļums ("AS") atzina, ka vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu tiesību jautājums būtu jāsakārto, ko iepriekš uzsvēra arī J. Grasbergs. Taču J. Viļumam nav pieņemams, ka laikā, kad uzmanības centrā vajadzētu būt valsts budžeta projektam, Saeima ilgi debatē par nebūt ne steidzami risināmiem jautājumiem. Tiesa, iepriekš Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja – 

kamēr Saeima nav paredzējusi valsts aizsardzību partnerattiecībās esošajām personām, šie jautājumi tiekot skatīti tiesā, kas jau esot atzinusi gandrīz 50 viendzimuma pāru ģimenes.

"Progresīvo" deputātes Antoņina Ņenaševa un Leila Rasima apstiprināja, ka tagad valstij svarīgi būs arī tie cilvēki, kas dzīvo viendzimuma attiecībās. "Mums ir prieks, ka būs iespēja dzīvot valstī, kur katrs cilvēks ir svarīgs," sacīja L. Rasima. Opozīcija atzinīgi vērtēja "Progresīvo" atklātību, kas saskanot ar partijas sludinātajām vērtībām. Vienlaikus "AS" un "LPV" lielāko daļu debašu veltīja Zaļo un zemnieku savienībai, kas esot mainījusi savu ideoloģiju, lai iekļūtu valdībā. "Jūsu mocības, Zaļo un zemnieku savienība, vēl nav galā. Nāks nākamie grozījumi vēl un vēl, kamēr partneru tiesību un pienākumu apjoms būs vienāds ar laulāto tiesībām un pienākumiem. Stambulas konvencija būs vēl viens pierādījums jūsu vērtību nodevībai," teica E. Smiltēns.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.